Sausnējas pagasts
Sausnējas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Ērgļu un Vestienas pagastiem, Aizkraukles novada Vietalvas un Iršu pagastu un Ogres novada Meņģeles un Mazozolu pagastiem. Kopš 2021. gada Madonas novadā.
| Sausnējas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Madonas novads |
| Centrs: | Sidrabiņi |
| Kopējā platība:[1] | 117,0 km2 |
| • Sauszeme: | 114,4 km2 |
| • Ūdens: | 2,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 397 |
| Blīvums (2024): | 3,5 iedz./km2 |
 Sausnējas pagasts Vikikrātuvē
| |
Cauri pagastam iet divi 1. šķiras valsts autoceļi: Pļaviņas-Ērgļi (P78) un Koknese-Ērgļi (P79).
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuPērse, Ogre, Veseta, Šukumupe, Sumulda un Aronīte.
Ezeri
labot šo sadaļuStirnezers (68 ha), Zosins (19,6 ha), Ilzins (21,6 ha) un Bļodonis (5,1 ha).
Vēsture
labot šo sadaļu
13. gadsimtā šī teritorija piederēja pie Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada (latīņu: castrum Negeste), netālu no robežas ar Kokneses valsti. Pēc Letijas dalīšanas līguma 1210. gadā Negestes pilsnovads tika ordenim,[4] bet 1213. gadā to piešķīra bīskapam un līdz Livonijas Konfederācijas sabrukumam tas kā Bērzaunes pilsnovada rietumu daļa ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā. Arhibīskapi 14. gadsimtā Ogres upes kreisajā krastā uzcēla Baltavas pili. Pēc Livonijas kara šī apkaime tika pievienota Pārdaugavas hercogistei.
Vidzemes guberņas laikā tagadējā Sausnējas pagasta teritorija ietilpa Cēsu apriņķa Kalsnavas—Vietalvas draudzes novadā. Līdz Pirmajam pasaules karam šeit atradās Sausnējas muiža (vācu: Saussen, Szaußen) ar Namniekkalna pusmuižu (Nammekaln), ko pēc 1920. gada zemes reformas sadalīja 57 vienībās 2480 ha kopplatībā.[5]
1935. gadā Sausnējas pagasta platība bija 42 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Sausnējas ciema padomi, ko 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidāciju, izveidoja no jauna. 1954. gadā Sausnējas ciemam pievienoja Vesetas ciemu, kuru gan 1968. gadā atdalīja un pievienoja Vestienas ciemam. 1975. gadā Sausnējas ciemam pievienoja Liepkalnes ciemu, 1977. gadā - daļu Mazozolu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2006. gadā Sausnējas pagasts, apvienojoties ar Ērgļu un Jumurdas pagastiem, izveidoja Ērgļu novadu. 2021. gadā Ērgļu novadu iekļāva Madonas novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļu- Sestukalna astronomisko novērojumu punkts.[7] 216,5 metrus augstajā Ziestu kalnā netālu no Ērgļu-Kokneses ceļa atrodas Strūves meridiāna loka ģeodēziskais punkts “Sestukalns”, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Piķa purva senkapi (Krievu sala)
- Vecpriekšēnu senkapi
- Priekšēnu pilskalns (Pumpiņkalns)
- Skudru pilskalns - kulta vieta
- Jākaiņu senkapi
- Liepkalnes baznīcas senkapi
- Baltavas viduslaiku pils
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas: Sidrabiņi (pagasta centrs), Sausnēja un Liepkalne.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Jānis Zālītis (1874—1919), latviešu sabiedriskais darbinieks, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
- Gunārs Placēns (1927—2024) bija latviešu aktieris.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Lēmums par Jersikas karaļa novadu sadalīšanu starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni[novecojusi saite]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37821-37822. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |