Azova (krievu: Азов) ir pilsēta Rostovas apgabalā Krievijas Federācijā. Apdzīvotā vieta dibināta 1067. gadā, 1708. gadā tai piešķirts pilsētas statuss. Atrodas Donas kreisajā krastā, 15 km no vietas, kur tā ietek Azovas jūras Taganrogas līcī.[2]

Azova
Azova
Karogs: Azova
Karogs
Ģerbonis: Azova
Ģerbonis
Azova (Rostovas apgabals)
Azova
Azova
Azova (Krievijas Eiropas daļa)
Azova
Azova
Azova (Krievija)
Azova
Azova
Koordinātas: 47°06′00″N 39°25′00″E / 47.10000°N 39.41667°E / 47.10000; 39.41667Koordinātas: 47°06′00″N 39°25′00″E / 47.10000°N 39.41667°E / 47.10000; 39.41667
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Rostovas apgabals
Dibināta 1067. gadā
Pilsētas statuss 1708. gadā
Platība
 • Kopējā 67,5 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 81 924
 • blīvums 1 222,1/km²
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
Azova Vikikrātuvē

3. gadsimtā p.m.ē. senie grieķi no Bosforas nodibināja Tanaisas koloniju, kuru 330. gadā m.ē. nopostīja ostgoti. Vēlāk to pakļāva hazāri, 10. gadsimtā Kijivas Krievzeme, bet 1067. gadā kipčaki, kas to pārdēvēja par Azaku. Dženovas tirgotāji 14. gadsimtā šeit nodibināja Tanas koloniju tirdzniecībai ar Zelta Ordas zemēm.

1395. gadā to iekaroja Tamerlans, 1471. gadā Osmaņu impērija. Krievu—turku kara laikā 1696. gadā Azaku ieņēma Pēteris I, 1708. gadā to pasludināja par jaunizveidotās Azovas guberņas centru.

Nākamā krievu—turku kara laikā to 1711. gadā atguva Osmaņu impērija. Pēc Kučuk-Kainardžas līguma Azaka ietilpa suverēnās Krimas hanistes teritorijā, bet 1783. gadā to atkal okupēja Krievijas impērija.

  1. Q126684906.
  2. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 82. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu