Aleksandrs Viļumanis (diriģents)
Aleksandrs Viļumanis (dzimis 1942. gada 30. augustā Preiļos) ir latviešu diriģents. No 1975. līdz 1989. gadam un no 1994. līdz 1996. gadam bija Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1942. gadā Otrā pasaules kara laikā okupētajā Latvijā operdziedātāja Aleksandra Viļumaņa un viņa sievas Helēnas ģimenē. Studēja sitamos instrumentus, kordiriģēšanu un diriģēšanu Latvijas Mūzikas akadēmijā.
No 1962. gada strādāja dažādus darbus Latvijas PSR Operas un baleta teātrī kā orķestra mākslinieks, suflieris, kormeistars un diriģenta asistents. 1970. gadā iecelts par Latvijas Nacionālajā operas diriģentu, no 1972. gada līdz 1975. gadam papildinājās Ļeņingradas Kirova operas un baleta teātrī (Marijas teātrī). Pēc atgriešanās Rīgā 1975. gadā iecelts par Operas un baleta teātra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. 1981. gadā Ostravā iestudēja M. Musorgska operu "Boriss Godunovs", bet 1989. gadā Ļeņingradas Mazajā operas un baleta teātrī Dž. Verdi operu "Dons Karloss".
No 1990. līdz 1994. gadam A. Viļumanis strādāja par diriģentu Sanktpēterburgas Marijas operas un baleta teātrī, 1994. gadā atkārtoti iecelts par Latvijas Nacionālās operas galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju. 1995. gadā Oslo iestudēja P. Čaikovska operu "Jevgeņijs Oņegins", 1997. gadā S. Prokofjeva baletu "Romeo un Džuljeta", 1998. gadā P. Čaikovska baletu "Riekstkodis".
No 2000. gada bija Krievijas Lielā (Boļšoj) teātra viesdiriģents Maskavā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Par Aleksandru Viļumani Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. (latviski)