Austrieši

nācija Eiropā

Austrieši (vācu: Österreicher) ir viena no Eiropas nācijām, Austrijas pamatiedzīvotāji. Pieder pie ģermāņu tautām, runā vācu valodā, sadzīvē lieto vairākus augšvācu (austriešu—bavāriešu un alemaņu) dialektus.[1]

Austrieši
Österreicher
Visi iedzīvotāji
7,5 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Austrija 7,3 miljoni
ASV 0,7 miljoni
Kanāda 0,2 miljoni
Vācija 0,18 miljoni
Šveice
Itālija
Austrālija u.c.
Valodas
vācu valoda
Reliģijas
katoļi — 66%
protestanti — 4%
Radnieciskas etniskas grupas
vācieši, šveicieši

Vēsturiski austrieši tika uzskatīti par vāciešiem. Austriešu zemes bija daļa no vācu Svētās Romas impērijas, kā arī Vācu Savienības (1815—1866), un tikai pēc 1866. gada Austrijas—Prūsijas kara tā no šīs konfederācijas tika izslēgta. Pēc Austroungārijas sabrukuma ar speciālu Tautu Savienības lēmumu austriešu zemēm tika liegts apvienoties ar pārējo Vāciju. Austrija Vācijai tika pievienota 1938. gada anšlusa rezultātā. Pēc Otrā pasaules kara austrieši izveidoja paši savu nacionālo identitāti, un mūsdienās lielākā daļa sevi neidentificē ar vāciešiem.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 71. lpp.
  2. derStandard.at. «Österreicher fühlen sich heute als Nation - Februar 1934 - derStandard.at › Wissenschaft». Derstandard.at. Skatīts: 2014-07-14.

Ārējās saites labot šo sadaļu