Rostselmaš
Rostselmaš (Ростсельмаш), pilns nosaukums OOO Kombainovyj zavod Rostselmaš (ООО Комбайновый завод «Ростсельмаш»), starptautiski pazīstams ar nosaukumu Rostselmash, ir Krievijas uzņēmumu grupa, lauksaimniecības tehnikas ražotājs. Par Rostselmaš dibināšanu tiek uzskatīts 1929. gads. Uzņēmuma galvenā rūpnīca un birojs atrodas Rostovas apgabala pilsētā Rostovā pie Donas.
| Rostselmaš | |
|---|---|
| Ростсельмаш | |
 | |
| Tips | Sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
| Darbības joma | mašīnbūve |
| Dibināts | 1929. gads |
| Galvenais birojs |
Rostova pie Donas,  Krievija |
| Produkti | lauksaimniecības tehnika |
| Īpašnieks(-i) | Novoje Sodružestvo |
| Tīmekļa vietne | rostselmash.com |
.jpg)
Rostselmaš grupas uzņēmumi ražo dažāda tipa lauksaimniecības tehniku un iekārtas, to skaitā labības kombainus, lopbarības novākšanas tehniku, traktorus, miglotājus, lopbarības sagatavošanas iekārtas, labības apstrādes iekārtas u. c. Rostselmaš pieder Kanādas lauksaimniecības tehnikas ražotāja Buhler Industries Inc. 80 % kapitāldaļu.
Rostselmaš stratēģiskais īpašnieks ir uzņēmums Novoje Sodružestvo (Новое Содружество), kura galvenie kapitāldaļu turētāji ir Konstantins Babkins, Dmitrijs Udrass un Jurijs Rjazanovs.
Vēsture labot šo sadaļu
1927. gadā Rostovā pie Donas sāka būvēt lauksaimniecības tehnikas rūpnīcu Selmašstroj (Сельмашстрой). To sāka projektēt 1925. gadā. Sākotnēji tajā bija paredzēts ražot zirgvilkmes labības pļaujmašīnas, bet vēlāk rūpnīcas projekts tika pārstrādāts Rostovā plānojot izlaist PSRS mērogā jauna veida mašīnas — labības kombainus.[1]
Par Rostselmaš oficiālo dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1929. gada 21. jūlijs. Šajā dienā, vēl pirms būvniecības beigām, sāka strādāt Selmašstroj pirmie 5 cehi, un tika izlaista pirmā produkcija — zirgvilkmes rati. Rūpnīcā sākumā ražoja arī šķērsgrābekļus, traktora arklus un sējmašīnas. 1930. gada 30. jūnijā tika samontēts pirmais PSRS kombains (modelis Kolhoz) un sākti tā izmēģinājumi. 1931. gada 1. aprīlī Rostovas pie Donas rūpnīca tika nodota ekspluatācijā, un pieņemšanas aktā rūpnīca pirmo reizi nosaukta par Rostselmaš.[2] 1931. gada vasarā eksperimentālajās darbnīcās tika izgatavoti jaunas novākšanas mašīnas Stalinec-1 divi eksemplāri, kas varēja novākt ne tikai labību, bet arī citas kultūras: saulespuķes, kukurūzu, prosu. 1932. gada janvārī tika atklāts kombainu montāžas cehs, bet maijā tika izlaisti pirmie kombaini Stalinec-1. PSRS sāka kombainus arī eksportēt. Pasaules izstāde Parīzē 1937. gadā kombains Stalinec-1 ieguva augstāko apbalvojumu Grand Prix. 1940. gadā bija saražoti 50 tūkstoši Stalinec-1.[2]
Sākoties karam, rūpnīca pārorientējās uz kara produkcijas ražošanu. 1941. gada 13. oktobrī tika sākta iekārtu demontāža, lai rūpnīcu evakuētu uz Taškentu. 19. oktobrī tika izvestas pēdējās kravas. Taškentā ražošana tika iekārtota pilsētas dažādās vietās. Daļu iekārtu izvietoja 60 km attālajā Čirčikā. 33. dienā pēc ierašanās tika izlaista pirmā produkcija. Rostselmaš ražoja mīnas, reaktīvās artilērijas Katjuša kaujas galviņas, fugasa aviobumbas. Pēc kara uz Rostselmaš iekārtu bāzes tika izveidota Taštekstilmaš rūpnīca (kopš 1971. gada Uzbektekstilmaš), kas ražoja iekārtas tekstilrūpniecībai. Čirčikā turpināja darbu metalurģijas rūpnīca, kas apgādāja ar metālu praktiski visu Uzbekistānu.
1943. gada 14. februārī Sarkanā armija atbrīvoja Rostovu pie Donas. Pilsēta un Rostselmaš rūpnīca bija gandrīz pilnībā sagrauta. Drīz vien ar atlikušajā iekārtām tika sākta kara produkcijas ražošana un organizēts tehnikas remonts. Tika sākta rūpnīcas atjaunošana. 1947. gada 30. aprīlī tika izlaisti jauni kombaini Stalinec-6.
No 1955. gada augusta, saskaņā ar PSKP CK jūlija plēnuma lēmumu Rostselmaš sāka specializēties labības novākšanas kombainu ražošanā. Tika pārtraukta arklu un kukurūzas kombainu izgatavošana. 1956. gada beigās tika izlaists jauns kombains RSM-8
1958. gadā PSKP CK un PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu par piekabināmo labības kombainu ražošanas pārtraukšanu un par pašgājēju kombainu izlaišanas organizēšanu. 1958. gada martā Rostselmaš saņēma rīkojumu piecu mēnešu laikā pārkārtoties uz pašgājēju kombainu SK-3 ražošanu. SK-3 bija izstrādāts 1956. gadā Taganrogas kombainu rūpnīcā. 15. martā tika pārtraukta kombainu RSM-8 izgatavošana, bet 12. jūlijā tika izlaisti pirmie SK-3. 1961. gada 24. janvārī tika izlaists 100 tūkstošais kombains SK-3.
1962. gada februārī rūpnīca sāka ražot kombainu SK-4, kas pārsniedza iepriekšējā ražīgumu par 25 %. Kombains ieguva daudzas starptautiskas balvas. 1969. gada augustā Rostselmaš izlaida savu miljono kombainu.
1973. gadā Rostselmaš sāka ražot kombainu SK-5 Niva. Tas kļuva par masveidīgāko kombainu PSRS. 1970. gados tika izlaisti arī tomātu novākšanas kombaini, linu apstrādes kuļmašīnas, putraimu kultūraugu novākšanas ierīces. Šajā laikā rūpnīca tika rekonstruēta.
1984. gada augustā Rostselmaš izlaida 2 miljono kombainu. 1980. gadu sākumā Rostselmaš sāka izstrādāt jaunu augsti efektīvu labības kombainu saimi Don. 1986. gada oktobrī tika sākta Don sērijveida ražošana.[2]
1992. gadā valsts uzņēmums tika reorganizēts par atklātu akciju sabiedrību, par īpašniekiem kļūstot rūpnīcas darbiniekiem. 1990. gados Rostselmaš izlaida jaunus modeļus, bet piedzīvoja smagas finanšu grūtības.
2000. gadā par Rostselmaš stratēģisko investoru kļuva uzņēmums Novoje Sodružestvo (Новое Содружество), kura galvenie īpašnieki bija Konstantins Babkins, Dmitrijs Udrass un Jurijs Rjazanovs. Tika uzlabota uzņēmuma pārvaldība, modernizēta ražošana, izlaisti jauni modeļi. 2003. gadā Kazahstānā tika atvērta Rostselmaš pārstāvniecība; tur arī vēlāk tika izveidota kombainu montāžas ražotne. 2004. gada jūnijā tika izlaists pirmais kombainu saimes VECTOR modelis. Tas bija veidots pēc jaunas shēmas: aiz vidū novietotas kabīnes bija bunkurs, un aiz tā dzinējs. 2007. gada pavasarī tika sākta kombainu Acros 530 ražošana. 2007. gada rudenī Rostselmaš iegādājās Kanādas lauksaimniecības un būvniecības tehnikas ražotāja Buhler Industries Inc. 80 % kapitāldaļu, un tika paziņots, ka produkcija tiks izlaista ar Versatile zīmolu. Versatile bija Buhler Industries meitas uzņēmums, kura galvenā produkcija bija traktori. 2008. gadā Rostselmaš grupa sāka piekabināmās un uzkarināmās tehnikas izlaišanu ar RSM zīmola, ieskaitot graudu pārstrādes un uzglabāšanas tehniku. 2009. gadā tika izlaists rotora graudu kombains TORUM, lopbarības novākšanas kombains RSM 1401, universālā pļaujmašīna KSU. 2009. gadā Buhler Industries iegādājās ASV miglotāju ražotāja Red Ball daļu aktīvu.
2010. gadā Buhler Industries iegādājās ASV uzņēmuma Feterl Manufacturing Corp. aktīvi, kas ražoja graudu pārkraušanas, pārstrādes un uzglabāšanas iekārtas. 2011. gadā Buhler Industries iegādājās Kanādas uzņēmumu Ezee-On Manufacturing, kas ražoja augsnes apstrādes, sēšanas un citu tehniku. Līdz ar to Rostselmaš ieguva pieeju pilnai lauksaimniecības tehnikas līnijai. 2014. gada oktobrī Rostselmaš iepazīstināja ar globālo platformu, uz kuras pamata plānots izlaist dažādu funkciju lauksaimniecības mašīnas. Pirmais jaunās platformas modelis bija graudu kombains RSM 161, kas bija Rostselmaš pirmā divcilindru kulšanas mašīna. 2016. gadā Rostovā no Kanādas tika pārcelta traktora Versatile-2375 ražošana.[3] 2017. gadā notika jaunu kompaktklases mašīnu NOVA prezentācija. 2017. gada rudenī tika atklāts traktoru cehs, kurā sākta modeļu RSM 2375 ražošana
Galerija labot šo sadaļu
-
Kombains Don-1500 -
Kombains Vector 410 -
Kombains Nova 330 -
Kombains Acros 530 -
Kombains Torum 785 -
Kombains RSM 161 -
Lopbarības novācējs Don-680M -
Lopbarības novācējs RSM 1401 -
Traktors RSM 3535 -
Traktors RSM 2400 -
Traktors VERSATILE 460DT -
Miglotājs Versatile SP 275
_015.jpg)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Болезни капитального строительства Гуревич Александр Иосифович, Журнал Плановое хозяйство № 12 за 1928
- ↑ 2,0 2,1 2,2 ОАО "Ростсельмаш" avtomash.ru
- ↑ «Ростсельмаш» выпустил первые экземпляры трактора, ранее производившегося в Канаде Рынок АПК, 2016-07-26