Levenstrauts

upe Latvijā, Mazās Juglas pieteka
(Pāradresēts no Lēvenstrauts)

Levenstrauts jeb Levenurga (arī Lēvenstrauts, bieži Lēvenurga, ļoti reti Baldiņurga) ir Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā.

Levenstrauts (Lēvenurga)
Pārplūdis Levenstrauts Juglas ciemā
Pārplūdis Levenstrauts Juglas ciemā
Levenstrauts (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Suntažu pagasta DA
56°51′17″N 24°56′5″E / 56.85472°N 24.93472°E / 56.85472; 24.93472
Ieteka Mazā Jugla
56°53′47″N 24°48′53″E / 56.89639°N 24.81472°E / 56.89639; 24.81472Koordinātas: 56°53′47″N 24°48′53″E / 56.89639°N 24.81472°E / 56.89639; 24.81472
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 11 km
Galvenās pietekas Kazurga, Zalkšurga
Levenstrauts (Lēvenurga) Vikikrātuvē

Savu nosaukumu strauts ieguvis no vietējā apvidvārda "lēvens"[1], kas nozīmē plakanu, slapju, pat purvainu vietu, ar lielām zālēm, niedrēm un grīšļiem, vīgriezēm saaugušas, grūti izejamas, izbrienamas biezas, mitrumu mīlošu augu audzes, kā tas ir ap Lēvenstrautu, apmēram 1,5-2 km pirms Juglas ciema.

Upe sākas pagasta dienvidaustrumos pie Lauberes pagasta rietumu robežām, satekot kopā vairākiem meliorācijas grāvjiem un apakšzemes hidroloģiskajām nosusināšanas sistēmām.[2] Upe tek rietumu virzienā pa Suntažu pagasta dienvidu daļu. Starp Bērzu un Bebru kalniņiem tā rietumdaļā šķērso lielā mērā jau norakto Suntažu Kangaru osu pauguru virkni. Tālāk tā plūst gar Lapsu kalna, Līvu un Annaskalna osu ziemeļu nogāzēm, ieplūstot Mazās Juglas upē Juglas ciema teritorijā, apmēram 50 m lejpus autoceļa P4 (Rīga—Ērgļi) tilta. Lēvenurgu Juglas ciemā šķērso arī autoceļš V968 (Jugla—Turkalne—Ogre).[3] Levenstrauta garums ir aptuveni 11 kilometri.[4] Upei ir divas mazas labā krasta pietekas — iepretim otrā pusē Lēvenurgai esošajām Dižozolu mājām upē ieplūst Kazurga, kas sākas ar grāvju sistēmu saistītos, gandrīz noraktos Suntažu Kangaru (osu) karjeru dīķos un Zalkšurga, kura ieplūst apmēram 3 km augstāk, iepretim otrā pusē esošajām Krastkalnu mājām un sākas apkārtējo mežu meliorācijas novadgrāvju sistēmā.

Levenstrauta polderu mitrājs

labot šo sadaļu

Upē gandrīz visā tās garumā ir tikuši veikti ievērojami gultnes attīrīšanas, paplašināšanas un citi meliorācijas darbi. Pirms tam Lēvenurga bija stipri aizaugusi un bebru darbības rezultātā vietām pārpurvojusi apkārtējo teritoriju. Tomēr bebri ir atgriezušies un apmēram 1,5 km no Juglas, aiz Lapsu kalna iepretim Bērzkalniņam (lejpus mājām "Ozolkalni") ir atjaunojuši savu koloniju un aizsprostus.Tā kā šajā vietā pēc upes tīrīšanas darbiem tika izrakti arī jauni novadgrāvji, kurus savienojot izveidojās nelieli polderi, tad bebru dzīvošanai ir radušies ļoti piemēroti apstākļi. Levenstrauta jeb Lēvenurgas polderu mitrājs ir izveidojies 2011. gadā pēc meliorācijas darbiem un atrodas starp Līdumnieku un Ozolkalnu mājām. To var uzskatīt par mitrzemi[5] vai virszemes un pazemes ūdeņu veidotu, daļēji mākslīgu mitrāju.[6] Tā platība ir aptuveni 15 ha. Sakarā ar daudzajiem novadgrāvjiem, kas apvienoti vienā sistēmā un ir saistīti ar cauri plūstošo Levenstrautu, šeit ir izveidojies savdabīgs mitrāju dabas mikrokomplekss ar bagātu ūdensputnu un dzīvnieku valsti, aizsargājamām savvaļas orhideju sugām u.c. mitrumu mīlošiem augiem. Polderu mitrājā ir izveidojušās plašas niedru saaudzes, kas rada labvēlīgus apstākļus ūdensputnu ligzdošanai. Pēc ārējām pazīmēm dotais mitrājs pieskaitāms dumbrāja — klānu tipam.

Upes hidroloģiskais režīms

labot šo sadaļu

Lai gan Levenstrauts ir maza upīte,[7] tomēr tai ir raksturīgas ļoti krasas ūdens daudzuma un līmeņa svārstības, kas cieši saistās gan ar makro-, gan mikroklimatiskajiem apstākļiem. Kopējās ūdenslīmeņa svārstības starp ūdens minimāliem un maksimāliem līmeņiem var sasniegt 4—5 metrus. Ūdens līmenis Levenstrautā ir cieši atkarīgs no ūdens līmeņa Mazās Juglas upē. Palu vai plūdu laikā Mazās Juglas ūdeņi ieplūst arī Levenstrauta lejtecē, ceļot kopējo ūdens līmeni, applūdinot zemās palieņu pļavas upes krastos iepretī mājām "Annītes" un "Ceriņi" Juglas ciemā. Upes izteka ir 74 m, bet ieteka 50 m virs jūras līmeņa, upes kopējais kritums 11 km garajā tecējumā ir aptuveni 24 m jeb vidēji 2,18 m/km.[8]

Lēvenurgai, kā to biežāk sauc, ir vairākas nelielas pietekas. Vislabāk izpētītas pagaidām ir divas — Kazurga un Zalkšurga, abas ir labā krasta pietekas. Upīšu garums nav precīzi zināms, tas varētu būt ap 4—5 km. Faktiski abas upītes sākās savienojoties mežu hidroloģiskajiem novadgrāvjiem. Viena no Kazurgas iztekām ir grāvis no Suntažu Kangaru vietā palikušajiem karjeru dīķiem, cita izteka ir grāvju sistēma pie Mežšalku un Ģērmaņu mājām Ucenu māju grupas tuvumā. Savukārt Zalkšurgas izteka arī ir meklējama gandrīz norakto Suntažu grantskalnu (osu grēdas) atlieku dienvidu puses purvaino mežu melioratīvajās grāvju sistēmās.[8] Upītes apkaimē pavasaros bagātīgi pamežā zied zalktenes jeb tautā sauktie t.s. "meža ceriņi", kas ir indīgi, iespējams tāpēc urdziņa ieguvusi savu nosaukumu. Ilgstoši sausās vasarās Zalkšurga mēdz izžūt, sadaloties atsevišķās ūdens peļķēs upes gultnē.

Levenstrauts savā tecējumā

labot šo sadaļu

Levenstrauta polderu mitrājā

labot šo sadaļu
  1. https://tezaurs.lv/lēvens
  2. «Ogres novada karte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 14. martā.
  3. Karšu izdevniecība "Jāņa sēta", 2002 Latvijas autoceļu atlants ISBN 9984-07-267-3
  4. Aigars Kuzmins "Ogres novads", Rīga, 1996, apgāds Mācību grāmata, 29.lpp ISBN 9984-523-86-1
  5. «Pasaules Dabas fonds (WWF), Mitrzemes (Ekosistēmas nozīme)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. septembrī. Skatīts: 2016. gada 20. martā.
  6. «LLU Vides un ūdenssaimniecības katedra, L.Grīberga "Mākslīgie mitrāji ūdens piesārņošanas samazināšanai"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 20. martā.
  7. Levenstrauts_vidustecē pie "Caurumu" māju drupām, YouTube video
  8. 8,0 8,1 http://kartes.lgia.gov.lv/karte/

Ārējās saites

labot šo sadaļu