Indriķis Blankenburgs

Indriķis Blankenburgs (1887—1944) bija latviešu arhitekts. Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Skolu departamenta Būvniecības biroja vadītājs. Projektējis daudz skolu ēku dažādās Latvijas vietās, no kurām vairākas atzītas par arhitektūras pieminekļiem.

Indriķis Blankenburgs
Indriķis Blankenburgs.jpg
Dzimis 1887. gada 7. aprīlī
Rīga, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1944. gada 16. oktobrī (57 gadu vecumā)
Rīga, Latvijas PSR
Tautība Latvietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskajā institūtā
Mākslas virziens funkcionālisms, neoklasicisms

DzīvesgājumsLabot

Ģimene un pirmsākumiLabot

Blankenburgu dzimtas saknes meklējamas Liepājā un Vircavā, kur dzimis Indriķa Blankenburga tēvs Jānis 1852. gada 8. novembrī. 1870. gados viņš apmetās uz dzīvi Rīgā, kur kopā ar sievu Katrīnu, dzimušu Miķelsons, audzināja četrus bērnus — trīs dēlus un meitu. Jānis Blankenburgs bija amatnieks, strādāja par dzelzsgriezēju Baltijas vagonu fabrikā, vēlāk bija meistars vagonu fabrikā «Fēnikss». Viņiem izdevās sakrāt naudu, lai iegūtu īpašumu Pļavas ielā 5, Rīgā. Katrīna mira XX gadsimta sākumā, Jānis — 1934. gada 25. aprīlī.[1]

Indriķis dzimis 1887. gada 7. aprīlī Rīgā un kristīts ar diviem vārdiem — Indriķis Teodors, taču parasti otrais vārds dokumentos lietots netika. Septiņu gadu vecumā sāka skolas gaitas vairākās privātskolās Rīgā — Boša, Zemīša un Mīlmaņa, bet 1898. gadā iestājās Rīgas pilsētas reālskolā, kuras septīto klasi absolvēja 1905. gadā. Sakarā ar to, ka Rīgā 19. gadsimta otrajā pusē «valdīja vācu gars un vācu kapitāls», Jānis Blankenburgs pieslējās vāciešiem, arī saviem bērniem uzstādīja šo «vācietību» par ideālu, lai gan nebija zaudējis arī savas tautības sajūtu. Indriķis Blankenburgs pārvaldīja dzimto latviešu, kā arī vācu un krievu valodu. Krievu valodā viņš mācījās reālskolā un studēja RPI.[1]

Inženiera izglītībaLabot

Rīgas Politehniskajā institūtā I. Blankenburgs iestājās 1905. gadā un sāka studēt Inženieru nodaļā, bet studijas drīz bija jāpārtrauc, jo 1905. gada revolūcijas notikumu dēļ augstskolu uz laiku slēdza.[1]

1906. gada pavasarī viņš kā brīvklausītājs apmeklēja lekcijas Dancigas Tehniskās augstskolas Inženieru nodaļā, bet rudenī turpināja studijas RPI Arhitektūras nodaļā. No 1907. gada bija studentu korporācijas "Talavija" biedrs. Inženiera arhitekta diplomu viņš ieguva 1913. gadā. Jau studiju gados viņš sāka strādāt par praktikantu arhitektu Vanaga, Laubes un Nukšas birojos. Pēc studijām viņš strādāja par taksatoru apdrošināšanas biedrībā «Rossija».[1]

KarjeraLabot

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma devās bēgļu gaitās uz Tulu un strādāja par inženieri kara ēku un būvju remontdarbos.

1920. gadā atgriezās dzimtenē. No 1922. gada jūlija līdz 1924. gada augustam viņš strādāja par arhitektu Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrībā,[1] izstrādāja lauku saimniecību tipveida plānus.

1924. gada 8. jūlijā Indriķis Blankenburgs sāka darbu Izglītības ministrijas Skolu departamenta Tehniskajā birojā (vēlāk Būvniecības birojā) ar algu Ls 230 mēnesī un nostrādāja šajā amatā līdz 1938. gada 22. maijam, kad pēc paša vēlēšanās pārtrauca darbu. Biroja uzdevumos ietilpa vadīt skolu ēku projektēšanu un pārraudzīt to būvniecības darbus visā Latvijā. 1920. un 1930. gados viņš projektējis vairāk nekā 40 skolu ēku gan funkcionālisma, gan art deco un neoklasicisma stilā.[1]

Pēc 1938. gada I. Blankenburgam bija privātprakse.[1]

Latvijas Bankas uzdevumā izstrādāja banku ēku tipveida projektus.[2] 1936. — 1939. gadā pēc arhitekta I. Blankenburga projekta tika uzcelta Valsts arhīva piebūve.[3]

Miris 1944. gada 16. oktobrī Rīgā.

Projektētās ēkasLabot

LiteratūraLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Zvaigzne, Māris; Zigmunde, Alīda (2018-09-01). "ARHITEKTA INDRIĶA BLANKENBURGA (1887–1944) DZIMTA UN PROJEKTI LAIKMETU GRIEŽOS". INŽENIERZINĀTŅU UN AUGSTSKOLU VĒSTURE (Rīgas Tehniskā universitāte): 73-88.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2570. sleja.
  3. Gunta Minde. Ieskats Latvijas valsts arhīva ēkas būvvēsturē. (2012)