Portāls:Bioloģija/Izmeklēts raksts
Pirmajā lapā parādās viens no vairākiem ieliktajiem rakstiem. Ar laiku saraksts tiks papildināts, ja būs pienācīgi raksti.
 Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases kārta. To iedala divās apakškārtās: dižsikspārņos un sīksikspārņos. Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1100 sikspārņu sugas, Latvijā dzīvo 15 sugas. Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot (citi zīdītāji, piemēram, lidvāveres, nespēj ilgstoši lidot, bet gan tikai planē). |
 Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu. Galvenā rakstura īpašība ir priekšējo spārnu pārveidošanās cietos, stingri sklerotizētos, vai ādainos segspārnos, kuriem nav dzīslojuma. Pakaļējie spārni ir saglabājušies — ar to palīdzību vaboles lido un mierīgā stāvoklī tie tiek salocīti zem segspārniem (ļoti reti gadās, ka segspārni un spārni ir reducēti). Formas un izmēri ir ļoti dažādi; vaboles garumā var sasniegt no 0,3 līdz 171 mm. |
 Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte. Sēnes micēlijs darbojas kā nekrotrofs dzīvā, kā saprotrofs nedzīvā koksnē. Sakņu piepe izraisa vērā ņemamus mežsaimnieciskos zaudējumus ziemeļu puslodes, īpaši Eiropas skujkoku mežos, kur tiek veikta saimnieciskā darbība. Parasti sakņu piepes radītie bojājumi konstatēti eglei (Picea abies) un priedei (Pinus sylvestris). Sakņu piepes sugu kompleksu raksturo plaša izplatība un augsta ekoloģiskā piemērošanās spēja. Sakņu piepes sugu komplekss ietver 5 dažādas sugas, kas atšķiras pēc saimniekauga izvēles, izplatības, bioloģijas. Latvijā sastopamas 2 sugas. Sakņu piepju sugu izraisītie zaudējumi Eiropas Savienības valstīs ik gadu sasniedz aptuveni 500 miljonus eiro. |
.jpg) Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder karalisko pingvīnu ģintij (Aptenodytes). Tas ir vislielākais un smagākais pingvīns visā pingvīnu dzimtā. Imperatorpingvīni mājo tikai Antarktīdā un tie ir sastopami gandrīz tikai starp 66° un 77° dienvidu paralēli. Imperatorpingvīns ligzdo galvenokārt uz stabila pakledus kā pie paša krasta, tā arī līdz pat 18 km tālu no krasta. Jaunās paaudzes audzināšanai pingvīni izvēlas ar ledus klintīm un aisbergiem no valdošajiem vējiem piesegtas vietas. Kopējā imperatorpingvīnu populācija ir 400 000—450 000 pingvīnu, kas sadalās apmēram 40 mazākās, neatkarīgās kolonijās. Apmēram 80 000 pāru perē Rosa jūras sektorā. Lielākās kolonijas atrodas Vašingtona ragā, kur perē apmēram 20 000—25 000 pāru, Koulmena salā Viktorijas zemē (22 000 pāru), Kotsu Zemē (14 300—31 400 pāru) un Karalienes Modas Zemē (16 000 pāru). |
 Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis. Lielākās tīģera pasugas var salīdzināt ar aizvēsturiskajiem, izmirušajiem lielajiem kaķiem, to ķermeņa garums sasniedz 3,3 metrus, masa — 300 kilogramus, ilkņi var būt 10 centimetrus gari. Tīģerim ir deviņas pasugas, no kurām trīs ir izmirušas. Atlikušo sešu pasugu izdzīvošana ir apdraudēta. Tos apdraud pieejamās dzīves vietas samazināšanās, izplatības fragmentācija un medības. Visbiežāk sastopamā tīģera pasuga ir Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris), bet vislielākā ir Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica). |
 Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, vai arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir caunu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas pieder kalānu ģintij (Enhydra). Tā ir vienīgā suga kalānu ģintī. Sarunvalodā kalānu bieži sauc par jūrasūdru, bet nevajadzētu sajaukt ar Dienvidamerikā dzīvojošo jūrasūdru (Lontra felina). Kalāns apdzīvo teritorijas pie Klusā okeāna ziemeļu krastiem; gan Āzijas krastiem, gan Ziemeļamerikas. Lai arī kalāns ik pa laikam uzturas uz sauszemes, tomēr lielāko sava mūža daļu tas pavada okeānā. Pieaudzis kalāns parasti sver 14 - 45 kg. Kaut gan tas ir viens no mazākajiem jūras zīdītājiem, kalāns ir smagākais dzīvnieks caunu dzimtā, lai arī lielākais ir Brazīlijas dižūdrs. Atšķirībā no citiem jūras zīdītājiem, kas siltumu ķermenī saglabā ar zemādas tauku palīdzību, kalānam, tāpat kā citiem ūdriem, nav zemādas tauku. Siltumu tas saglabā, pateicoties savam siltajam un biezajam kažokam. |
 Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera). Tā ir arī viena no lielo kaķu sugām. Latīņu valodā vārds leo nozīmē lauva. Kārlis Linnejs bija pirmais, kurš aprakstīja lauvu, dodot tai nosaukumu Felis leo. Savvaļā lauvas dzīvo Subsahāras Āfrikas vidienē un dienvidos, kā arī kritiski mazā skaitā Indijas ziemeļrietumos. Tie sastopami dažādos biotopos; mežainās, krūmainās, kalnainās un pustuksnešainās teritorijās, izņēmums ir smilšu tuksneši un lietus meži. Lauvas ir novēroti arī kalnos vairāk nekā 4000 m augstumā virs jūras līmeņa. Kādreiz lauvas dzīvoja arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidrietumāzijā. Līdz vēlajam pleistocēnam pirms aptuveni 10 000 gadiem lauvas bija plaši izplatīti vietās, kur dzīvoja lielie zīdītāji un cilvēki. Tajā laikā lauvas dzīvoja gandrīz visā Āfrikā, lielā daļā Eirāzijas, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Indiju, kā arī Amerikā no Jukonas līdz Peru. |