Baroks
Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu un dominēja līdz 18.gs. Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Baroks izpaudās ne tikai tēlotājmākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā.
Baroks radās Itālijā (Romā) pēc renesanses stila 16. gs. otrajā pusē, un apgaismības laikmetā (17.–18.gs.) tas izplatījās arī daudzās citās Eiropas zemēs.
Baroka nosaukums, iespējams, radies no sena portugāļu valodas vārda barocco, kas apzīmē neregulāras formas pērles vai arī no vārda "parūka" (itāļu parrucca, franču perruque).[1]
Pazīstamākie baroka mākslinieki bija Karavadžo, Velaskess, Surbarans, Anibale Karači, Žoržs de Latūrs, Nikolā Pusēns, Rembrants, Risdāls, Pīters Pauls Rubenss u.c.; skulptori - Džovanni Lorenco Bernīni, Frančesko Boromini, Klods Pero. Ievērojamākie komponisti bija Johans Sebastiāns Bahs, Georgs Frīdrihs Hendelis, Antonio Vivaldi.
Baroka arhitektūra Latvijā
labot šo sadaļuLīdz mūsdienām Latvijā ir saglabājušās daudzas baroka celtnes. Rīgas kultūras mantojumā baroks ir pārstāvēts ar Doma un Pētera baznīcu torņiem un vairāku ēku portāliem. Baroka arhitektūras virsotne Latvijā ir "Latvijas Versaļa" – Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona Rundāles pils, ko uzcēla no 1735. līdz 1738. gadam pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelli projekta. Latvijas baroka izskaņā jaušams ne tikai aizvien piesātinātāks rokoko stilam raksturīgais dekoratīvisms, bet, gluži pretēji, pievēršanās klasicisma formu tektoniskai skaidrībai. Itālijas baroks visspilgtākās pēdas atstājis Latgales 18. gadsimta baznīcu arhitektūrā. Lielākajai daļai no tām ir divi torņi rietumu fasādē, bet katrai ir savas nianses gan kopējā arhitektoniskajā kompozīcijā, gan atsevišķu apdares detaļu izveidojumā.[2]
- Reiterna nams (1684–1680) Mārstaļu ielā 2/4 Rīgā
- Rīgas Svētā Pētera baznīcas tornis un portāli (1688–1690)
- Matīšu baznīcas tornis (1688)
- Burtnieku baznīcas tornis (1688)
- Danenšterna nams (1696) Mārstaļu ielā 21
- Rīgas Doma baznīcas kora daļa un austrumu zelminis (1727), tornis (1774)
- Rīgas Reformātu baznīca (1727–1733)
- Lielstraupes pils (1723–1743)
- Lugažu Svētās Katrīnas baznīcas austrumu zelminis un tornis (1729)
- Raunas baznīcas tornis (1736)
- Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca (1742–1758)
- Biķeru Svētās Katrīnas baznīca (1765–1766)
- Popes baznīca (1771)
- Apukalna baznīca (1774)
- Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas tornis (18. gs.)
- Liepupes baznīca (1777–1783) Jelgavkrastos
- Beļavas muižas kungu māja (ap 1750)
- Kabiles muižas kungu māja (1734–1740)
- Ungurmuižas kungu nams (1732–1750)
- Dzelzavas muižas kungu māja (1767, atjaunota pēc 1905)
- Rundāles pils (1735–1738, 1763–1768)
- Jelgavas pils (1738–1740, 1768–1774)
- Zaļenieku muižas pils (1768–1774)
- Jelgavas Academia Petrina ēka (1773–1775)
- Kroņvircavas “Kavalieru nams” (ap 1780)
- Krāslavas muižas pils (1760–1791)
- Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca (1709)
- Dagdas Svētās Trīsvienības katoļu baznīca (1741–1743)
- Viļānu Svētā Eceņģeļa Miķeļa katoļu baznīca (1752)
- Krāslavas Svētā Ludviga baznīca (1755–1767)
- Piedrujas Svētās Jaunavas Marijas debesbraukšanas katoļu baznīca (1759–1780)
- Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīca (1760)
- Aglonas Marijas debesbraukšanas bazilika (1768–1780)
- Bērzgales Svētās Annas katoļu baznīca (1776)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Šo hipotēzi izteica Pazaureks 1925. gadā
- ↑ «Jānis Krastiņš. Arhitektūras stili Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. septembrī. Skatīts: 2017. gada 20. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baroks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |