Satversmes sapulces vēlēšanas
Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirmās neatkarīga likumdevēja orgāna vēlēšanas Latvijas Republikas vēsturē, kas beidzās ar Latvijas Satversmes sapulces izveidošanu.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Nobalsojuši | 677 084 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vēlēšanu likums
labot šo sadaļu1919. gada 19. augustā Tautas padome pieņēma Satversmes sapulces vēlēšanu likumu. Saskaņā ar to Satversmes sapulces vēlēšanās bija jāievēl 150 deputāti no Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales apgabaliem, to pārstāvju skaitu Satversmes sapulcē nosakot atbilstoši katra apgabala iedzīvotāju skaitam saskaņā ar 1897. gada tautas skaitīšanas datiem. Tādējādi no Rīgas apgabala bija jāievēl 22 deputātus, no Vidzemes - 37, no Kurzemes - 26, no Zemgales - 26, bet no Latgales - 39 deputātus.
Vēlēšanās varēja piedalīties visi 21 gadu sasniegušie pilsoņi. Nebija noteikta procentu barjera, ar kuru partijas varēja iekļūt parlamentā. Likums deva sievietēm visas vēlēšanu tiesības, kas tolaik nebija paredzēts daļā Eiropas valstu, piemēram, Francijā, Šveicē u.c.[1]
Norise
labot šo sadaļuVēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī visā Latvijā, izņemot tos apvidus Valmieras, Valkas un Ilūkstes apriņķos, kurus Latvijas brīvības cīņu laikā uz laiku bija okupējušas Igaunijas, Lietuvas un Polijas armijas.[2]
Intensīvā priekšvēlēšanu kampaņa izcēlās ar dažādiem īpatnējiem notikumiem - divas dienas pirms vēlēšanām uz Cesvaines-Lubānas lielceļa notika atentāta mēģinājums pret Latviešu zemnieku savienības politiķi Kārli Ulmani, bet 19. martā Cēsīs nāvējoši sašāva LSDSP kandidātu, Tautas padomes locekli Kārli Kurzemnieku.[3][4] Nelegālā komunistiskā partija aicināja boikotēt vēlēšanas, taču aicinājums neguva lielu atsaucību. Sociāldemokrātu kampaņā liela nozīme bija nule kā atgriezušos Raiņa un Aspazijas iesaistei, turpretī LZS kampaņā izmantoja iespēju pieteikt "satelītpartijas" - Bezpartejisko bezzemnieku un mazzemnieku grupu un Arveda Berga vadīto Bezpartejisko pilsoņu grupu, kuras sarakstā vienlaikus piedalījās arī daži LZS saraksta līderi, piemēram, K. Ulmanis un ģenerālis Jānis Balodis.[5]
-
Satversmes sapulces kandidātu saraksts no no Vidzemes apgabala (pirmā lapa) -
Satversmes sapulces kandidātu saraksts no no Vidzemes apgabala (otrā lapa) -
Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanu rezultāti (Valsts Statistiskā Pārvalde, 1920)
Rezultāti
labot šo sadaļu
Piedalījās vairāk nekā 677 084 jeb 84,9% no reģistrētajiem vēlētājiem.[6][7] Kandidātu sarakstus izvirzīja 25 politiskās partijas vai vēlētāju grupas, kopā dažādos vēlēšanu apgabalos iesniedzot 57 sarakstus. Satversmes sapulcē vietas ieguva 16 partiju un grupu pārstāvji, no 38 vēlēšanu apgabalu sarakstiem.
Pēc tautībām no 150 ievēlētajiem deputātiem 132 jeb 88% bija latvieši, 8 jeb 5,33% — ebreji, 6 jeb 4% — vācbaltieši, 4 jeb 2,67% — krievi (no apvienotā poļu saraksta ievēlētais deputāts bija latvietis). 57,2% no visiem Satversmes sapulces deputātiem bija augstākā izglītība, 25,4% — vidējā, bet 17,4% pamatizglītība. 1920. gada rudenī no Ziemeļvidzemes apvidiem, kuri aprīlī vēl atradās Igaunijas okupācijā, ievēlēja vēl 2 deputātus.
Latvijas Satversmes sapulces atklāšanas sēde notika 1920. gada 1. maijā Rīgā, bijušajā Bruņniecības namā (tagadējā Saeimas plenārsēžu ēka). Sēdi atklāja Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste, kuru tanī pašā dienā ievēlēja par Satversmes sapulces prezidentu. Par prezidenta pirmo biedru ievēlēja sociāldemokrātu A. Petrevicu, bet par otro biedru Latgales pārstāvi S. Kambalu. Par sekretāru ievēlēja sociāldemokrātu R. Ivanovu, bet par viņa biedriem — M. Antonu un E. Biti.
| Saraksts | Rīga, balsis (vietas) |
Zemgale, balsis (vietas) |
Kurzeme, balsis (vietas) |
Vidzeme, balsis (vietas) |
Latgale, balsis (vietas) |
Kopējais balsu skaits |
% | Deputātu vietas |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija | 32 740 (8) | 37 340 (10) | 77 572 (15) | 104 575 (19) | 22 650 (5) | 274 877 | 38,66% | 57 |
| Latviešu Zemnieku savienība | — | 32 513 (9) | 26 949 (5) | 66 972 (12) | — | 126 434 | 17,78% | 26 |
| Latgales Zemnieku partija | — | — | — | — | 72 961 (17) | 72 961 | 10,26% | 17 |
| Vācu partija | 18 025 (4) | 4 266 (1) | 6 434 (1) | 3 531 (0) | — | 32 256 | 4,54% | 6 |
| Latvju demokrātu savienība | 4 387 (1) | 4 754 (1) | 5 123 (1) | 10 576 (2) | 4 822 (1) | 29 662 | 4,17% | 6 |
| Latvijas Darba partija | 1 225 (0) | 1 839 (1) | 6 383 (1) | 6 951 (1) | 11 719 (3) | 28 117 | 3,95% | 6 |
| Latgales Kristīgo zemnieku savienība | — | — | — | — | 26 534 (6) | 26 534 | 3,73% | 6 |
| Bezpartejiskā pilsoņu grupa | 23 867 (6) | — | — | — | — | 23 867 | 3,36% | 6 |
| Ebreju bloks | 5 673 (2) | 1 145 (1) | 3 656 (1) | — | 2 290 (1) | 12 764 | 1,80% | 5 |
| Krievu kandidātu grupa | 2 650 (1) | — | — | — | 11 001 (3) | 13 651 | 1,92% | 4 |
| Kristīgā nacionālā partija | 1 589 (0) | 2 623 (1) | 6 691 (1) | 5 315 (1) | — | 16 218 | 2,28% | 3 |
| Bezzemnieku agrārā savienība | 161 (0) | 7 254 (2) | 3 463 (1) | 3 200 (0) | — | 14 078 | 1,98% | 3 |
| Bezpartejiskie bezzemnieki | — | 3 079 (0) | — | 8 101 (2) | — | 11 180 | 1,57% | 2 |
| Ceire-Cion | 850 (0) | 718 (0) | 808 (0) | — | 5 878 (1) | 8 254 | 1,16% | 1 |
| Latgales Ļaužu partija | — | — | — | — | 6 539 (1) | 6 539 | 0,78% | 1 |
| Apvienotās poļu partijas | — | — | — | — | 5 525 (1) | 5 525 | 0,92% | 1 |
| Citas partijas | — | — | — | — | — | 8 017 | 1,11% | |
| Nodoto balsu skaits | 93 452 | 97 963 | 137 079 | 210 809 | 171 521 | 710 934 | 100% | 150 |
| Deputātu vietas | 22 | 26 | 26 | 37 | 39 | 150 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «1. Satversmes sapulce». uzdevumi.lv.
- ↑ Valmieras apriņķī vēlēšanas nenotika Ainažu pilsētā, kā arī Ainažu, Ipiķu un Mazsalacas pagastos, Valkas apriņķī — Valkas pilsētā, kā arī Laicenes, Liellugažu, Lugažu, Omuļu, Pedeles, Valkas un Cores pagastos. Ilūkstes apriņķī vēlēšanās piedalījās tikai astoņi pagasti, bet desmit pagastu iedzīvotāji okupācijas dēļ vēlēšanās nevarēja piedalīties. 1920. gada pavasarī Grīvas pilsēta, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagasti bija administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Lietuvas armija bija ieņēmusi Ilūkstes apriņķa rietumdaļas pagastus (Bebrenes, Dvietes, Gārsenes, Kurcuma, Lašu, Pilskalnes, Prodes, Rubenes, Stelles, Susējas un Sventes pagastus). Poļu-padomju kara laikā 1920. gada vasarā Polijas armija atkāpās no Ilūkstes apriņķa austrumu daļas, bet 1920. gada oktobrī Lietuvas armija atstāja Ilūkstes apkārtni. 1920. gada rudenī no Ziemeļlatvijas apvidiem ievēlēja vēl divus deputātus, tādējādi Satversmes sapulcē kopumā tiekot ievēlētiem 152 deputātiem.
- ↑ Viesturs Sprūde. «1920. gada 15. aprīlī. Atentāts pret Kārli Ulmani». LA.LV (latviešu), 2020-04-15. Skatīts: 2020-05-02.
- ↑ «1920. gada 19. martā. Priekšvēlēšanu slepkavība Cēsīs». LA.LV (latviešu). 2020-03-19. Skatīts: 2020-05-02.
- ↑ Mārtiņš Ķibilds. «Satversmes sapulces tapšana – demokrātijas ugunskristības». www.lsm.lv (latviešu), 2018-04-19. Skatīts: 2020-05-02.
- ↑ «Satversmes sapulces vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2020-05-02.
- ↑ «Satversmes sapulces vēlēšanas». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 4. oktobrī.