Atvērt galveno izvēlni

Valdis Bisenieks (dzimis 1928. gada 2. oktobrī, miris 2017. gada 13. novembrī) bija latviešu valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks. Tulkojis un atdzejojis no vācu, itāļu, angļu un sanskrita valodas, "Fausta", "Dievišķās komēdijas" un indiešu svētās dziesmas Bhavagadgīta latviskotājs. Rotari kustības atjaunotājs Latvijā.

Valdis Bisenieks
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 2. oktobrī
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2017. gada 13. novembrī (89 gadi)
Rīga
Tautība latvietis
Bērni Armands Bisenieks, Ingmārs Bisenieks
Literārā darbība
Nodarbošanās tulkotājs, dzejnieks, valodnieks
Valoda latviešu valoda, vācu valoda
Rakstīšanas laiks 1963 -- 2017
Žanri atdzeja
Apbalvojumi Latvijas Literatūras Gada balva par mūža ieguldījumu (2008)

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1928. gada 2. oktobrī Rīgā ģeodēzista Jāņa Bisenieka un viņa sievas Emīlijas ģimenē.[1] Bērnību pavadīja Ulbrokas apkaimē. Mācījās Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā un Franču licejā. Bija apveltīts ar fenomenālo atmiņu[2].[nepieciešama atsauce]

Bērnībā viņam bija vāja veselība, viņš saslimoja ar astmu, kuru pārvarēja pats, uzsākot trenēties ar skriešanu un mazgāties ar aukstu ūdeni[1].[3]

Viņš ir stāstījis, ka 11 gadu vecumā sācis savu apzināto gara ceļu. Līdz tam lasījis daudz un visu. Dantes «Dievišķo komēdiju» viņš pirmoreiz izlasīja septiņu gadu vecumā[2].[nepieciešama atsauce] Bet pagrieziena punkts bija Gija de Mopasāna romāns "Dzīve"[2].[nepieciešama atsauce] To izlasot, viņš apjautis, kas ir mākslas darbs un kas — lubu literatūra. Un viņu ļoti fascinēja elles apraksts. Paradīzes aprakstu tolaik viņš vēl nesapratis[2].

Sešpadsmit gadu vecumā, izlasot vācu valodā Tomasa Manna daļēji autobiogrāfisko noveli "Tonio Krēgers", Valdis nolēmis kļūt par tulkotāju[4].

Studēja Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē, no 1953. gada strādāja Vācu filoloģijas nodaļā. Piedalījās latviešu-vācu vārdnīcas sastādīšanā (no 1963), publicēja zinātniskus rakstus par vācu valodas sintaksi un intonāciju.

Pēc papildināšanās Voroņežas universitātē viņš 1965. gadā sāka strādāt par LVU mācībspēku. Pēc iznākšanas no piespiedu ārstēšanas psihiatriskajā slimnīcā sāka tulkot Gētes "Faustu", jo uzskatīja, ka Raiņa tulkojums pašā sākumā bijis nepilnīgs. Viņaprāt, Raiņa rakstīšanas stils ir daudz tuvāks Fridriham Šilleram, kuram piemīt tā sauktā romantiskā metode – tēli parādās kā ideju iemiesojumi un kļūst par autora ideju ruporiem. Bet Gētem "piemīt daudzkrāsainība un psiholoģiskajā niansētība, tēli ir psiholoģiski smalki izzīmēti. Tur ir dzīves garša. Ne velti šis darbs tiek saukts par dzīves bībeli," -- uzskatīja Bisenieks.[3]

Arī pēc Bisenieka uzskata bija nepilnīga latviešu-vācu valodas vārdnīca, kuras uzlabošanai viņš veltījis teju 30 savas dzīves gadus.[4] "Vārdnīcu rakstīju pats sev. Ja kādam citam tas noder, varu tikai priecāties," -- teica Valdis Bisenieks.[3]

1984. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par mūsdienu vācu valodas sintakses jautājumiem. Patstāvīgi apguvis ukraiņu valodu viena atvaļinājuma laika pie drauga Rovnā[5].[nepieciešama atsauce]

1990. gadā viņš pārtrauca darbu LU un 1992. gadā kļuva par pirmo Latvijas Rotariešu kustības prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas.

2000. gadā viņu uzņēma Latvijas Rakstnieku savienībā.[6] Kaut viņa ieguldījums latviešu literatūrā ir milzīgs, blakus slavenajiem vārdiem tulkotāja, atdzejotāja un poliglota Valda Bisenieka vārds joprojām daudziem palika nepelnīti svešs. Mākslas zinātniece un izdevniecības Neputns radošā direktore Laima Slava nodēvējusi Valdi Bisenieku par valodas jeb vārdu bruņinieku[7].

"Esmu konstatējis, ka man piemīt īpašība pilienā saskatīt okeānu... Ar laiku pienāk brīdis – un to es jūtu pienākušu –, kad laime vairs nav mirklis, bet nepārtraukts stāvoklis. " V.Bisenieks[8]

Bisenieks ticēja reinkarnācijai, jo pagātnes gari bija tuvu viņam, tuvāk par laikabiedriem[4].

Mūža nogalē kopā ar dzīvesbiedri pameta Rīgas centru un dzīvoja Dreiliņos.

Miris 2017. gada 13. novembrī.[9]

ĢimeneLabot

Studiju laikā Valdis Bisenieks precējies ar Dzidru dz. Šmiti, dzimis dēls Armands Bisenieks (šobrid arhitekts). Otrreiz precējies 1968. gadā ar Ausmu dz. Krēsliņu, dzimis dēls Ingmārs Bisenieks (šobrid vēsturnieks)[10].

BibliogrāfijaLabot

Dzejas krājumiLabot

  • Re(h)habilitācija (2004)
  • Dāvinājumi (2008)

Tulkojumi latviskiLabot

  • Ralfs Hohhūts. "Kāda mednieka nāve" (Der Tod eines Jägers, uzvesta teātrī 1977)
  • Dante Aligjēri. "Vita nuova" (krājumā "Agrā renesanse", 1981)
  • Gēte. "Dzeja" (1983)
  • E. de Filipo. De Pretore Vinčenco (uzvesta teātrī 1985),
  • Dante Aligjēri. "Dievišķā komēdija" (La Divina Commedia, 1994)
  • Hanss Kristians Grabe. "Dons Huans un Fausts" (Don Juan und Faust, uzvesta teātrī 1995)
  • Verners Bergengrīns. "Pasaules tautām", "Fon Ringena kunga brauciens", "Sargeņģelis", "Pēdējā epifānija" (1997)
  • Atskaņu hronika (1998)
  • "Svētā Franciska ziediņi" (I fioretti di San Francesco, 1999)
  • "Svētā Dziesma" (Bhagavadgīta, 1999)
  • Rainers Marija Rilke. "Stundu grāmata" (Das Stunden-Buch), "Gleznu un tēlu grāmata" (Das Buch der Bilder, 2005)
  • Kevins Vennemans. "Jedenevas tuvumā" (Nahe Jedenev, 2008),
  • Leo Māsburgs. "Brīnišķīgie atgadījumi Mātes Terēzes dzīvē" (Die wunderbaren Geschichten im Leben der Mutter Teresa 2010)
  • Ģertrūde fon den Brinkena. "Kad mājās nāc..." (Wenn du nach Hause kommst..., 2012)
  • Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs. "Dzejas" (Gedichte, 2014)

Tulkojumi vāciskiLabot

  • Lettische Volksieder ("Latviešu tautasdziesmas", 1985)
  • Das Kloster der Mutter Gottes zu Riga (Astrīda Beināre. "Rīgas Dievmātes klosteris", 1995)
  • Kaupo und der Heilige Gral (Astrīda Beināre. "Kaupo un Svētais Grāls", 2007)
  • Landvermesserzeiten (Brāļi Kaudzītes. "Mērnieku laiki", 2012).

VārdnīcaLabot

  • Latviešu-vācu vārdnīcas līdzautors un titulredaktors (1963)[11]
  • Latviešu-vācu valodas vārdnīcas autors (2007)

Apbalvojumi un pagodinājumiLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 In memoriam: tulkotājs, dzejnieks, filologs Valdis Bisenieks TVNET. 2017. gada 17. novembrī
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Valdis Bisenieks Gaismas Dārzā». Alare - Spārni līdzsvaram. 2010-01-11. Skatīts: 2018-12-04.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Valdis Bisenieks. Cilvēks, kurš iztulkoja "Faustu"». TVNET (latviešu). 2010-12-25. Skatīts: 2018-12-04T16:51:22Z.
  4. 4,0 4,1 4,2 86 gadus vecā tulkotāja Bisenieka jaunības eliksīrs: ņemt sevi rokās un nesēdēt ilgi pie datora Ieva Raiskuma, žurnāls "Patiesā Dzīve", jauns.lv 2014. gada 7. oktobrī
  5. «Valodas bruņinieku pieminot. Tulkotājam un dzejniekam Valdim Biseniekam - 90». klasika.lsm.lv. Skatīts: 2018-12-04T21:17:47Z.
  6. Latvijas Radošo savienību padome
  7. «86 gadus vecā tulkotāja Bisenieka jaunības eliksīrs: ņemt sevi rokās un nesēdēt ilgi pie datora». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2018-12-03.
  8. «Valodas bruņinieku pieminot. Tulkotājam un dzejniekam Valdim Biseniekam - 90». klasika.lsm.lv. Skatīts: 2018-12-03.
  9. Aizsaulē devies tulkotājs Valdis Bisenieks DELFI Kultūra 2017. gada 13. novembrī
  10. «In memoriam: tulkotājs, dzejnieks, filologs Valdis Bisenieks». TVNET (latviešu). 2017-11-17. Skatīts: 2018-12-04T21:29:56Z.
  11. «Valdis Bisenieks | www.makslinieki.lv | (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». www.makslinieki.lv. Skatīts: 2018-12-03.