Psihoanalīze jeb dzīļu psiholoģija ir neklasiska teorija par neapzinātiem dvēseles mehānismiem un struktūrām, kas pievēršas to izpētes metodēm, piedāvājot arī dziedināšanas tehnikas.[1] Psihoanalīzes pamatlicējs ir Zigmunds Freids.

Definēšanas grūtības labot šo sadaļu

Ņemot vērā psihoanalīzes salīdzinoši neilgo, taču plašo vēsturi, var rasties grūtības izveidot visaptverošu psihoanalīzes definīciju. Visbiežāk psihoanalīze tiek saistīta ar šīm četrām iezīmēm (lai gan tās ne vienmēr ir nepieciešamas):

  1. teorija par prāta (dvēseles) darbību
  2. dziedniecības metode
  3. izziņas metode
  4. veids, kā aplūkot kultūras un sabiedrības fenomenus, piemēram, literatūru, mākslu, politiku un dažādas sociālās grupas.[2]

Novirzieni labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Igors Šuvajevs. Dzīļu psiholoģija: personas, idejas un risinājumi. Rīga : Zvaigzne ABC, 2002. 11. lpp. ISBN 9984-22-439-2.
  2. Schmidt-Hellerau Cordelia, Gábor Szőnyi, Raul Hartke. «International Psychoanalytical Association». Skatīts: 20.03.2024.
  3. Igors Šuvajevs. Dzīļu psiholoģija: personas, idejas un risinājumi. Rīga : Zvaigzne ABC, 2002. 69, 86, 105, 108, 110, 179, 184, 188, 202, 214, 238, 250, 251, 252. lpp. ISBN 9984-22-439-2.

Ārējās saites labot šo sadaļu