Sabiedroto okupētā Vācija

	Deutschland ; Vācija
	Sabiedroto militāra okupācija
	Karogs
	Himna; Trizonesien-Song (neoficiālā)
	Location of Sabiedroto okupētā VācijaVācija no 1945. gada 1. augusta līdz 1949. gada 23. maijam
Pārvaldes centrs	Berlīne (de jure); Frankfurte (Amerikāņu zona); Bādenhauzena (Britu zona); Bādenbādene (Franču zona); Austrumberlīne (Padomju zona)
Valoda(s)	vācu, angļu, krievu, franču
Valdība	Militāra okupācija
Vēsturiskais laikmets	Aukstais karš
- Vācijas kapitulācija	1945. gada 8. maijā
- Berlīnes deklarācija	1945. gada 5. jūnijā
- Izveidota Rietumvācija	1949. gada 23. maijā
- Izveidota Austrumvācija	1949. gada 7. oktobrī
	Iedzīvotāju skaits
- 1945. gadā	64 260 000
- 1949. gadā	68 080 000
Nauda	Reihsmarka un rentenmarka (1945—1948); Rietumu zonās: ; Vācijas marka (kopš 1948) Padomju zonā: ; VDR marka (kopš 1948)

	Deutschland ; Vācija
	Sabiedroto militāra okupācija
	Karogs
	Himna; Trizonesien-Song (neoficiālā)
	Location of Sabiedroto okupētā VācijaVācija no 1945. gada 1. augusta līdz 1949. gada 23. maijam
Pārvaldes centrs	Berlīne (de jure); Frankfurte (Amerikāņu zona); Bādenhauzena (Britu zona); Bādenbādene (Franču zona); Austrumberlīne (Padomju zona)
Valoda(s)	vācu, angļu, krievu, franču
Valdība	Militāra okupācija
Vēsturiskais laikmets	Aukstais karš
- Vācijas kapitulācija	1945. gada 8. maijā
- Berlīnes deklarācija	1945. gada 5. jūnijā
- Izveidota Rietumvācija	1949. gada 23. maijā
- Izveidota Austrumvācija	1949. gada 7. oktobrī
	Iedzīvotāju skaits
- 1945. gadā	64 260 000
- 1949. gadā	68 080 000
Nauda	Reihsmarka un rentenmarka (1945—1948); Rietumu zonās: ; Vācijas marka (kopš 1948) Padomju zonā: ; VDR marka (kopš 1948)

Visu Vācijas teritoriju sabiedrotie militāri okupēja kopš Berlīnes deklarācijas pasludināšanas 1945. gada 5. jūnijā līdz Rietumvācijas izveidošanai 1949. gada 23. maijā. Pēc tam, kad nacistiskā Vācija padevās sabiedroto karaspēkam un sabruka 1945. gada 8. maijā, četras sabiedroto lielvalstis (ASV, Apvienotā Karaliste, Padomju Savienība un Francija) Berlīnes deklarācijā 1945. gada 5. jūnijā apliecināja kopīgu varu un suverenitāti pār okupēto Vāciju ar Sabiedroto kontroles padomi.

Potsdamas konferencē 1945. gada 1. augustā tika noteikta jauna Vācijas austrumu robeža, piešķirot Polijai un Padomju Savienībai visus Vācijas reģionus uz austrumiem no Oderas—Neises līnijas un sadalīja atlikušo Vācijas teritoriju četrās okupācijas zonās ASV, Apvienotās Karalistes, Francijas un Padomju Savienības pakļautībā.^[2]

Lai gan trīs sabiedroto lielvaras (ASV, Apvienotā Karaliste un Padomju Savienība) iepriekš vienojās par Vācijas okupāciju, sadalīšanu un jaunajām robežām 1943. gada Teherānas konferencē, par četrām okupācijas zonām vienojās tikai 1945. gada februāra Jaltas konferencē.

Visas Austrijas un Čehoslovākijas teritorijas, kuras Vācija anektēja, tika atdotas atpakaļ šīm valstīm. Lietuvas Klaipēdas apgabalu, ko īsi pirms kara Vācija anektēja, 1945. gadā anektēja Padomju Savienība un nodeva Lietuvas PSR. Visas Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Polijas un Dienvidslāvijas teritorijas, kuras Vācija kara laikā okupēja un anektēja, tika atdotas atpakaļ.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ https://aerbook.com/books/Soundtracking_Germany_Popular_Music_and_National_Identity-162010.html?social=1&retail=1&emailcap=0^{[novecojusi saite]}
↑ United States. Treaties and Other International Agreements of the United States of America, 1776-1949: Multilateral, 1931-1945. Department of State, 1968.

[1] ttps://aerbook.com/books/Soundtracking_Germany_Popular_Music_and_National_Identity-162010.html?social=1&retail=1&emailcap=0^{[novecojusi saite]}

[2] United States. Treaties and Other International Agreements of the United States of America, 1776-1949: Multilateral, 1931-1945. Department of State, 1968.

[1]

[2]