Tomskas apgabals
Tomskas apgabals (krievu: То́мская о́бласть) ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.
| Tomskas apgabals | |||
| Томская область | |||
|
|||
|
|||
| Pārvaldes centrs | Tomska | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | krievu | ||
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais apgabals | Sibīrijas | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 316 900 km² | ||
| Iedzīvotāji | |||
| - Kopā | 1 036 600 | ||
| - Blīvums | 3,3/km² | ||
| - Tautas | krievi (90,84%) | ||
| Pilsētas | 6 | ||
| Rajoni | 16 | ||
| Mājaslapa: http://www.tomsk.gov.ru/ | |||
 Tomskas apgabals Vikikrātuvē
| |||
VēstureLabot
Tomskas apgabala attīstības pirmsākumi ir meklējami 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā, kad Krievijas cariste izvērsa savu ekspansiju austrumu virzienā un 1596. gadā dibināja pirmo apmetni tās teritorijā (Narima), pēc kuras 1604. gadā sekoja arī Tomskas cietokšņa izveide.[1]
No 1708. līdz 1782. gadam Tomskas apgabals atradās Sibīrijas guberņas sastāvā, kas pati par sevi ietilpa Krievijas Impērijā.[1] 1804. gadā Tomskas apgabals kļuva par atsevišķu guberņu, kuras sastāvā ietilpa mūsdienu Altaja novads, Novosibirskas apgabals, Kemerovas apgabals, kā arī daļa no Krasnojarskas novada un Kazahstānas austrumiem.[1] Līdz 1913. gadam Tomskas guberņa bija kļuvusi par Sibīrijas saimnieciski attīstītāko daļu, kas sevī ietvēra 40% no Sibīrijas un 1% no Krievijas Impērijas kopējā rūpniecības apjoma.[2]
1925. gadā tika likvidēta Tomskas guberņa, kas tika iekļauta jaunizveidotajā Sibīrijas novadā un par kuras administratīvo centru kļuva Novosibirska.[1][3] 1930. gadā Sibīrijas novads tika sadalīts divās daļās – Rietumsibīrijas (ar pārvaldes centru Novosibirskā) un Austrumsibīrijas novadā (ar pārvaldes centru Irkutskā), kur Tomskas apgabals nonāca Rietumsibīrijas novada sastāvā.[3]
1933. gadā PSRS varasiestādes uz Tomskas apgabala teritorijā esošo Nazino salu, kas atrodas Obas upē, nolēma deportēt vairāk kā 6000 notiesātos no Maskavas un Ļeņingradas, lai eksperimentētu ar pašpietiekamas kolonijas izveidi Sibīrijas klimatiskajos apstākļos.[4] Notiesātajiem tika piešķirti ierobežoti darbarīki un pārtikas resursi, kas īsā laika posmā noveda pie dažādu slimību izplatības, bada, kanibālisma un gandrīz 4000 bojāgājušajiem.[4]
1937. gadā Rietumsibīrijas novads tika sadalīts starp atsevišķiem mazākiem apgabaliem, kur Tomskas apgabala teritorija nonāca Novosibirskas apgabala sastāvā.[3]
Tomskas apgabala teritorija kalpoja par vienu no galvenajām vietām, kur pēc padomju varas īstenotajām 1941. un 1949. gada deportācijām tika nometināta liela daļa no represētajiem latviešu iedzīvotājiem.[5][6] Izsūtītie latvieši tika nodarbināti smagos lauku darbos – kolhozos un mežsaimniecībā.[6]
Otrā pasaules kara laikā no PSRS rietumiem uz Tomskas apgabala teritoriju tika evakuētas vairākas rūpnīcas un pētnieciskās iestādes, kas palīdzēja attīstīt tā saimniecisko izaugsmi.[1] 1944. gada augustā Tomskas apgabals tika oficiāli atdalīts no Novosibirskas apgabala un izveidots tās esošajās robežās.[7]
ĢeogrāfijaLabot
Daba un klimatsLabot
.jpg)
Tomskas apgabals atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.[8] Tas robežojas ar Omskas apgabalu rietumos, Tjumeņas apgabala Hantu-mansu autonomo apvidu ziemeļos, Krasnojarskas novadu austrumos, Kemerovas un Novosibirskas apgabaliem dienvidos. Tā kopējā platība ir 316 900 km2, kuru galvenokārt aizņem skujkoku meži (taiga).[8] Kopumā Tomskas apgabalā atrodas aptuveni 20% no visiem Rietumsibīrijas mežiem.[1] Visvairāk dabā sastopamas priedes, egles, lapegles un bērzi. [8] Apgabala reljefs ir samērā līdzens un purvains, kur aptuveni 30% no tā teritorijas veido purvāji, to skaitā Vasjuganas purvi, kas ir lielākā purvu sistēma Ziemeļu puslodē.[1][8]
Tomskas apgabalā atrodas vairāk kā 18 000 upes un strautu, no kurām nozīmīgākā ir Oba un tās pietekas – Toma, Čulima, Čaja, Keta, Parabela, Vasjugana un Tima.[1]
Klimats ir izteikti kontinentāls ar lielām temperatūras svārstībām starp ziemas un vasaras mēnešiem, kur it īpaši apgabala ziemeļos ir novērojamas garas un bargas ziemas.[7] Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir -19,2° C, bet jūlijā tā ir ap +18,1° C.[7] Vidējais nokrišņu daudzums gadā – 435 mm.[7]
Demogrāfija un pilsētasLabot
2020. gadā Tomskas apgabalā tika reģistrēti nedaudz mazāk kā 1 079 300 iedzīvotāju, no kuriem gandrīz 75% uzturējās apgabala administratīvajā centrā Tomskā un tās apkārtnē, pārējās apdzīvotās vietas ir relatīvi mazas.[7][8]
Kopumā Tomskas apgabalā ir tikai 6 apdzīvotas vietas ar pilsētas tiesībām:
| Nr. | Nosaukums | Nosaukums (krieviski) | Iedzīvotāju skaits (2021) |
|---|---|---|---|
| 1 | Tomska | Томск | 556 478 |
| 2 | Severska | Северск | 106 648 |
| 3 | Streževoja | Стрежевой | 39 169 |
| 4 | Asino | Асино | 24 913 |
| 5 | Belijara | Белый Яр | 7920 |
| 6 | Kedrovija | Кедровый | 1818 |
| Avots:[9] | |||
SaimniecībaLabot
.jpg)
Kontinentālā klimata un purvainās augsnes dēļ Tomskas apgabalā ir ierobežotas lauksaimniecības platības, kas sastāda tikai 7% no kopējās teritorijas un ir galvenokārt koncentrētas apgabala dienvidaustrumu daļā.[8] Nozīmīgākie ražas produkti ir rudzi, auzas un kartupeļi, kur mazākā apjomā tiek kultivēti arī kvieši un kukurūza.[8] Tāpat arvien lielāku lomu apgabala saimniecībā ir pieteikusi linu audzēšana.[8]
Tomskas apgabalā ir attīstīts rūpniecības sektors, kas atbild par 60% no kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP).[7] Nozīmīgākās rūpniecības nozares ir naftas un dabasgāzes apstrāde, kam seko ķīmiskā rūpniecība, metālapstrāde un enerģētika.[7] Tā kā 57% no apgabala teritorijas ir pārklāta ar mežiem, arī kokapstrādes uzņēmumi ir attīstītā līmenī.[7]
Saimniecības ziņā Tomskas apgabala IKP 2019. gadā bija 622,8 miljardu Krievijas rubļu jeb 8,3 miljardu ASV dolāru apmērā.[7] Savukārt IKP uz vienu iedzīvotāju bija 577 550 Krievijas rubļi jeb 7762 ASV dolāri.[7]
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «Tomsk oblast, Russia». russiatrek.org. Skatīts: 2022. gada 30. oktobris.
- ↑ Lonsdale, Richard E. (1963). "Siberian Industry Before 1917: The Example of Tomsk Guberniya". Annals of the Association of American Geographers (University of North Carolina Press) 53 (4): 479. doi:10.1111/j.1467-8306.1963.tb00461.x.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Igor V. Naumov. The History of Siberia. London; New York : Routledge, 2006. 195. lpp. ISBN 978-0-203-02798-1.
- ↑ 4,0 4,1 George Harrison. «Russia’s ‘Cannibal Island’ was home to over 6,000 social outcasts who were eventually driven mad and ate each other… and is now the premise of Netflix film The Bad Batch». thesun.co.uk. The Sun, 2017. gada 27. septembris. Skatīts: 2022. gada 29. oktobris.
- ↑ Jānis Riekstiņš. «Bada gadi Sibīrijā: par mēģinājumiem sagādāt maizi “nelikumīgā veidā” latviešus bargi sodīja». la.lv. Latvijas Avīze, 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 29. oktobris.
- ↑ 6,0 6,1 Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda. Lielā Latvijas vēstures grāmata. Rīga : Jumava. 197. lpp. ISBN 978-9934-11-823-4.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 7,7 7,8 7,9 «Tomsk Region». neargov.org. The Association of North East Asia Regional Governments. Skatīts: 2022. gada 30. oktobris.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 8,7 Amy Tikkanen. «Tomsk oblast». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2022. gada 29. oktobris.
- ↑ Thomas Brinkhoff. «Tomsk Oblast». citypopulation.de. City Population, 2022. gada 9. oktobris. Skatīts: 2022. gada 30. oktobris.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tomskas apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |