Atvērt galveno izvēlni

Preiļu muiža

Preiļu muižas pils neogotikas stilā celta 1860. gados. Saglabājušās ēkas sienas.

Preiļu muiža (vācu: Prely) ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu komplekss Preiļos, kas sastāv no muižas pils, laukakmeņu mūra staļļa, diviem ieejas vārtiem, laukakmeņu mūra rotondas[1] un romantiska ainavu parka 43 ha platībā. Līdz 1920. gada zemes reformai atradās Borhu dzimtas īpašumā.[1]

Preiļu muižas pils
Preiļu muižas pils
Preiļu muižas pils pirms atjaunošanas darbu sākšanas 2007. gadā
Preiļu muižas pils (Latvija)
Preiļu muižas pils
Preiļu muižas pils
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils Neogotika
Atrašanās vieta Raiņa bulvāris 30, Preiļi
Koordinātas 56°17′4.0″N 26°43′36.4″E / 56.284444°N 26.726778°E / 56.284444; 26.726778Koordinātas: 56°17′4.0″N 26°43′36.4″E / 56.284444°N 26.726778°E / 56.284444; 26.726778
Oficiālais nosaukums: Preiļu muižas apbūve
Aizsardzības numurs 6498
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra

Preiļu muižas pils (poļu: Pałac w Prelach) ir 19. gadsimta sākumā celta muižas kungu māja Preiļos, kas vēlāk pārbūvēta neogotikas stilā (1860–1865).

VēstureLabot

19. gadsimta sākumsLabot

 
Preiļu muižas pils pēc pārbūves neogotiskajā stilā (19. gs. zīmējums)
 
Preiļu muižas pils 1875. gadā.

1784. gadā Latgales muižu inventarizācijas materiālos minēta no koka celta Preiļu muižas kungu māja ar augļu dārzu. Tā, domājams, bijusi tajā vietā, kur pie kādreizējā parādes pagalma saglabājušies ēkas pamati ar mūra pagrabiem.[2] Tagadējo Preiļu muižas kungu māju ap 1806. gadu sāka celt Maltas ordeņa komandors grāfs Jozefs Heinrihs fon der Borhs (1753–1835). 1817. gada 20. septembrī tika iesvētīta Preiļu muižas kapela. Zem kapelas iekārtoja kapenes Borhu dzimtas locekļu apbedīšanai. 1826. gadā ap muižas pili ierīkoja ap 24 ha lielu parku.

19. gadsimta beigasLabot

Viņa dēls Mihaels Jozefs Borhs (1806–1881) muižas pili 1860. gados pārbūvēja tolaik populārajā neogotiskajā stilā. Vienlaicīgi tika pārveidots vecais parks, ievērojami paplašinot tā robežas. Dzirnavu dīķa malā uzcēla muižas stalli neogotikas stilā. 1866. gadā M. Borhs pārdeva Preiļu miestu, Preiļu un Sondoru muižas Johanam Heinriham Fredrikam, pats sev paturot tikai Preiļu kapelu un muižas vārtsarga namiņu. 19. gadsimta beigās pie kapelas tika uzcelti jauni sarkanu ķieģeļu vārti. No 1873. gada muižas īpašnieks bija Johans Ungerns-Šternbergs, bet faktiski uz pilnvaras pamata to pārvaldīja Jans Mols. 1891. gadā to nopirka Konstantīns Guļkevičs, bet 1910. gadā Kārlis Hipiuss.

20. gadsimtsLabot

 
Preiļu muižas pils 20. gs. sākumā

Pēc 1920. gada agrārās reformas Preiļu muiža tika nacionalizēta un sadalīta, bet pilī 1924. gadā tika atvērta divgadīgā lauksaimniecības skola, kura no 1939. gada kļuva lauksaimniecības un mājturības skolu. Pēc atkārtotās padomju okupācijas 1944. gadā skola tika slēgta un pilī atradās dažādas iestādes. No 1945. līdz 1963. gadam muižas pilī izvietojās Preiļu 1. vidusskola, pēc tam Preiļu bērnu sporta skola un citas valsts iestādes.

1978. gada februārī ugunsgrēks nopostīja ēkas augšējo daļu un tā vairs netika atjaunota. Arī muižas staļļa ēka pamazām sabruka un no tās saglabājušās tikai sienas. 1985. gadā muižas vārtsarga namiņā iekārtoja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju.

21. gadsimtsLabot

2001. gadā veikta staļļa drupu konservācija. 2003. gadā Preiļu pilsētas dome pasūtīja muižas pils un parka rekonstrukcijas priekšlikumu, kas palicis neīstenots. Rekonstrukcijas priekšlikumā jaunajā pilī bija paredzēts novietot novada vēstures un mākslas muzeju, kafejnīcu un citas telpas.[3]

2007.- 2008. gadā Preiļu muižas kapelā notika arheoloģiskie izrakumi, ko vadīja arheoloģe Antonija Vilcāne. Izrakumos atrada Preiļu muižas īpašnieka Jozefa Heinriha Borha Maltas ordeņa komandora tērpa fragmentu. Atrastais tērpa fragments ir unikāls — tas ir viens no 18. gadsimta retumiem Baltijā. [4] Tērpa fragments tika restaurēts. [5]

2016. gadā nolēma uzsākt Preiļu pils atjaunošanu.[6] Projekta pirmajā posmā 2017. gadā tika renovēta ēkas fasāde, nomainīts jumts un parks attīrīts no aizaugušiem krūmājiem.[7] Otrajā posmā līdz 2019. gada decembrim paredzēts izgatavot un uzstādīt pils ēkas logus un durvis, žāvēt ēkas ārsienas no iekšpuses un veikt to daļēju siltināšanu, sienu un ailu atjaunošanu. Darbus veic SIA "Preiļu celtnieks" un līguma summa ir 418 658 eiro.[8]

Pils un parka aprakstsLabot

Muižas pilsLabot

Pils ēkai ir 2 stāvi. [1]

Muižas pilī ir bijuši ozolkoka paneļi, ornamentāls plastisks dekors, veidojot romantisku interjeru.[9]

Iebraucamais ceļš uz pili veda no Daugavpils ielas (rietumu) puses, kur bija iestādīta četru rindu koku aleja, uzbūvēti balti mūra vārti. Sarkanu ķieģeļu vārti bija arī dienvidu pusē, kur sākās ceļš uz Aglonu.[9]

Muižas parksLabot

Muižas parks izcēlās ar regulāras plānošanas elementiem un harmoniskiem arhitektūras akcentiem. Tajā stādītas piecas liepu pasugas un riekstu koki, dažādas ošu pasugas, cukurkļavas, papeles, Borhu dzimtas ozols un bumbierkoks pils priekšā. Visu parku šķērso dažāda lieluma kanāli un strauti, no izraktās zemes izveidotas saliņas un "Mīlestības kalniņš". Parku norobežoja 3-4 metri dziļi grāvji un mūra valnis.[9]

Muižas kapelaLabot

Preiļu muižas kapela celta vecās koka baznīcas un kapsētas vietā, pēc parka arhitekta projekta. Ēkas celtniecībai izmantoti laukakmeņi, un tā ir veidota rotondas formā, fasādi rotā četras kolonas. Kapelas graciozo virszemes telpu izmantoja kā memoriālu un kapelu dievkalpojumiem, savukārt pazemē ierīkoja ģimenes kapenes. Visticamāk, ka Preiļu kapelu projektējis itālis Vinčenco Macoti, viņš cēlis arī Varakļānu muižas pili un kapelu. Kapelā bijis balkons dziedātājiem. Latvijas SPR laikā 1919. gadā lielinieki kapelu un kapenes izdemolēja, meklējot dārgumus, bet vēlāk tur ierīkoja strādnieku klubu.

Preiļu katoļu baznīca 1920. gados atjaunoja altāri, kapelā notika dievkalpojumi. Latvijas PSR laikā to atsavināja, tā stāvēja nopostīta un pamesta, bet 1995. gadā Preiļu Romas katoļu baznīca atguva īpašumtiesības uz kapelu. 2000. gadā notika arheoloģiskie izrakumi, kuru laikā pie kapelas tika atrasti 17. gadsimta otrās puses un 18. gadsimta apbedījumi. Mūsdienās kapela ir atjaunota, tajā apskatāmas renesanses laikmeta gleznotāju Leonardo da Vinči, Botičelli, Domenikino, Mikelandželo, Korredžo, Muriljo, Rembranta darbu reprodukcijas un Latvijas vecākās paaudzes tēlnieces Ēvī Upenieces ģipsī veidotās sieviešu skulptūras.[10]

Muižas stallisLabot

Muižas stallis ir uzcelts neogotikas stilā dzirnavu dīķa malā. Muižas stallis sastāvēja no trim kopā savienotiem korpusiem, stūrus rotāja torņi. Logailu ierāmējums un kokā grieztas zirgu galvas arhivoltu centrā pasvītroja romantiskās idejas. [9]

Muižas staļļa ēka ir sabrukusi un no tās ir saglabājušās tikai sienas.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 «Enciklopēdija > Arhitektūra > Kultūras pieminekļi > Preiļu muižas pils». TILDE enciklopēdija. Skatīts: 2016. gada 1. janvārī.
  2. «J. Janele. Preiļu parka novietne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 17. martā.
  3. PREIĻU PILSĒTAS (MUIŽAS) PARKS. rekonstrukcijas priekšlikums[novecojusi saite]
  4. «Preiļu lietišķās un vēstures mākslas muzejs > Borhu vestīte». Latvijas Muzeju biedrība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2016. gada 1. janvārī.
  5. «Īstenojies vēl viens Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja projekts». NOVADNIEKS. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 1. janvārī.
  6. «Nākamajā gadā sāksies Preiļu pils atjaunošanas būvdarbi». Preiļu novada pašvaldība. Skatīts: 2016. gada 1. janvārī.
  7. Preiļu pils un parks pamazām atgūst pievilcīgu izskatu lsm.lv, 2017. gada 30. decembrī
  8. Parakstīts līgums par Preiļu pils atjaunošanas 2. kārtas būvdarbu uzsākšanu preili.lv 16.07.2018.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 Preiļu muiža - Latgales neogotikas pērle
  10. Ceļojums laikā: nežēlīgo grāfu Borhu greznā muiža Preiļos delfi.lv 2016. gada 23. jūlijā

Ārējās saitesLabot