Satversmes sapulces vēlēšanas

Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirmās neatkarīga likumdevēja orgāna vēlēšanas Latvijas Republikas vēsturē, kas beidzās ar Latvijas Satversmes sapulces izveidošanu.

Satversmes sapulces vēlēšanas
1920. gada 17. aprīlī un 1920. gada 18. aprīlī 1922 →
Nobalsojuši 677 084

  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
 
Jānis Pliekšāns Kārlis Ulmanis Antons Laizāns
Partija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Latviešu Zemnieku savienība Latgales Zemnieku partija
Pēdējās vēlēšanās
Vietas iepriekš
Vietas pēc 57 no 150 26 no 150 17 no 150
Vietu izmaiņas
Balsis 274 877 126 434 72 961
Procenti 38,7% 17,8% 10,3%
Latvijas apgabalos nodotās balsis Satversmes sapulces un 1. Saeimas vēlēšanās.

Vēlēšanu likums labot šo sadaļu

1919. gada 19. augustā Tautas padome pieņēma Satversmes sapulces vēlēšanu likumu. Saskaņā ar to Satversmes sapulces vēlēšanās bija jāievēl 150 deputāti no Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales apgabaliem, to pārstāvju skaitu Satversmes sapulcē nosakot atbilstoši katra apgabala iedzīvotāju skaitam saskaņā ar 1897. gada tautas skaitīšanas datiem. Tādējādi no Rīgas apgabala bija jāievēl 22 deputātus, no Vidzemes - 37, no Kurzemes - 26, no Zemgales - 26, bet no Latgales - 39 deputātus.

Vēlēšanās varēja piedalīties visi 21 gadu sasniegušie pilsoņi. Nebija noteikta procentu barjera, ar kuru partijas varēja iekļūt parlamentā. Likums deva sievietēm visas vēlēšanu tiesības, kas tolaik nebija paredzēts daļā Eiropas valstu, piemēram, Francijā, Šveicē u.c.[1]

Norise labot šo sadaļu

Vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī visā Latvijā, izņemot tos apvidus Valmieras, Valkas un Ilūkstes apriņķos, kurus Latvijas brīvības cīņu laikā uz laiku bija okupējušas Igaunijas, Lietuvas un Polijas armijas.[2]

Intensīvā priekšvēlēšanu kampaņa izcēlās ar dažādiem īpatnējiem notikumiem - divas dienas pirms vēlēšanām uz Cesvaines-Lubānas lielceļa notika atentāta mēģinājums pret Latviešu zemnieku savienības politiķi Kārli Ulmani, bet 19. martā Cēsīs nāvējoši sašāva LSDSP kandidātu, Tautas padomes locekli Kārli Kurzemnieku.[3][4] Nelegālā komunistiskā partija aicināja boikotēt vēlēšanas, taču aicinājums neguva lielu atsaucību. Sociāldemokrātu kampaņā liela nozīme bija nule kā atgriezušos Raiņa un Aspazijas iesaistei, turpretī LZS kampaņā izmantoja iespēju pieteikt "satelītpartijas" - Bezpartejisko bezzemnieku un mazzemnieku grupu un Arveda Berga vadīto Bezpartejisko pilsoņu grupu, kuras sarakstā vienlaikus piedalījās arī daži LZS saraksta līderi, piemēram, K. Ulmanis un ģenerālis Jānis Balodis.[5]

Rezultāti labot šo sadaļu

 
Latvijas Satversmes sapulces LSDSP frakcija (nezināma autora foto no Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma).

Piedalījās vairāk nekā 677 084 jeb 84,9% no reģistrētajiem vēlētājiem.[6][7] Kandidātu sarakstus izvirzīja 25 politiskās partijas vai vēlētāju grupas, kopā dažādos vēlēšanu apgabalos iesniedzot 57 sarakstus. Satversmes sapulcē vietas ieguva 16 partiju un grupu pārstāvji, no 38 vēlēšanu apgabalu sarakstiem.

Pēc tautībām no 150 ievēlētajiem deputātiem 132 jeb 88% bija latvieši, 8 jeb 5,33% — ebreji, 6 jeb 4% — vācbaltieši, 4 jeb 2,67% — krievi (no apvienotā poļu saraksta ievēlētais deputāts bija latvietis). 57,2% no visiem Satversmes sapulces deputātiem bija augstākā izglītība, 25,4% — vidējā, bet 17,4% pamatizglītība. 1920. gada rudenī no Ziemeļvidzemes apvidiem, kuri aprīlī vēl atradās Igaunijas okupācijā, ievēlēja vēl 2 deputātus.

Latvijas Satversmes sapulces atklāšanas sēde notika 1920. gada 1. maijā Rīgā, bijušajā Bruņniecības namā (tagadējā Saeimas plenārsēžu ēka). Sēdi atklāja Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste, kuru tanī pašā dienā ievēlēja par Satversmes sapulces prezidentu. Par prezidenta pirmo biedru ievēlēja sociāldemokrātu A. Petrevicu, bet par otro biedru Latgales pārstāvi S. Kambalu. Par sekretāru ievēlēja sociāldemokrātu R. Ivanovu, bet par viņa biedriem — M. Antonu un E. Biti.

Saraksts Rīga,
balsis (vietas)
Zemgale,
balsis (vietas)
Kurzeme,
balsis (vietas)
Vidzeme,
balsis (vietas)
Latgale,
balsis (vietas)
Kopējais
balsu skaits
% Deputātu vietas
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija 32 740 (8) 37 340 (10) 77 572 (15) 104 575 (19) 22 650 (5) 274 877 38,66% 57
Latviešu Zemnieku savienība 32 513 (9) 26 949 (5) 66 972 (12) 126 434 17,78% 26
Latgales Zemnieku partija 72 961 (17) 72 961 10,26% 17
Vācu partija 18 025 (4) 4 266 (1) 6 434 (1) 3 531 (0) 32 256 4,54% 6
Latvju demokrātu savienība 4 387 (1) 4 754 (1) 5 123 (1) 10 576 (2) 4 822 (1) 29 662 4,17% 6
Latvijas Darba partija 1 225 (0) 1 839 (1) 6 383 (1) 6 951 (1) 11 719 (3) 28 117 3,95% 6
Latgales Kristīgo zemnieku savienība 26 534 (6) 26 534 3,73% 6
Bezpartejiskā pilsoņu grupa 23 867 (6) 23 867 3,36% 6
Ebreju bloks 5 673 (2) 1 145 (1) 3 656 (1) 2 290 (1) 12 764 1,80% 5
Krievu kandidātu grupa 2 650 (1) 11 001 (3) 13 651 1,92% 4
Kristīgā nacionālā partija 1 589 (0) 2 623 (1) 6 691 (1) 5 315 (1) 16 218 2,28% 3
Bezzemnieku agrārā savienība 161 (0) 7 254 (2) 3 463 (1) 3 200 (0) 14 078 1,98% 3
Bezpartejiskie bezzemnieki 3 079 (0) 8 101 (2) 11 180 1,57% 2
Ceire-Cion 850 (0) 718 (0) 808 (0) 5 878 (1) 8 254 1,16% 1
Latgales Ļaužu partija 6 539 (1) 6 539 0,78% 1
Apvienotās poļu partijas 5 525 (1) 5 525 0,92% 1
Citas partijas 8 017 1,11%
Nodoto balsu skaits 93 452 97 963 137 079 210 809 171 521 710 934 100% 150
Deputātu vietas 22 26 26 37 39 150

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «1. Satversmes sapulce». uzdevumi.lv.
  2. Valmieras apriņķī vēlēšanas nenotika Ainažu pilsētā, kā arī Ainažu, Ipiķu un Mazsalacas pagastos, Valkas apriņķī — Valkas pilsētā, kā arī Laicenes, Liellugažu, Lugažu, Omuļu, Pedeles, Valkas un Cores pagastos. Ilūkstes apriņķī vēlēšanās piedalījās tikai astoņi pagasti, bet desmit pagastu iedzīvotāji okupācijas dēļ vēlēšanās nevarēja piedalīties. 1920. gada pavasarī Grīvas pilsēta, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagasti bija administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Lietuvas armija bija ieņēmusi Ilūkstes apriņķa rietumdaļas pagastus (Bebrenes, Dvietes, Gārsenes, Kurcuma, Lašu, Pilskalnes, Prodes, Rubenes, Stelles, Susējas un Sventes pagastus). Poļu-padomju kara laikā 1920. gada vasarā Polijas armija atkāpās no Ilūkstes apriņķa austrumu daļas, bet 1920. gada oktobrī Lietuvas armija atstāja Ilūkstes apkārtni. 1920. gada rudenī no Ziemeļlatvijas apvidiem ievēlēja vēl divus deputātus, tādējādi Satversmes sapulcē kopumā tiekot ievēlētiem 152 deputātiem.
  3. Viesturs Sprūde. «1920. gada 15. aprīlī. Atentāts pret Kārli Ulmani». LA.LV (latviešu), 2020-04-15. Skatīts: 2020-05-02.
  4. «1920. gada 19. martā. Priekšvēlēšanu slepkavība Cēsīs». LA.LV (latviešu). 2020-03-19. Skatīts: 2020-05-02.
  5. Mārtiņš Ķibilds. «Satversmes sapulces tapšana – demokrātijas ugunskristības». www.lsm.lv (latviešu), 2018-04-19. Skatīts: 2020-05-02.
  6. «Satversmes sapulces vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2020-05-02.
  7. «Satversmes sapulces vēlēšanas». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu