Rīgas rātsnams
Rīgas rātsnams bija ēka, kas kalpoja kā Rīgas pilsētas valdes (Rīgas rātes) mītne. To sagrāva Otrajā pasaules karā 1941. gada 29. jūnijā Vērmahta uzbrukuma laikā. Pēc 2001. gada rātsnamu atjaunoja, tajā darbojas Rīgas dome.
| Rīgas rātsnams | |
|---|---|
 Rātsnama ēkas mūsdienu kopija | |
  Rīgas rātsnams | |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta | Rātslaukums |
| Adrese | Kaļķu iela 1a |
| Pilsēta | Rīga |
| Valsts | Latvija |
| Koordinātas | 56°56′53.814″N 24°6′25.197″E / 56.94828167°N 24.10699917°EKoordinātas: 56°56′53.814″N 24°6′25.197″E / 56.94828167°N 24.10699917°E |
| Īpašnieks | Rīgas Dome |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Johans Felsko |
Pirmās ēkas vēsture
labot šo sadaļuDomā, ka rātsnama pirmā ēka atradās Tirgoņu un Šķūņu ielu krustojumā.[1] Pilsētas iedzīvotāju tiesības uz pašvaldības valdības varu tika iekarotas ar spēku pēc 1225. gada, kad notika ar bīskapa Alberta fon Bukshēvdena varu neapmierināto sacelšanās. 1226. gadā Rīga, atgūstot pilsētas tiesības, guva iespēju īstenot patstāvīgu politiku un neatkarīgu tiesu, kuras rezultātā tika izveidota pilsētas dome (rāte) un uzcelta tās rezidence. Pirmā Rīgas rātsnama ēka atradās pie tā sauktajiem Lielajiem vārtiem, kas ieskāva centrālo ieeju pilsētā.
Jaunas ēkas būve
labot šo sadaļuPirmo rātsnamu visticamāk sagrāva Livonijas pilsoņu kara laikā.[2] 1334. gadā vēstures avotos pieminēts atjaunotais rātsnams mūsdienu Rātslaukumā.
Ārējais izskats pirms pārbūves
labot šo sadaļuViduslaiku pilsētas panorāmas liecina, ka otrais rātsnams bija neliela gotiska ēka ar augstu divslīpņu jumtu.[1] Telpas pilsētas valdes mītnes pirmajā stāvā rātskungi atvēlēja tirdzniecībai, kopumā jaunajā rātsnamā bija sešas telpas.[1] Gar centrālo fasādi stiepās šaura galerija ar balkonu, uz kuru veda vaļējas kāpnes. Viduslaikos Rātsnama priekšā bija tirgus, kas bija svarīga ekonomiska, kā arī reprezentabla telpa. Katru gadu svētku priekšvakarā — Miķeļdienā no rātsnama balkona pie tā sapulcējušies cilvēkiem svinīgi nolasīja dažādus pilsētas domes rīkojumus un lēmumus, tostarp jaunumus par nodokļu iekasēšanu, monopolu produktu (piemēram, alus) ražošanas jomā, noteikumus par greznību, kuru mērķis bija stiprināt hierarhiskas starpšķiru atšķirības. Šīs publiskās runas guva nosaukumu "namnieku runas" (viduslejasvācu: bursprake). Pēc 1575. gada tika nolemts katras stundas beigās uz balkona aicināt pilsētas muzikantu, kura pienākums bija nākamo stundu "ieskandināt" ar īpašu melodiju.[2]
Pēc O. Spārīša domām, tieši pie rātsnama bijušas uzstādītas divas 15. gadsimta beigu plāksnes ar erceņģeļa Miķeļa un jaunavas Marijas attēliem, taču nav pierādījumu, ka tās bijušas tieši tur.[2]
Ēkas apveida izmaiņas
labot šo sadaļu16. gadsimtā, no 1576. gada līdz 1598. gadam notika pirmā lielā Rīgas rātsnama pārbūve. Tika uzbūvēts jauns korpuss jaunizveidotās pilsētas kancelejas vajadzībām. Jaunā korpusa otrajā stāvā bija trīs telpas. 1596. gadā tika uzbūvēts astoņstūrains tornis ar iekšējo galeriju.[1] Rātsnama izskats tika organiski pārveidots manierisma formās: uz ēkas sandrikiem[3] parādījās dekoratīvie elementi šajā stilā (volūtas un obeliski).
Trešās ēkas celtniecība
labot šo sadaļu
Ēku daļēji sagrāva Pētera I vadītā Rīgas aplenkuma laikā no 1709. gada novembra līdz 1710. gada jūlijam. Pie bojātās ēkas nojaukšanas nolēma ķerties daudz vēlāk, 1750. gadā. Tajā pašā laikā sāka izstrādāt jaunas rātsnama ēkas projektu, darbs pie tā ilga piecpadsmit gadu (1750—1765), atkarībā no tā, kā valdība piešķīra tam līdzekļus. Jauno ēku veidoja agrīnā klasicisma formās, to ieskāva Toskānas tipa kolonu portiks, tornis bija veidots baroka stilā. Celtniecību veikt uzņēmās Krievijas impērijas armijas inženierpulkvedis Johans Etingers, kurš pirms tam bija piedalījies Kopenhāgenas un Frederiksborgas piļu celtniecībā, tādēļ rātsnamā redzamas Dānijai un Ziemeļvācijai raksturīgas arhitektūras iezīmes.[4] Jaunā ēka bija ievērojami lielāka un ar 60 metrus augstu torni ar pulksteni.[2]
1791. gadā ēkai uzcēla skārda mansarda jumtu, kas izrādījās zemas kvalitātes, un 1793. gadā to nomainīja ar dakstiņu jumtu.[2]
Ēkas pārbūve Johana Felsko vadībā
labot šo sadaļu1848. gadā sākās jauna Rīgas rātsnama pārbūve, ko veica Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko. Šis meistars ir autors daudziem nozīmīgiem projektiem Rīgā (Anglikāņu baznīca, Svētās Trīsvienības baznīca Sarkandaugavā, vecā Ģertrūdes baznīca, Mazās ģildes ēka Vecrīgā u.c.). Felsko, kurš divus gadus strādāja pie rātsnama pilnveidošanas (līdz 1850. gadam), uzbūvēja trešo stāvu, ēkas siluetu nedaudz vienkāršoja. Rātsnama pagrabos atradās parādu nemaksātājiem domāts cietums,[5] bet pirmajā stāvā — restorāns "Rātes pagrabs".[2]
Ēkas tālākā vēsture
labot šo sadaļuBaltijas pārkrievošanas laikā Baltijas guberņu pilsētām piemēroja 1870. gadā izdoto "Pilsētu nolikumu" (krievu: Городовое положение 16 июня 1870). Pēc tā stāšanās spēkā Rīgas rātes pilnvaras 1877. gadā stipri samazināja, bet 1889. gadā to atlaida,[2] un šķita, ka rātsnama ēka nolemta iznīcībai. Tomēr tika nolemts izvietot tajā galveno pilsētas bibliotēku. Papildus bibliotēkai bijušās pilsētas domes rezidences telpas aizņēma Rīgas pilsētas diskonta banka[6] un pilsētas bāriņu tiesa. 19. un 20. gadsimta mijā nojaucamo Jēkaba kazarmu vietā bija iecerēts celt jaunu Rīgas Pilsētas nama ēku. Starptautiskā konkursā uzvarēja somu arhitektu iesniegtais projekts, paredzot celt neogotikas stila ēku ar iespaidīgu torni, tomēr šo ēku neuzcēla.[7]
Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 29. jūnija artilērijas apšaudē gāja bojā Rātslaukuma ansambli veidojošās ēkas, arī rātsnama vēsturiskā ēka. Rīgas rātsnama drupas saglabājās līdz 1954. gadam, pēc tam ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas lēmumu tās novāca. Vietā, kur bija atradies rātsnams, 1950. gadu vidū uzbūvēja Rīgas Politehniskā institūta (RPI) laboratoriju korpusu. Līdz mūsdienām ir saglabājušās dažas detaļas no vecā rātsnama apdares: agrāk frontona fragmenti apskatāmi Pētera baznīcas ekspozīcijā.
taisnības dievietes Temīdas skulptūra, kas no 1757. gada bija rotājusi vēsturiskā rātsnama frontonu, bija uzstādīta uz RPI korpusa fasādes.[1]
Mūsdienas
labot šo sadaļuPēc Latvijas neatkarības atgūšanas RPI laboratoriju korpusu nojauca. 21. gadsimta sākumā izstrādāja rātsnama atjaunošanas projektu, kuru īstenoja līdz 2003. gadam. Tagad vēsturiskās ēkas vietā atrodas pēc fotogrāfijām veidota tās modernizēta kopija,[2] ko arhitekti un dizaineri vērtē atšķirīgi. Jaunā ēka kalpo kā Rīgas domes rezidence. Aiz rātsnama atrodas tirdzniecības centrs "Rātes pasāža".
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 506–507. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 127–129. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
- ↑ «Ilustrētā vārdnīca». www.artermini.lv. Skatīts: 2018-11-22.
- ↑ «Rātslaukums 1, Rīga - redzet.lv». www.redzet.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-11-22.
- ↑ «Rīgas rātsnama. Rīgas domes ēka. Arhitektūras vēsture Rīgā.». Concierge service (lv-LV). 2018-07-11. Skatīts: 2018-11-23.[novecojusi saite]
- ↑ «Zudusī Latvija - Rīga. Rātsnams». zudusilatvija.lv (latviešu). Skatīts: 2018-11-23.
- ↑ GARĀKĀ ĒKA VECRĪGĀ