Atvērt galveno izvēlni
Palamidi cietoksnis Nauplijā

Cietoksnis parasti ir pils, kas nocietināta ar dažādām fortifikācijas būvēm. Šaurākā nozīmē par cietoksni mūsdienās uzskata neatkarīgu, ļoti strukturētu nocietinājumu, celtu no izturīga akmens mūra, vēlāk arī no betona, kas kalpotu aizsardzībai no ienaidnieka šaujamieročiem (īpaši artilērijas), vienlaicīgi aizstāvjiem spējot pielietot šaujamieročus cietokšņa aizsardzībai. Šāda veida cietokšņi tika celti no 15. gadsimta kā atbildes reakcija uz smago šaujamieroču lietošanu, un bija izplatīti līdz 20. gadsimta vidum. Tie var kalpot robežu vai piekrastes aizsardzībai, veidot atbalsta punktu uzbrukumam un atbalstīt atkāpjošās armijas. Bez tam, daži cietokšņi tika lietoti kā administratīvie štābi, cietumi, vai valsts naudas un dārgmetālu rezervju glabātavas. Cietokšņu aizsardzībai tika izveidoti pastāvīgi cietokšņu garnizoni ar lielām pārtikas un bruņojuma rezervēm, lai būtu iespēja izturēt ilgstošus aplenkumus. Tikai ar jaunu ieroču veidu izgudrošanu un jaunu kaujas taktiku pielietošanu cietokšņu kā pamata nocietinājumu punktu nozīme mazinājās.

AprakstsLabot

Par cietokšņu prototipiem var uzskatīt zemes vaļņus ar palisādēm, ar kuriem tika norobežotas nelielas apmetnes. Šādi cietokšņu prototipi bieži vien tika veidoti uz pauguriem. Vēlāk pirms aizsargsienas tika rakti aizsarggrāvji ar ūdeni. Attīstoties militārajām un celtniecības zināšanām, savas formas mainīja arī cietokšņi.

Klasisks cietoksnis sastāvēja no torņiem (apaļiem vai kvadrātveida), kas savienoti ar aizsargmūri ar šaujamlūkām.

Viduslaikos izplatīti bija nelieli cietokšņi-pilis, kuros dzīvoja feodāļi. Pilis kalpoja aizsardzībai no kaimiņu iebrukumiem. Pilīs atrada patvērumu zemnieki, kas bija feodāļa pakļautībā. Beidzoties feodālajai sadrumstalotībai, piļu loma mazinājās. Daudzas pilis no aizsardzības būvēm tika pārbūvētas par reprezentatīviem namiem (piemēram, Jelgavas pils).

Starp cietoksni un pili ir atšķirības. Ja pils faktiski ir viena celtne, kurā vienā veselumā savienoti aizsargmūri, tilti, dzīvojamās telpas (kazarmas, arsenāli), torņi, aizsarggrāvji un citas būves, tad cietoksnis būtībā ir zemes gabals, kas ir apbūvēts ar aizsargmūri un torņiem. Turklāt šī teritorija var būt kā blīvi apbūvēta (ar namiem, baznīcām, noliktavām u.c.), tā arī tukša — šādā gadījumā runa ir par cietokšņa pagalmu. Turklāt cietoksnim parasti ir lielāka teritorija, nekā pilij, kas ļāva cietokšņa iekšējo telpu apbūvēt ar dažādām celtnēm. Atsevišķs gadījums ir pilsētas-cietokšņi, piemēram, kremļi.

 
Pilsēta-cietoksnis Dubrovnika

Pilsētas-cietokšņiLabot

Viduslaiku pilsētas tika ieskautas ar aizsargmūri — tādos gadījumos pati pilsēta skaitījās cietoksnis. Pilsētām pieaugot, pilsētu aizsargsienu nozīme, kas ieskāva tikai centrālo daļu, mazinājās. Sienas nojauca vai arī izmantoja kā dzīvojamo namu daļas. Labs tipiskas viduslaiku pilsētas-cietokšņa piemērs ir Jeruzaleme ar pilnībā saglabātu vecpilsētas aizsargsienu. Pilsētas-cietokšņi ir zināmas arī viduslaiku Eiropā, no kurām ir saglabājušās ne pārāk daudzas, piemēram, vecpilsēta ar cietokšņa aizsargmūri Avilā. Pilsētas-cietokšņi tika celti arī senajā un viduslaiku Ķīnā, no tām arī ir saglabājušās tikai nedaudzas, piemēram, vecpilsētu teritorijas ar aizsargmūri Siaņā, Datunā, Pinjao u.c.