Latvijas Darba partija
- Šis raksts ir par partiju Latvijā no 1920. līdz 1922. gadam. Par partiju Latvijā no 1997. līdz 2008. gadam skatīt rakstu Darba partija.
Latvijas Darba partija bija politiskā partija Latvijā. Tā tika dibināta 1920. gada aprīlī, apvienojoties Latvijas Radikāldemokrātiskajai partijai un Latvijas Darba savienībai. Partija tika likvidēta 1922. gada augustā, tai apvienojoties ar Latvijas Tautas partiju un izveidojot sākotnēji vēlēšanu bloku, bet vēlāk — partiju ar nosaukumu "Demokrātiskais Centrs".[1]
| Latvijas Darba partija | |
|---|---|
| Dibināta | 1920. gada aprīlis |
| Likvidēta | 1922. gada augusts |
| Pirms |
Latvijas Radikāldemokrātu partija Latvijas Darba savienība |
| Pēctecis | Demokrātiskais Centrs |
| Ideoloģija | centrisms |
|
| |
Partijas līderi bija Gustavs Zemgals, Pēteris Juraševskis un Mārtiņš Antons. 1920. gadā notikušajās Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanās iegūtas 6 vietas no 150. Darba partija piedalījās visu valdību darbā, partijas deputāti atbalstīja Ministru kabineta lēmumus. 1920. gada pašvaldību vēlēšanās ieguva 7 vietas no 90 Rīgā, 5 vietas no 50 Jelgavā, 7 vietas no 30 Cēsīs. Izdeva laikrakstus "Jaunais Vārds" (1921—1922) un "Jaunō Straume" (1920—1934).[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- Kopējās
- Latvijas Brīvības cīņas 1918—1920. Enciklopēdija. — Preses nams: Rīga, 1999., 185.—186. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Konkrētās
- ↑ «Biedrības (Rīga)». Biographien. Skatīts: 2013. gada 30. decembrī.
- ↑ «Jauno Straume 1921 - 1934». datatest.lnb.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-31. Skatīts: 2021-03-16.
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |