Vikipēdija

Times Higher Education reitings

Times Higher Education pasaules universitāšu reitings (angļu: Times Higher Education World University Rankings) ir viens no populārākajiem universitāšu salīdzinošajiem reitingiem. To kopš 2004. gada publicē žurnāls Times Higher Education (THE). Kopš 2010. gada tas reitingu veido kopā ar Thomson Reuters korporāciju.

Times Higher Education ir viens no trim pasaules ietekmīgākajiem universitāšu reitingiem, kas pēc nozares aptver 11 priekšmetu jomas (māksla un humanitārās zinātnes, uzņēmējdarbība un ekonomika, klīniskā un veselības joma, datorzinātnes, izglītība, inženierzinātnes, tiesību zinātnes, dzīvības zinātnes, fizikālās zinātnes, psiholoģija un sociālās zinātnes) un sniedz pārskatu par labākajām universitātēm pasaulē.

Metodoloģija labot šo sadaļu

Reitinga aprēķināšanai universitātes vērtē pēc to snieguma piecos rādītājos — studijās, citējamībā, zinātnē, starptautiskajā sadarbībā un sadarbībā ar nozari.[1]

2023. gadā mainīja reitinga aprēķina noteikumus, palielinot starptautiskās pētniecības snieguma ieguldījumu. tas samazināja visu Latvijas universitāšu reitingus.[2]

Rezultāti labot šo sadaļu

Times Higher Education pasaules universitāšu reitings—Top 10
Institution 2011[3] 2012[4] 2013[5] 2014[6] 2015[7] 2016[8] 2017[9] 2018[10] 2019[11] 2020[12] 2021[13] 2022[14] 2023[15]
  Oksfordas Universitāte 6 4 2 2 3 2 1 1 1 1 1 1 1
  Hārvarda Universitāte 1 2 4 2 2 6 6 6 6 7 3 2 2
  Kembridžas Universitāte 6 6 7 7 5 4 4 2 2 3 6 5 3
  Stenforda Universitāte 4 2 3 4 4 3 3 3 3 4 2 4 3
  Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts 3 7 5 5 6 5 5 5 4 5 5 5 5
  Kalifornijas Tehnoloģiju institūts 2 1 1 1 1 1 2 3 5 2 4 2 6
  Prinstonas Universitāte 5 5 6 6 7 7 7 7 7 6 9 7 7
  Kalifornijas Universitāte (Bērkli) 8 10 9 8 8 13 10 18 15 13 7 8 8
  Jeila Universitāte 19 16 15 16 16 17 13 10 8 8 8 9 9
  Londonas Impērijas koledža 9 8 8 10 9 8 8 8 9 10 11 12 10

2019. gada THE reitingu sarakstā no Ziemeļvalstu augstskolām visaugstākie reitingi bija Zviedrijas Karaliskajam Kārļa institūtam (40. vieta), Upsālas Universitātei (87. vieta), Lundas Universitātei (98), Helsinku Universitātei (99. vieta), Kopenhāgenas Universitātei (116. vieta), Oslo Universitātei (121. vieta), Orhūsas Universitātei (123. vieta) un Stokholmas Universitātei (153. vieta). Visaugstāk novērtētā Krievijas Federācijas augstskola bija Maskavas Valsts universitāte (199. vieta) un Maskavas Fizikāli Tehniskais institūts (251—300).

Baltijas universitāšu reitingi labot šo sadaļu

2019. gada THE reitingu sarakstā

2020. gada THE reitingu sarakstā

  • Tartu Universitāte bija iekļauta saraksta 301.—350. vietā,
  • Latvijas Universitāte, Tallinas Universitāte, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte un Viļņas Universitāte 801.—1000. vietā,
  • Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte ieņēma 1001+ vietu.[17]

2021. gada THE reitingu sarakstā

  • Tartu Universitāte atradās saraksta 251.—300. vietā,
  • Latvijas Universitāte 601.—800. vietā,
  • Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Tallinas Universitāte, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte, Kauņas Tehnoloģiju Universitāte, Viļņas Ģedimina Tehnoloģiju Universitāte un Viļņas Universitāte ieņēma 1001+ vietu.[18]

2023. gada THE reitingu sarakstā

  • Tartu Universitāte atradās saraksta 201.–250. vietā,
  • Rīgas Stradiņa universitāte, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte 601.—800. vietā,
  • Latvijas Universitāte, Lietuvas Veselības zinātņu universitāte, Viļņas Universitāte 801.–1000. vietā,
  • Tallinas Universitāte 1001.–1200. vietā,
  • Kauņas Tehnoloģiju Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Viļņas Ģedimina Tehnoloģiju Universitāte 1201.–1500. vietā,
  • Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ieņēma 1501+ vietu.[19]

2024. gada THE reitingu sarakstā

Eiropas mācīšanas reitingi labot šo sadaļu

THE Eiropas mācīšanas reitingos (Europe Teaching Rankings) Eiropas augstskolu darbības rādītāji ir sagrupēti četrās galvenajās jomās: iesaistīšanās (vai universitāte efektīvi sadarbojas ar saviem studentiem?), resursi (vai universitātei ir iespējas mācīt efektīvi?), studiju rezultāti (vai universitāte nodrošina atbilstošus rezultātus studentiem?) un vide (vai mācību vide veicina mācīšanos?). Eiropas mācīšanas reitingu izveides pamatā ir vairāk nekā 125 000 Eiropas studentu aptaujas rezultāti. Tāpat reitinga rezultātos izmantoti dati no Akadēmiskās reputācijas apsekojuma, izmantots Elsevier bibliometriskais datu kopums, dati no statistikas aģentūrām u.c.

2019. gadā Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā Universitāte pirmo reizi tika iekļautas šajos reitingos un ieņēma 201+ vietu 56.8-45.8 punktu intervālā. LU bija augstāk novērtēta iesaistīšanās (74.0) nekā RTU (71.0), bet resursi, rezultāti un vide bija augstāk novērtēti RTU. Viļņas Universitāte ieņēma 76.-100. vietu ar 67.1-64.7 punktiem.[21]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ lu.lv[novecojusi saite]
  2. ↑ Pasaules universitāšu reitingā Latvija izkrīt no pirmā tūkstoša; iemesls – vāja pētniecība lsm.lv 2023. gada 18.oktobrī
  3. ↑ «THE World University Rankings (2011)». Times Higher Education. Skatīts: 2015. gada 14. marts.
  4. ↑ «THE World University Rankings (2011-2012)». Times Higher Education. Skatīts: 2015. gada 14. marts.
  5. ↑ «THE World University Rankings (2013)». Times Higher Education. Skatīts: 2015. gada 14. marts.
  6. ↑ «THE World University Rankings (2013-2014)». Times Higher Education. Skatīts: 2015. gada 14. marts.
  7. ↑ «THE World University Rankings (2015)». Times Higher Education. Skatīts: 2015. gada 14. marts.
  8. ↑ «THE World University Rankings (2015-2016)». Times Higher Education. Skatīts: 2015. gada 1. oktobris.
  9. ↑ «THE World University Rankings (2016-2017)». Times Higher Education. Skatīts: 2016. gada 1. oktobris.
  10. ↑ «THE World University Rankings (2017-18)». Times Higher Education. Skatīts: 2017. gada 11. septembris.
  11. ↑ «THE World University Rankings (2018-19)». Times Higher Education. Skatīts: 2018. gada 28. septembris.
  12. ↑ «THE World University Rankings (2020)». Times Higher Education. Skatīts: 2019. gada 13. septembris.
  13. ↑ «THE World University Rankings (2021)». Times Higher Education. Skatīts: 2020. gada 30. oktobris.
  14. ↑ «THE World University Rankings (2022)». Times Higher Education. Skatīts: 2022. gada 18. oktobris.
  15. ↑ «THE World University Rankings (2023)». Times Higher Education. Skatīts: 2022. gada 18. oktobris.
  16. ↑ Times Higher Education World University Rankings 2019
  17. ↑ LU STARPTAUTISKĀ REITINGĀ SASNIEDZ VISAUGSTĀKOS REZULTĀTUS LATVIJĀ Sindija Iesalniece, LU Komunikācijas un inovāciju departaments, 2019. gada 12. septembrī
  18. ↑ timeshighereducation.com
  19. ↑ timeshighereducation.com
  20. ↑ timeshighereducation.com
  21. ↑ Europe Teaching Rankings 2019
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Times_Higher_Education_reitings&oldid=3937031"