Rīgas Tehniskā universitāte

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir otrā lielākā augstskola Latvijā un vecākā tehniskā augstskola Baltijā, kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no Latvijas Valsts universitātes, un sevi uzskata par Rīgas Politehniskās augstskolas (1862—1896) un Rīgas Politehniskā institūta (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot inženierzinātņu katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti.

Rīgas Tehniskā universitāte
Dibināta	1958 (1862. gadā kā Rīgas Politehniskā augstskola)
Tips	Valsts universitāte
Saistība	BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+
Rektors	Tālis Juhna
Studenti	14 383 (2019)
Atrašanās vieta	Ķīpsalas iela 6a, Rīga, Latvija
Mājaslapa	www.rtu.lv

1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka

Bijusī RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā

Mūsdienās RTU ir 9 fakultātes, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada QS EECA universitāšu reitingā RTU ieņēma 57. vietu starp Austrumeiropas un Centrālāzijas labākajām universitātēm.

Nosaukumi

Agrākie nosaukumi:

• Rīgas Politehnikums no 1862. līdz 1896. gadam
• Rīgas Politehniskais institūts no 1896.līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam

Vēsture

Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts Imperiālajā Krievijā. Tas piedāvāja grādus lauksaimniecībā, ķīmijā, inženierzinātnēs, mehānikā, tirdzniecībā un arhitektūrā ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no Vācijas, Šveices un Austrijas-Ungārijas. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā Elizabetes un Suvorova (tagad K. Barona) ielas stūrī.

1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt ETH Cīrihē, Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā, Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars Aleksandrs II ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs.

Rusifikācijas gaitā Krievijas ķeizars Nikolajs II ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti nacionalizēja. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par Rīgas Politehnisko institūtu un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus.

Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās jūgendstila arhitektūras attīstību Rīgā.

Kad 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz Maskavu un tur strādāja līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI nosauca par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā universitāte tika apvienota kā Latvijas Lietišķo zinātņu universitātes (Latvijas Augstskola, kopš 1923. gada: Latvijas Universitāte) tehniskā fakultāte, kas tika dibināta pēc neatkarības atgūšanas. Daļa fakultāšu atgriezās Latvijā un iestājās jaundibinātajā Latvijas Universitātē.

1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal tika nodalītas un pārceltas uz neatkarīgu universitāti, nododot tai sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku Kalķu ielā 1. No 1958. līdz 1983. gadam to sauca par Rīgas Politehnisko institūtu un pēc tam piešķīra Arvīda Pelšes vārdu. 1970. gadu vidū tā kļuva par lielāko augstskolu Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī tika dibināts studentu parlaments, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā.

RTU struktūrvienības pamazām tika pārvietotas uz Ķīpsalu, līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā Vecrīgā un pārvācās uz Ķīpsalu.

Struktūrvienības

Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:

• Arhitektūras fakultāte
• Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte
• E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte
• Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte
• Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte
• Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
• Inženierekonomikas un vadības fakultāte
• Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
• Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte

Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados

Tāpat pastāv Rīgas Biznesa Skola, BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka.

RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā.

2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) un Liepājas Jūrniecības koledžas (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī Liepājas Universitātes pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.

Novērtējums

2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «U-Multirank» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb spin-off uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.

RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «Times Higher Education reitings» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā, kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.

RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «QS pasaules universitāšu reitings», «Eduniversal» un «GreenMetric».

Universitātes rektori

Skatīt arī: Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums

• Kristaps Neilands (1958—1960)
• Aleksandrs Mālmeistars (1961—1963)
• Aleksandrs Veiss (1963—1985)
• Egons Lavendelis (1985—1999)
• Ivars Knēts (1999—2011)
• Leonīds Ribickis (2011—2023)
• Tālis Juhna (2023—pašlaik)

Ievērojami absolventi

Rīgas Politehnisko institūtu absolvējuši

• Bruno Abdank-Abakanovičs — matemātiķis un elektroinženieris
• Vladislavs Anderss — ģenerālis un valstvīrs
• Georgs Armitsteds — inženieris, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais Rīgas mērs
• Vilhelms Bokslafs — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā
• Fridrihs Canders — raķešu būves pirmsācējs
• Zigfrīds Anna Meierovics — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs
• Ignacijs Moscickis — Polijas prezidents (1926—1939)
• Vilhelms Ostvalds — Nobela prēmijas laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887)
• Alfreds Rozenbergs — Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideologs
• Pauls Valdens — ķīmiķis, Baltijas Tehniskās augstskolas un Latvijas Augstskolas rektors (1919)

Skatīt arī

• Latvijas Jūras akadēmija
• Liepājas Jūrniecības koledža
• Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija
• RTU Rīgas Biznesa skola
• RTU Olaines Tehnoloģiju koledža

Ārējās saites

• RTU mājaslapa
• timeshighereducation.com