Vladislavs Anderss

Vladislavs Alberts Anderss (poļu: Władysław Albert Anders, dzimis 1892. gada 11. augustā, miris 1970. gada 12. maijā) bija vācbaltiešu izcelsmes poļu karavadonis un valstsvīrs.

Vladislavs Anderss Władysław Anders Personīgā informācija Dzimis 1892. gada 11. augustā Bloņe (Błonie) pie Krosņevices, Kongresa Polija (tagad Polija) Miris 1970. gada 5. decembrī (78 gadi) Londona, Apvienotā Karaliste (apglabāts Montekasīno, Itālija) Tautība vācietis/polis Brāļi Tadeušs, Karols Dzīvesbiedre Irēna Andersa Paraksts

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālleitnants (generał broni) Dienesta laiks 1913.—1946. Valsts Krievijas Impērija (1913. - 1917.), Polija (1918.-) Struktūra Sauszemes armija Komandēja Andersa armija (Polskie Siły Zbrojne w ZSRR), Otrais poļu korpuss (Drugi Korpus Wojska Polskiego). Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Poļu—padomju karš, Otrais pasaules karš, Polijas kampaņa, Itālijas kampaņa Apbalvojumi Baltā Ērgļa ordenis (Polija) Goda Leģiona ordenis Izglītība Rīgas Politehnikums, Parīzes Augstākā militārā skola (École Supérieure de Guerre) Cits darbs pēc Otrā pasaules kara - emigrācijas politiķis

Dzīvesgājums

Vladislavs Anderss dzimis 1892. gada 11. augustā luterāņu ģimenē Bloņes ciemā pie Krosņevices, Kongresa Polijā. Tēvs bija muižas pārvaldnieks Alberts Anderss no Vidzemes, māte Elizabete Tauherte. No 1911. līdz 1913. gadam Anderss studēja Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad - Rīgas Tehniskā universitāte). Bija studentu korporācijas "Arkonia" loceklis. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Krievijas Impērijas armijā, izcēlās ar drosmi kaujās, trīs reizes ievainots. 1917. gadā mācījās Petrogradas Ģenerālštāba akadēmijā. Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gada janvārī-februārī 1. poļu korpusa sastāvā nesekmīgi karoja pret sarkanajiem latviešu strēlniekiem, kurus vadīja Jukums Vācietis. No 1919. līdz 1920. gadam Polijas brīvības cīņās karoja pret Vācijas un Padomju Krievijas karaspēku. 1919. gadā kļuva par Lielpolijas armijas štāba priekšnieku. 1920. gadā bija 15. Poznaņas ulānu pulka komandieris.

Vēlāk studēja militārajā augstskolā Parīzē. 1925. gadā kļuva par Varšavas pilsētas komendantu. 1926. gadā Pilsudska apvērsuma laikā cīnījās pret pučistiem kā valdības karaspēka komandieris, tādēļ pēc to uzvaras kritis nežēlastībā. 1939. gada septembrī Polijas kampaņas laikā komandēja poļu kavalērijas brigādi cīņās pret iebrukušajām Vācijas un PSRS armijas vienībām. Tika ievainots un saņemts padomju gūstā.

No 1939. līdz 1941. gadam – Ļvivas kara hospitālī, vēlāk Lubjankas cietumā Maskavā, kur esot spīdzināts. Nosolījies pāriet katoļu ticībā, ja izdzīvošot. 1941. gada 4. augustā iecelts par poļu karaspēka vienību komandieri PSRS. Pēc PSRS un Polijas trimdas valdības vienošanās vadīja poļu vienību (t. s. Andersa armijas) pārdislokāciju caur Irānas, Irākas un Palestīnas teritorijām uz Itālijas fronti. No 1944. līdz 1945. gadam vadīja Otrā poļu korpusu kaujās Itālijā, arī pie Montekasīno. Pēc Jaltas konferences asi kritizēja Lielbritānijas un ASV valdību lēmumu iekļaut Poliju PSRS interešu zonā, pieprasot savu vienību atvilkšanu no frontes, kam angļu valdība nepiekrita.

1945. gadā kļuva par vienu no vadošajiem Polijas trimdas valdības locekļiem Londonā, tādēļ Polijas komunistu valdība viņam 1946. gadā atņēma Polijas pilsonību un ģenerāļa pakāpi. Miris 1970. gada 12. maijā Londonā. Izpildot ģenerāļa gribu, apglabāts blakus saviem cīņubiedriem Montekasīno karavīru kapsētā.

Apbalvojumi

• Vladislavs Anderss apbalvots ar 10 valstu 36 ordeņiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladislavs Anderss.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)