Baumaņa skvērs
Baumaņa skvērs ir skvērs Rīgā, Centra rajonā, Centra apkaimē pie Brīvības bulvāra un Tērbatas ielas krustojuma. Tagadējo nosaukumu skvēram piešķīra 1990. gadā, par godu latviešu arhitektam Jānim Frīdriham Baumanim.
Baumaņa skvērs | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Rīga |
Priekšpilsēta | Centra rajons |
Apkaime | Centrs |
Baumaņa skvērs Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuSākotnēji skvēra vietā atradās Ravelīna laukums. 1874. gadā šajā vietā uzcelts pirmais Rīgas cirks, koka ēka, kas pastāvēja apmēram piecus gadus.
1902. gadā Rīgas pilsētas dome izskatīja valdes locekļa Blūmentāla un Rīgas pilsētas dārzu un parku direktora Kūfalta sastādīto tāmi un nolēma izbūvēt skvēru Aleksandra (tagadējā Brīvības) bulvāra un Tērbatas ielas stūrī, pretī Rīgas apgabaltiesas ēkai. Zeme pirms tam tika īrēta minerālūdens kioska īpašniekam.
Pirmā pasaules kara vācu okupācijas laikā, skvērā atradās koka vācu karavīra skulptūra "Dzelzs zemessargs", tautā saukta par "Koka Frici". Par ziedojumu varēja skulptūrā iesist naglu. Skulptūru demontēja 1919. gadā, kad Rīgā ienāca lielinieki. Par godu 1919. gada 1. maija svinībām skvērā tika uzstādīts tēlnieka Burkarda Dzeņa veidots Kārļa Marksa krūšutēls, kas tā paša gada 22. maijā, kad no Rīgas tika padzīti lielinieki, tika iznīcināts. Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā skvērā tika novietots vācu karavīra piemineklis, kura postaments bija rotāts ar dzelzs krusta zīmi.[1]
2022. gada 20. janvārī skvērā atklāja tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidoto Gunāra Astras pieminekli.
Ielu savienojumi
labot šo sadaļuBaumaņa skvērs savienojas ar šādām ielām:
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4