Atvērt galveno izvēlni

Gustavs Klucis (krievu: Густав Густавович Клуцис; dzimis 1895. gada 4. janvārī, miris 1938. gada 26. februārī) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs. Viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viens no ievērojamākiem t.s. "krievu konstruktīvisma" stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā.

Gustavs Klucis
Gustav Klutsis-1915.jpg
Gustavs Klucis 1915. gadā
Dzimis 1895. gada 4. janvārī
Valmieras apriņķis, Ķoņu pagasts, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1938. gada 26. februārī
Butova, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Nozares glezniecība

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1895. gada 4. janvārī Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā. 1913.—1915. gadā mācījās Rīgas pilsētas mākslas skolā pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Jāņa Roberta Tillberga, 1915.—1917. gadā — Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Petrogradā. 1917. gadā piedalījās Februāra revolūcijā, vēlāk arī Oktobra apvērsumā. Latvijas brīvības cīņu laikā dienēja Padomju Latvijas armijas 9. latviešu strēlnieku pulkā.

Kopš 1918. gada dzīvoja Maskavā. 1918.—1921. gadā turpināja mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās (vēlāk Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās) pie K. Maļeviča. 1921.—1924. gados darbojās Mākslinieciskās kultūras institūtā. Strādāja par pedagogu Poligrāfijas institūtā.

Lielā terora laikā NKVD "Latviešu operācijas" ietvaros 1938. gadā apcietināts un 26. februārī nošauts Butovas poligonā.[1]

Makslinieciskā darbībaLabot

 
"Konstrukcija" (1921).

Iesākumā darbojies glezniecībā. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis plakātus, izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojies "Latviešu strēlnieku mākslas studijā" Kremlī. 1928. gadā piedalījies mākslinieku grupas "Oktobris" dibināšanā, aktīvi līdzdarbojies latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs". 1937. gadā noformēja PSRS paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē Parīzē. Sarakstījis teorētisku rakstu "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (1931).

IzstādesLabot

Izstādēs piedalījies no 1918. gada. Personālizstādes Maskavā 1920. gadā, kopā ar Naumu Gabo un Antonu Pevzneru 1961. gadā, Rīgā (1959., 1970., 1984., 1998., 2005.), Valmierā (1971.), Kaselē (1991.), Ņujorkā (2004., kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Valentīnu Kulaginu), Strasbūrā (2005.), Hāgā (2008.).

PiemiņaiLabot

Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa filma "Nepareizais latvietis" par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo likteni. Kinofilmas režisors ir Pēteris Krilovs, producents Uldis Cekulis, operators Andris Priedītis. No 2008. gada 6. augusta Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija.

AtsaucesLabot

LiteratūraLabot

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. — Rīga, 1996.
  • Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis. // Latviešu tēlotāja māksla. — Rīga, 1977.
  • Borgs J. Gustavs Klucis. // Grafika un poligrāfija. Nr. 3, 1999.
  • Ориганская Л. Густав Клуцис. — Москва, 1981
  • Gustav Klucis: Retrospektive. — Kassel, 1991

Ārējās saitesLabot