Suntažu pagasts

Suntažu pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Ogres novads
Centrs:	Suntaži
Kopējā platība:	160,2 km2
• Sauszeme:	156,9 km2
• Ūdens:	3,3 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 678
Blīvums (2024):	10,7 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs:	Valdis Ancāns
	Suntažu pagasts Vikikrātuvē

Suntažu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā. Robežojas ar sava novada Ķeipenes, Lauberes, Tīnūžu, Rembates un Ogresgala pagastiem, Ropažu novada Ropažu pagastu un Siguldas novada Mālpils pagastu.

Daba

Suntažu pagasta teritorija atrodas Viduslatvijas jeb Madlienas nolaidenumā, Pagasta virsmas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums, kas pazeminās rietumu virzienā un kuru no Uceniem līdz Lielajiem Kangariem šķērso osu pauguri virkne.

Hidrogrāfija

Upes

Suntažu pagasta lielākā upe ir Mazā Jugla, kas šķērso pagastu austrumu - rietumu virzienā. Pagasta teritorijā upe stipri līkumo, tās gultnē ir vairāki krāčaini posmi ar laukakmeņu sakopojumiem; vietumis upes krastos atsedzas dolomīti. Pagasta teritorijā Mazajā Juglā ieplūst dažādas nelielas un sīkas upītes, no kurām lielākā ir Abze ( Abza).

Mazā Jugla;
- Rinste;
- Abza;
- Sidraburga;
- Jugliņa;
- Lēvenstrauts;
- Liepurga;
- Dēliņurga.

Purvi un citi mitrāji

Vispurvainākā ir Suntažu pagasta R daļa. Te pie Glāznieku dārzkopības ciemata atrodas Žļaugu purvs. Pašos galējos rietumos pagasta teritorijā nedaudz iesniedzas arī Lielkangaru purvs, kas drīzāk savā nomalē atgādina zālveida mitrāju, klānus.

Dabas aizsardzība

Pagasta rietuma daļā, aiz Juglas ciems, Rīgas virzienā atrodas Lielie Kangari - lielākais osu valnis Latvijā; šaura, 26 km gara osu grēda, kas pacsļas 10–15 m virs purvainās apkārtnes un iestiepjas arī Rīgas rajona Ropažu pagastā. Par dabas liegumu pasludinātās teritorijas augstākā vieta sasniedz 65 m augstumu vjl. Ar Lielajiem Kangariem saistītas teikas par milzi, kuram Rīgā nopirktais sāls maiss, ejot pāri Kangaru purvam, kļuvis par smagu. Milzis izbēris maisa saturu un izveidojis tiltu pār purvu. Pa Lielo Kangaru pauguru grēdas virsmu izbūvēts autoceļš, kas ļauj pilnībā izjust šīs īpatnējās reljefa formas. Lielie Kangari sākas ar osa pauguru, seno lībiešu senapmetni - Ķoderu pilskalnu (lielā vīra gulta) - garš, kokiem apaudzis paugurs, daļa no Lielo Kangaru pauguru grēdas. Paugura galos saglabājušās seno nocietinājumu uzbērumu atliekas. Pagasta austrumu daļā Kastrānes pilskalnā aug dižozols ar stumbra apkārtmēru 5,4 m un vīksna ar stumbra apkārtmēru 6,5 m. Netālu no tā atrodas Upīšu ozols - stumbra apkārtmērs 7,4 m.

Vēsture

No 1920. līdz 1940. gadam Suntažu pagasts ietilpa Rīgas apriņķī. 1934. gadā Suntažiem piešķīra ciema tiesības. 1935. gadā pagasta platība bija 126 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Juglas un Suntažu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Suntažu ciemam pievienoja Juglas ciemu, 1965. gadā Kastrānes ciema Raiņa kolhoza teritoriju. 1977. gadā daļu Suntažu ciema teritorijas pievienoja Rembates un Tīnūžu ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4] 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija iekļauts Ogres novadā.

Apvidus attīstības vēsture

Suntaži ir radušies senā Vidzemes lībiešu apdzīvotā apgabalā. Arī vārdam "Suntaži" ir lībiska izcelsme (senos dokumentos Sundesel, Sundzel, Sundseln vai Sunzel).

1223. gadā Mazās Juglas labajā krastā bīskaps Alberts uzcēla bīskapa pili. 1318. gadā tā minēta kā Livonijas ordeņa īpašums, kas patvarīgi atņemts Rīgas virsbīskapam. 1436. gadā virsbīskaps Hennings Šarpenbergs Suntažu pili ar īpašumu pārdeva savam domkapitulam.

1566. gadā, sabrūkot Livonijas Konfederācijai, Rīgas arhibīskapiju likvidēja un pili ieguva domdekāns Jakobs Meks, kas vēlāk kļuva par poļu kastelānu. Viņš Suntažu lēni oficiāli saņēma 1568. gadā Grodņā no Polijas karaļa Sigismunda Augusta. 1577. gadā, karojot ar zviedriem, poļu karavīru nodaļas vadītājs Dembinskis pili ieņēma un nodedzināja. Vēlāk pils tika atjaunota. Lielā Ziemeļu kara laikā senā pils tika nopostīta un vēlāk uz vecajiem pamatiem tika uzcelta jaunā pils. 1764. gadā Suntažu muiža pārgāja barona Honalda Gustava Ingelstroma īpašumā (viņa māte dzimusi Meka). 1780. gadā muižā valdīja grāfs fon Mengdens, 1782. gadā - majors Magnuss Johans fon Grothuss. 1816. gadā muiža nonāca Hānenfeldu dzimtas īpašumā. Pirmā pasaules kara laikā Hānenfeldi aizbrauca uz Vāciju.

1920. gadā uz pili pārcēla Suntažu skolu, un tā tur atrodas arī tagad. Suntažu teritorijā ir bijušas vēl vairākas muižas - Briežu muiža, Ķeveļmuiža, Jāņmuiža, Mācītājmuiža, Kastrānes muiža, Veczaļmuiža, Jaunzaļmuiža, Annasmuiža, Mežmuiža. Pagasta teritoriju šķērsojuši daudzi ceļi. Svarīgākais bijis Rīgas ceļš pāri Kangaru kalniem. Ceļa malā atradušies daudz krogu - Ķoderkrogs, Briežkrogs ((Juglā), Kumeļkrogs (Zīlniekos), Kraukļkrogs, Suntažkrogs, Kazkrogs, Silakrogs u.c.

Nozīmīgs vēsturisks objekts ir Suntažu luteriskā baznīca. Suntažu draudzē ietilpa Suntažu, Sidgundas, Kastrānes un Vatrānes pagasts, kā arī daļa Lauberes pagasta. 1223. gadā Suntažos uzcelta koka kapela, kurā sludināja bīskapa Alberta atsūtītais mācītājs Dītrihs. Baznīca minēta 1457. gadā. 1557. gadā baznīcu un pili sagrāva krievu cara Ivana Bargā karapulki. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1782. gadā (arhitekts K. Hāberlands). No 1845. gada līdz 1847. gadam ap 1500 latviešu Suntažu apkaimē pārgāja pareizticībā, tāpēc uz Ērgļu pusi tika uzcelta pareizticīgo baznīca. Tā bija diezgan pieticīga, tāpēc 1909. gadā uzcelta jauna ķieģeļu baznīca.

Senākas ziņas par skolu pirmsākumiem Suntažu apkaimē minētas 1736. gadā, taču visintensīvāk skolu celtniecība notika 19. gadsimta otrajā pusē, kad Suntažos pie Boķiem uzcēla pagasta skolu, pie Uceniem (puceļā uz Annenhofu, Annasmuižu jeb Juglu )- luteriešu draudzes skolu un pareizticīgo draudzes skolu (tagadējās Cielavas).

1906. gadā Suntažos ieradās cara soda ekspedīcija, jo 1905. gadā tika nodedzināta Hānenfeldu pils un visa apkaime bija diezgan revolucionāra. Soda ekspedīcija nošāva 18 cilvēkus, daudzus nopēra, tika nodedzinātas vairākas mājas.

Pirmā pasaules kara laikā Suntažu apkaime daudz cieta 1917. gada kaujās, taču Latvijas Republikas laikā samērā ātri tika atjaunota. Tūlīt pēc Ķeguma HES uzcelšanas Suntažos tika ievilkta elektrība. 1938. gadā līdz Suntažiem ekspluatācijā tika nodots Rīgas - Ērgļu dzelzceļa posms. Tagadējā Upespilī atradusies Suntažu muižas Kastrānes pusmuiža. Arī tā bijusi Meku dzimtas īpašums. Vēlāk tā nonākusi Tranzē dzimtas īpašumā. Blakus muižai bija ūdensdzirnavas; tagad tās ir izpostītas. Suntažu draudzē darbojušies vairāki ievērojami cilvēki.

No 1636. gada līdz 1653. gadam draudzes mācītājs bija Solomons Guberts (Gubertus). Viņš izmantoja 16. gadsimta ārsta un astrologa Z. Stopija zinātniski praktisko enciklopēdiju un sarakstīja Latvijā pirmo lauksaimniecības rokasgrāmatu "Stratagema oeconomicum oder der Akker-Student". Būtībā tā bija īsta 17. - 18. gadsimta enciklpēdija par saimniekošanu. Grāmatas nodaļās bija ziņas par visdažādākajiem lauku darbiem, ēku būvniecību, kaitēkļu un nezāļu apkarošanu, sēklu sagatavošanu, mājdzīvnieku turēšanu, maizes cepšanu, ziepju vārīšanu u. tml. Interesanti, ka šo grāmatu, kas 1645. gadā Rīgā izdota vāciski, Mihails Lomonosovs pārtulkoja krievu valodā. Lielu līdzdalību tālaika sabiedriskajā dzīvē ņēma arī mācītājs Johans Teodors Bērents, viņš sastādīja "Vidzemes kalendāru" un rakstīja tam dažādus pielikumus. Netālu no Mazās Juglas, "Dēliņos" pie Kangaru kalniem, daudzas vasaras pie sievastēva ir pavadījis rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. Suntažu vidusskolu 1966. gadā ar sudraba medaļu absolvējis dzejnieks Viktors Avotiņš.

Vēsturiskās vietas un objekti

Suntažu muiža - muižas kungu māja celta 1780. - 1782.g. neoklasicisma stilā, 19.gs. vidū modernizēta abos galos uzbūvējot torņus. Tādējādi tika piešķirts neogotisks izskats. Muižas pils vairākkārt postīta un atjaunota. Pēc nodedzināšanas 1905.g. nemieru laikā 1909.g. muižas pili atjaunojis pēdējais īpašnieks barons Hānenfelds. Šīs pārbūves laikā uzbūvēja otro stāvu un pārveidoja torņus. Ēkas plānojums laika gaitā mainīts, un pēc 1920.g. veiktās pārbūves sākotnējā apdare gāja zudībā, izņemot 19.gs. mūrētu gleznu podiņu krāsnī. Muižas ēku kompleksā ietilpst arī saimniecības ēkas un parks. Kopš 1920.g. pilī darbojas skola, iekārtota skolas un pagasta vēstures ekspozīcija
Suntažu luterāņu baznīca - celta 1780. - 1782. gadā pēc arhitekta K.Hāberlanda projekta, rekonstruēta 1874.g. Suntažu baznīcas zvans ir viens no lielākajiem Latvijā, tā sānus grezno uzraksts "Kad tu šodien dzirdi manu balsi, nenocietini savu sirdi". Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tās interjera objekti - mākslas pieminekļi.
Suntažu pareizticīgo baznīca - 1909.g. celtais dievnams mūsdienās ir pussabrucis.
Ķoderu pilskalns (Lielā Vīra gulta) - garš, kokiem apaudzis paugurs, daļa no Lielo Kangaru pauguru grēdas. Paugura galos saglabājušās seno nocietinājumu uzbērumu atliekas.
Kastrānes pilskalns - atrodas uz paugura starp Mazo Juglu un vecupi. Pilskalnu no divām pusēm norobežo Mazā Jugla. Pilskalna galos saglabājušies nocietinājumu vaļņi.
Rakstnieka Nikolaja Kalniņa mājas, darbarīku kolekcija - Vecmazmiķeļos. Latviešu rakstnieka N.Kalniņa (1911 - 2001 ASV) muzejā aplūkojami fotouzņēmumi no rakstnieka dzīves gājuma, kā arī lielākā daļa viņa sarakstīto darbu. Apskatāma arī 19. gadsimta zemnieku sētā lietoto darbarīku kolekcija.
Suntažu muižas pils kopā ar vēsturisko apbūves kompleksu;
Suntažu luterāņu baznīca;
Suntažu dzelzceļa stacija;
Piemineklis "Svešumā dzītajiem" - 1941. un 1949. g. izsūtītajiem;
Piemiņas vieta "Eņģelīšu birzs" 1905. gada revolūcijas upuriem.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	1 721	—
1969	2 587	+50.3%
1979	2 240	−13.4%

Gads	Iedz.	±%
1989	2 270	+1.3%
2000	2 290	+0.9%
2011	1 938	−15.4%

Gads	Iedz.	±%
2021	1 650	−14.9%

Apdzīvotās vietas

Pagasta centrs ir Suntaži, citas lielākās apdzīvotās vietas ir Jugla, Glāznieki, Upespils, Ķieģeļceplis, Viršņukalns.

Saimniecība

Transports

Pagastu šķērso divi valsts 1. šķiras autoceļi - Rīga - Ērgļi (P4) un Inciems - Sigulda - Ķegums (P8), kā arī dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi (pagastā 1 stacija - Suntaži). Pagasta rietumu daļā, Juglas ciemā sākas valsts vietējās ( novada) nozīmes autoceļš V968 Jugla - Glāznieki - Turkalne - Ogre, kas ir īsākais attālums braucot no pagasta centra Suntažiem uz novada centru Ogri.