Dzimis 1887. gada 11. augustā Rīgā ārsta Georga Artūra Candera un viņa sievas Matildes Helēnas, dzimušas Gotšalkas, ģimenē. Viņa vectēvs Konstantīns Canders bija Lielās ģildes eltermanis. Bērnībā dzīvoja Bārtas ielā (tagad Frīdriha Candera ielā 1).[1].
Mācījās Rīgas reālskolā, pēc kuras beigšanas 1905. gadā uzsāka studijas Dancigas augstākās tehniskās skolas Mašīnbūvniecības nodaļā, 1907. gadā turpināja studijas Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē.
1908. gadā sāka nodarboties ar reaktīvās kustības problēmām.
1914. gadā pabeidza studijas RPI un sāka strādāt rūpnīcā "Provodņiks", kuru Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā evakuēja uz Maskavu.
No 1929. līdz 1932. gadam Canders uzbūvēja un izmēģināja reaktīvo dzinēju, kas darbojās ar saspiestu gaisu un benzīnu (OR-1). No 1930. līdz 1931. gadam lasīja lekcijas Maskavas aviācijas institūtā.
No 1931. līdz 1932. gadam ir Reaktīvās kustības izpētes grupas (GIRD) priekšsēdētājs. 1933. gadā uzbūvēja un izmēģināja reaktīvo dzinēju, kas darbojās ar sašķidrināto skābekli un benzīnu (OR-2). Nomira 1933. gada 28. martā PSRS, 45 gadu vecumā no tīfa.
- F.Cander. Lidojuma problēma ar reaktīvo aparātu. Maskava, 1932, 75 lpp. (krieviski)
- Фридрих Цандер. Собрание трудов (Kopoti raksti). Rīga, Zinātne, 1977, 565 lpp. (krieviski)
- Цандер Ф.А. Проблема полета при помощи реактивных аппаратов. Межпланетные полеты. Сборник статей (Problēma par lidojumiem ar reaktīvo aparātu, rakstu krājums), Maskava, Oborongiz, 1947б 1961 (krieviski)
- Frīdriha Candera vārdā nosaukts Mēness krāteris, asteroīds, ielas Rīgā un Maskavā.
- 1987. gadā bijušajā Canderu mājā F. Candera ielā 1 pie Zasulauka dzelzceļa stacijas par godu viņa simtgadei nodibināja Frīdriha Candera memoriālo muzeju. Pēc ēkas privatizācijas lielākā daļa F. Candera muzeja pārcēlās uz LU galveno ēku Raiņa bulvārī 19.
- Kislovodskā ir Kosmonautikas attīstības muzejs.
- Kopš 1967. gada Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir F.Candera vārdā nosaukto balvu par labākiem darbiem inženierzinātnēs.
- 2018. gada 6. aprīlī Rīgas Tehniskās universitātes Izdevniecība prezentēja inženierzinātņu vēsturnieku Gintera Sollingera un Alīdas Zigmundes zinātnisko monogrāfiju angļu valodā «From Airplanes to Rockets – Friedrich Zander and Early Aviation in Riga» (No lidmašīnām līdz raķetēm – Frīdrihs Canders un aviācijas pirmsākumi Rīgā). Tajā apkopoti pēdējos gados arhīvos, muzejos un bibliotēkās veikto pētījumu rezultāti, atklājot jaunas nianses par Canderu ģimeni un I Rīgas gaiskuģniecības un lidošanas tehnikas biedrības biedriem, par studentu un inženieru līdzdalību dažādu ar aviāciju saistītu biedrību darbā[2].
- A. Balklavs. Izcilais padomju astronauts - rīdzinieks F.Canders, Zvaigžņotā Debess, 1959, Ziema, 33-44 lpp.
- M. Jirgensone-Candera. Mans brālis Frīdels. Zvaigžņotā Debess, 1967, Ziema, 23-34 lpp.
- D.J.Zilmanovičs. Fridrihs Canders - bērnība, jaunība, pirmie pētījumi. Rīga, 1967 (krieviski)
- Fridrihs Canders un mūsdienu kosmonautika. Maskava, Nauka, 1976 (krieviski)
- J. Stradiņš. F.A. Candera dzīves un darbības Rīgas periods. Grāmatā: Fridrihs Canders un mūsdienu kosmonautika. Maskava, Nauka, 1976, 9-16 lpp.(krieviski)
- J. Stradiņš. Par "Zvaigžņoto Debess", Fridrihu Canderu, Valentīnu Gluško un kādu polemiku. Zvaigžņotā Debess, 1995/96, Ziema, 4-11.
- J. Žagars. Par F. Candera darba novērtējumu. Zvaigžņotā Debess, 1997, Vasara, 31-34 lpp.
- K. Počs. Inž. Fridrihs Canders. Technikas Apskats, 1979, Nr 86., 27-28 lpp.
- Freeman Marsha. The contributions of Fridrich Tsander: a Memoir. Acta Astronautica, 2003, vol.52, pp.591-599 (angliski)
- J. Stradiņš. Frīdrihs Canders Latvijā un pasaulē. Enerģija un pasaule, 2005., Nr. 6 (35), 90-97 lpp.; Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, sērija 8: Humanitārās un Sociālās zinātnes, 2006. — 9. sējums, 9-19 lpp.
