Baltavas viduslaiku pils
Baltavas viduslaiku pils (vācu: slotte to Baltow) bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16. gadsimtā Ogres upes kreisajā krastā, augšpus Ogresmuižas, tagadējā Madonas novada teritorijā. Līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi pils pamatu atliekas Ogres ielejas dabas parkā.
| Baltavas viduslaiku pils | |
|---|---|
| slotte to Baltow | |
  Baltavas viduslaiku pils  Baltavas viduslaiku pils | |
| Atrašanās vieta |
 Sausnējas pagasts, Madonas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°52′08″N 25°31′07″E / 56.8689°N 25.5187°EKoordinātas: 56°52′08″N 25°31′07″E / 56.8689°N 25.5187°E |
| Vēsture | |
| Dibināšana | pieminēta 1375. gadā |
| Pamešana | 16. gadsimts |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | pils pamatu atliekas |
| Oficiālais nosaukums: Baltavas viduslaiku pils | |
| Aizsardzības numurs | 1803 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļuPirms Livonijas krusta kariem Ogres upes kreisais krasts tās vidustecē piederēja Kokneses valstij. 1207. gadā ķēniņš Viesceķis kļuva par Rīgas bīskapa vasali, pretī saņemot pusi no savām iepriekšējam zemēm ap Kokneses pili, bet pārējā daļa tika bīskapam Albertam. 1302. gadā Rīgas arhibīskaps Izarnus Takons šo novadu izlēņoja savam vasalim Švarchofam (Schwartzhof).
Pirmoreiz pils pieminēta 1375. gada notikumu aprakstā Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā, kad Rīgas arhibīskapijā iebruka Lietuvas karaspēks Ķēstuta vadībā, kas izpostīja Krustpils, Lokstenes pils, Bērzaunes pils, Ērgļu pils, Piebalgas pils, Cesvaines pils novadus līdz Baltavai (Baitow) un aizveda sev līdzi gūstekņus.[1] 1384. gadā arhibīskaps Johans IV fon Zintens un viņa vasalis Klāss no Švarcenhofas (Clas von Schwartzenhoff) apmainījās ar zemēm pie savas Baltavas pils (unses slottes to Baltow). Iespējams, ka Livonijas kara laikā 1577. gadā Baltavas pils padevās Livonijas karalim Magnusam, tādēļ Maskavijas karaspēks to atriebjoties nopostīja, jo 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Baltavas pils nav pieminēta.
Pēc līguma noslēgšanas Baltavas novadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. 1600. gadā pieminēts Baltavas pagasts, kas piederējis Kokneses pilsnovadam (stārastijai). Zviedru Vidzemes laikā 1637. gadā karaliene Kristīne Baltavas novadu ar muižām dāvināja kapteinim Ābramam Hiršam. Vidzemes guberņas laikā Baltavas apkārtne tika iekļauta Liepmuižas—Vestienas draudzes novadā (Linden-Festen).
Pils apraksts
labot šo sadaļuBaltavas pils atradās Ogres upes stāvkrastā, kas šajā vietā sasniedz 20 metru augstumu. Galvenās pils platība bijusi 58х40 metrus liela, divi aizsarggrāvji un 53 metrus garš un 2,5 metrus biezs laukakmeņu aizsargmūris to atdalīja no 80х60 metrus plašās priekšpils. Pie aizsargmūra atradās 20х7 metrus plaša dzīvojama ēka ar daudzām istabām, zem kurām atradās pagrabi.[2]
Pils bijusi neliela maznozīmīga saimniecības pils, kura savu saimniecisko un administratīvo nozīmi zaudējusi jau 16. gs. Pilskalns atrodas Sausnējas pagastā pie Upmalu mājām. Viss, kas ir saglabājies no pils, ir ar zāli un krūmiem apaudzis valnis, kurā vietām var manīt atsevišķus laukakmeņus. [3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 192 lpp.
- ↑ «travelzone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. maijā. Skatīts: 2015. gada 23. oktobrī. Arhivēts 2016. gada 22. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, 2004, 90.-92.lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 - 254 lpp.(vāciski)