Psihoanalīze

Psihoanalīze jeb dzīļu psiholoģija ir neklasiska teorija par neapzinātiem dvēseles mehānismiem un struktūrām, kas pievēršas to izpētes metodēm, piedāvājot arī dziedināšanas tehnikas. Psihoanalīzes pamatlicējs ir Zigmunds Freids.

Definēšanas grūtības

Ņemot vērā psihoanalīzes salīdzinoši neilgo, taču plašo vēsturi, var rasties grūtības izveidot visaptverošu psihoanalīzes definīciju. Visbiežāk psihoanalīze tiek saistīta ar šīm četrām iezīmēm (lai gan tās ne vienmēr ir nepieciešamas):

1. teorija par prāta (dvēseles) darbību
2. dziedniecības metode
3. izziņas metode
4. veids, kā aplūkot kultūras un sabiedrības fenomenus, piemēram, literatūru, mākslu, politiku un dažādas sociālās grupas.

Novirzieni

• Klasiskā psihoanalīze — Zigmunds Freids
• Individuālpsiholoģija — Alfrēds Ādlers
• Analītiskā psiholoģija — Karls Gustavs Jungs
• Psihoanalīzes ortodoksais virziens — Karls Abrahams, Ernsts Džonss, Teodors Reiks
• Neoanalīze — Ērihs Fromms, Karena Horneja, Harijs Salivens
• Antropoanalīze (vācu: Daseinsanalyse) — Ludvigs Binsvangers, Medards Boss
• Es ("ego") psiholoģija — Eriks Eriksons
• Personālistiskā analīze (arī Eksistences analīze) — Viktors fon Gebzatels, Viktors Frankls
• Franciskā psihoanalīze (dēvēta arī par "Psihanalīzi" — no franču valodā atveidotā "Psychanalyse") — Žans Laplanšs, Renē Laforgs, Žaks Lakāns

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Psihoanalīze.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)