Glāznieki (Suntažu pagasts)

Glāznieki
Glāznieki;
	mazciems
	Agrs pavasaris dārzciemā Glāznieki
	Glāznieki
	Koordinātas: 56°52′20″N 24°46′38″E / 56.87222°N 24.77722°EKoordinātas: 56°52′20″N 24°46′38″E / 56.87222°N 24.77722°E
Valsts	Latvija
Novads	Ogres novads
Pagasts	Suntažu pagasts
Platība
• Kopējā	0,66 km2
Augstums	48−53 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	47

Glāznieki ir apdzīvota vieta, dārzkopības ciemats Ogres novada Suntažu pagastā un tas ir izvietojies šaurā, 2,2 km garā joslā gar valsts vietējās nozīmes autoceļu V968, Jugla—Turkalne—Ogre ar divām autopieturām — Glāznieki un Ozoli. Ņemot vērā ciemata salīdzinoši garo izstieptību, Glāznieki atrodas apmēram 2—4 km no Juglas, 4—6 km no Turkalnes, 8,5—10,5 km no Suntažiem un 11—13 km no Ogres.^[3]

Vēsture labot šo sadaļu

Apkaimes vēsture un notikumi labot šo sadaļu

Glāzniekus var atrast jau diezgan senās kartēs, pēc senu māju "Glāznieki" nosaukuma, kas liecina par saimniekošanu šajā vietā. Domājams, ka māja savu nosaukumu ir ieguvusi vēlāk. Šīs vietas nosaukums norāda, ka te 18. gadsimtā ir bijusi neliela stikla kausēšanas fabrika, kurā tika izgatavoti dažādi stikla izstrādājumi — glāzes, pudeles un dažādi cita veida stikla trauki. Diemžēl, šodien no visa tā nekas nav saglabājies.^[4]

Tā kā Juglas un Kangaru apkārtne stratēģiski ir tuvu Rīgai un to šķērso dažādi satiksmes ceļi uz Rīgu un ir ļoti mežaina un purvaina, vietām grūti pieejama, tad šajā apkaimē 2. pasaules kara laikā nereti ienāca un darbojās dažādas partizānu vienības, kas cīnījās pret vāciešiem. Tāda karā laikā bija ienākusi arī daļa no Ziemeļlatvijas partizānu vienības, kas 1943. gadā apkaimē nodarbojās ar sabotāžu, traucējot vācu pārvaldes orgāniem normāli funkcionēt un slēpās apkārtējos mežos. Tā kā partizāniem regulāri bija nepieciešama pārtika, medikamenti, tad tika nodibināti sakari ar uzticīgākajiem apkārtnes iedzīvotājiem. Tomēr bija arī ziņotāji, kas slepeni informēja vācu varas iestādes par aizdomīgu cilvēku parādīšanos, saņemot par to atlīdzību pārtikas kartīšu vai reihsmarku veidā. Un tā Glāznieku mājās ienākušos partizānus pārsteidza vācu apsargi, kas tur bija ierīkojuši slēpni. Sākās sīva savstarpēja apšaude. Vairāki partizāni tika ievainoti, taču viņiem izdevās izbēgt un paslēpties mežā. Tomēr viens no partizāniem Mārtiņš Rudzītis tika nošauts, jo ar pretuguni piesedza savus biedrus, kas atkāpās meža virzienā. Vēlāk padomju varas gados pie autoceļa V968 Ogre—Jugla tika atklāta piemiņas vieta šim notikumam. Uz pieminekļa latviski un krieviski bija rakstīts: "Kaujā pie Glāzniekiem 1943. gada 19. maijā varoņa nāvē krita Ziemeļlatvijas partizānu vienības cīnītājs Mārtiņš Rudzītis 1900—1943".^[5] 2022. gadā pieminekli demontēja.

Dārzkopības ciemata rašanās labot šo sadaļu

Dārzkopības sabiedrības "Glāznieki" ciemata vēsture sākās padomju laiku beigu gados, kad 1988. gadā pēc Ogres rajona tautas deputātu padomes lēmuma, Suntažu pagasta izpildkomiteja gar autoceļu V968 un mežmalu, starp mājām "Glāznieki" un "Vaivari", "Vizbuļi" ierādīja 45 ha topošās dārzkopības kooperatīvam kopēju zemes platību dārziņu ierīkošanai. Sākumā kooperatīva biedri rīkojot talkas, iztīrīja kopējo ierādīto teritoriju no krūmiem un akmeņiem, lai vēlāk sakārtotajā teritorijā varētu veikt melioratīvus darbus, ierīkojot novadgrāvjus un topošā ciemata ceļu, ieliņu tīklu. Vēlāk dārziņiem paredzētā zeme tika sadalīta 600 kv.m. lielos zemes gabalos un izlozēta. Ar 1992.gada Ogres rajona deputātu padomes lēmumu dārzkopības sabiedrības zeme tika piešķirta dārzkopības sabiedrības biedru lietošanā. Sākumā topošajā ciematā tika celtas nelielas vasaras dārza mājiņas, taču vēlāk jau sāka parādīties kapitāli celtas dzīvojamās mājas, kas piemērotas arī dzīvošanai ziemas apstākļos. Dārzkopības ciemata galvenie iedzīvotāji ir pārsvarā ogrēnieši, liela daļa no tiem Ogrē dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Tāpēc Glāznieku ciemata iedzīvotāju skaits gada laikā svārstās atkarībā no sezonas un laika apstākļiem.Jāatzīmē, ka tādi dārzciemi kā Glāznieki Ogres novadā ir vairāki — Druviņas, Kooperators, Mežvidi, Pauļuki.^[6]

Nostāsts par veco Žļaugu labot šo sadaļu

Kāds nostāsts vēsta, ka zviedru laikos Annaskalna koka baznīcā esot laulājušies Annenhofas pusmuižas jaunā guvernante, skaistā Anna ar stalto kalēja dēlu Kalvi. Tomēr uz daiļo jaunavu acis esot metis arī bagātais, bet vecais un riebīgais, divkosīgais purva vecis Žļauga, kuram tolaik piederējusi stikla lietuve Glāzniekos. Ļaudis mēļojuši, ka viņam palīdz pats nelabais, par ko Žļauga esot gūstījis un sava glāžu šķūņa pagrabos, aizkorķētās pudelēs līdz pārdošanai turējis savu izkalpināto ļaužu dvēseles. Un tā kā jaunā Anna nu nekādi nav bijusi ar mieru iziet pie viņa par sievu, tad vecais viltīgais vecis noslēdzis līgumu ar purva velnu, gadījumā, ja Anna viņam netiek pieburta, tad lai viņa nav nevienam. Taču izrādās, ka vislielākā un stiprākā burvība ir īsta mīlestība. Un tā purva velnam nekas nav sanācis un neatlicis nekas cits kā abu jauno kāzu ceremonijas laikā uzsūtīt lielu negaisu un, zibsnījot zibeņiem un grandot pērkoņiem, nogremdēt pazemē baznīcu ar visiem tajā esošajiem ļaudīm, pašu nelūgto, veco, noslēpušos Žļaugu ieskaitot, bet purvs, pie kura dzīvoja vecais sīkstulis, ieguva Žļaugu purva nosaukumu.^[7]

Iedzīvotāju skaita dinamika labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
2000	5	—

Gads	Iedz.	±%
2011	27	+440.0%

Gads	Iedz.	±%
2021	46	+70.4%

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Fizioģeogrāfiskais stāvoklis un reljefs labot šo sadaļu

Fizioģeogrāfiski Glāznieku dārzkopības ciemats atrodas Madlienas jeb Viduslatvijas nolaidenumā, vietā, kur tas tālāk, rietumu virzienā pāriet Viduslatvijas zemienē. Virsmas absolūtie augstumi apkaimē svārstās 48—53 m virs jūras līmeņa.^[9]

Apkārtnes augājs, ūdeņi, purvi labot šo sadaļu

Glāznieku ciemata apkārtne ir ļoti mežaina ar dažāda tipa mežiem. Purvājs, dumbrājs, liekņa, damaksnis, mētrājs u.c. Pie autobusu pieturas "Glāznieki" atrodas ceļš uz blakus esošo Žļaugu purvu, kurā notiek arī kūdras ieguve.^[10] Purva kopējā platība ir 521 ha, no kuriem 438 ha aizņem augstais jeb sūnu tipa purvs , bet 83 ha aizņem pārejas jeb sūnu-zāļu tipa purvs, kas atrodas vairāk dienvidu malā. Kūdras slāņa vidējais dziļums 3 m, lielākais — 8 m. Žļaugu purva maksimālais vecums ir līdz 8000 gadiem. Domājams, ka pirms tam tur ir bijis ezers, kas izveidojās, kad galīgi izkusa pēdējais senais apledojums. Mūsdienās purvā rūpnieciski izmantojamie kūdras krājumi 1.1 mlj m^{3 .} Purva ūdeņi pa meliorācijas novadgrāvjiem noplūst uz Mazo Juglu. No purva kopējās platības 276 ha aizņem meži, bet 54 ha platībā aktīvi vasaras sezonā iegūst pakaišu kūdru. No purva izejošie novadgrāvji un noteksistēmas dod sākumu sīkajai Urdziņas upītei, kas ir kā ciemata dabiska robeža ar tuvējo mežu. Tālāk, aiz pieturas "Raņķi", Urdziņa, saplūst ar Caunupīti, kas arī sākas Žļaugu purva novadgrāvjos, un tālāk Turkalnē Caunupīte ietek Mazajā Juglā kā kreisā krasta pieteka. Netālu no palielā Žļaugu purva atrodas arī mazāki purvi, tādi kā Lapaiņu jeb Lāču purvs, Aklais purvs un Velna dūkste (purvs).