Arveds Bergs
Kārlis Kristaps Arveds Bergs[1] (1875—1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
| Arveds Bergs | |
|---|---|
 | |
| Latvijas Iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 1919. gada 9. decembris — 1921. gada 18. jūnijs | |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Alfrēds Birznieks |
| Pēctecis | Alberts Kviesis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1875. gada 13. septembrī Rīga (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1941. gada 19. decembrī (66 gadu vecumā) Čkalova, Krievijas PFSR (tagad  Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Bezpartejiskais Nacionālais centrs (vēlāk Latviešu nacionālā apvienība) |
| Tēvs | Kristaps Bergs |
| Profesija | advokāts |
| Augstskola | Tērbatas Universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā latviešu uzņēmēja Kristapa Berga ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1888-1892). Pēc tieslietu studijām Tērbatas Universitātē (1892-1896) strādāja par zvērinātu advokātu. Vadīja laikrakstu "Baltijas Vēstnesis", darbojās Rīgas Latviešu biedrībā. Studiju laikā uzņemts latviešu studentu korporācijā Lettonia.
1905. gada revolūcijas laikā A. Bergs nodibināja Latviešu Demokrātisko partiju. 1907. gadā viņu izraidīja no Baltijas. Pēc atgriešanās Rīgā darbojās Rīgas literārajā klubā un izglītības biedrībā.
Pirmā pasaules kara laikā A. Bergs bija Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas vadītājs, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas loceklis, izdeva avīzi "Baltija", pēc Februāra revolūcijas piedalījās Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanā (1917).
Brīvības cīņu laikā bija Latvijas Pagaidu valdības un pirmās vēlētās Ulmaņa valdības iekšlietu ministrs (1919-1921). 1921. gadā A. Bergs izveidoja un vadīja Bezpartejisko Nacionālo centru (vēlāk Latviešu nacionālā apvienība), bija Satversmes sapulces, kā arī 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. Laikraksta "Latvis" galvenais redaktors.
Apcietināšana un nogalināšana
labot šo sadaļu
Pēc Latvijas okupācijas viņu 1941. gada 3. februārī apcietināja NKVD un pratināja līdz 1941. gada jūnijam. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS A. Bergu deportēja uz PSRS, pratināšanu turpināja Čkalovas cietumā līdz 1941. gada 4. septembrim. 29. septembrī Čkalovas apgabaltiesas kolēģija viņu notiesāja pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 56-4., 10., 13. panta, cita starpā apsūdzēts palīdzības sniegšanā starptautiskajai buržuāzijai, aģitācijā un dienestā cara slepenpolicijā, piespriežot nāvessodu nošaujot.
7. oktobrī A. Bergs iesniedza kasācijas sūdzību Krievijas PFSR Augstākajai tiesai, atgādinot 1920. gada 11. augusta Latvijas-Krievijas miera līguma pantus, uz kuru pamata[nepieciešama atsauce]: …iekšlietu ministra kvalitātē man bija jāvadās no Latvijas – un tikai Latvijas – likumiem un rīkojumiem, jāpilda šīs varas rīkojumi. Tādēļ man bija ne tikai tiesības, bet kā ministram man pat bija pienākums vest cīņu ar komunistisko partiju un aizstāvēt sociālo iekārtu Latvijā. Es esmu atbildīgs tikai Latvijas likumu priekšā. Mana saukšana pie atbildības KPFSR instancēs ir minētā miera līguma pārkāpums.[2]
Nāves spriedumu izpildīja 1941. gada 19. decembrī.[3]
Literatūra
labot šo sadaļu- Uldis Lasmanis. Arveds Bergs. Sabiedriski politiska biogrāfija 4 daļās. Rīga: 1997.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ieraksts Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Lielbritānijā pasu reģistrācijas žurnālā par pases Nr.191 izsniegšanu Arvedam Bergam (Londonā, 1919. gada 2. jūnijā)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. martā. Skatīts: 2012. gada 19. augustā.
- ↑ Cīnītājs pret “sarkano katlu”. Arveda Berga nāves 75. gadadienu pieminot Arhivēts 2017. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. Uldis Lasmanis, 2016. gada 19. decembrī
- ↑ Uzraudzības lietā rakstīts: Spriedums attiecībā pret notiesāto Bergs Arvedu Kristapa d. izpildīts 19. XII 1941. gadā. Pilsēta Čkalova, 22.XII, 1941. g. 1. specdaļas priekšnieks, Valsts drošības leitnants Glotovs.
