Atvērt galveno izvēlni
Aisbergs pie Grenlandes

Aisbergs (vācu: Eisberg — 'ledus kalns') jeb leduskalns[1] ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies vai ledus gabals ar ļoti lielu masu. No segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.[2]

Aisbergs

Satura rādītājs

Fiziskās īpašībasLabot

Aisberga raksturīga īpašība — virs ūdens redzamā daļa ir tikai maza daļa no tās, kas slēpjas ūdenī. Tā kā ledus blīvums ir mazāks nekā šķidra ūdens blīvums, aisbergi, tāpat kā jebkurš ledus gabals, spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt. Ledus blīvums ir 920 kg/m3, bet jūras ūdens blīvums — apmēram 1025 kg/m3, tādēļ zem ūdens līmeņa atrodas apmēram 90% aisberga tilpuma.

 
Aisbergs

Dreifējot aisbergi pamazām kūst. Lai ledus izkustu, aisbergs absorbē tikpat enerģijas, cik vajadzētu tāda paša daudzuma ūdens uzsildīšanai no 0 līdz 80 °C. Pārvietojoties aisbergs nokļūst zemeslodes siltajos apgabalos[3] un kūst arvien ātrāk.

Ietekme uz klimatuLabot

Aisbergu skaita palielināšanās, pēc daudzu klimatologu domām, liekas bīstams simptoms, kas liecina par Zemes atmosfēras uzsilšanu. Pēc citu zinātnieku domām, faktiskais lielo aisbergu skaits nav mainījies pēdējo 30 gadu laikā, bet ir uzlabojusies to uzskaite.[4]

 
Tikai neliela daļa aisberga atrodas virs ūdens virsmas

Sociāli-ekonomiskā bīstamībaLabot

Aisbergam dreifējot, tas var pārvietoties pietiekoši tālu no savas atdalīšanās vietas. Pārvietojoties ar okeānu straumēm, tas agri vai vēlu nonāk uz kuģu ceļiem, līdz ar to izraisot ne mazums kuģu avāriju.

Kūstot aisbergi atbrīvo saldūdeni, kas izmaina jūru un okeānu ūdens sāļu koncentrāciju, līdz ar to daudzas no jūras zivju un citiem dzīvnieku sugām ir spiestas vai nu meklēt sāļākus ūdeņus, vai arī tās izmirst. Noteiktu jūras iemītnieku sugu dzīvesvietas areāla izmaiņas nes sev līdzi problēmas piekrastes iedzīvotājiem, kas pelna sev iztiku, nodarbojoties ar zveju.

Aisbergu pozitīvā ietekmeLabot

Visai bieži kuģojot var redzēt ainas, ka pingvīni, roņi, dažādi putni atrod sev nomešanās vietu uz kāda no dreifējošiem ledus kalniem. Dabas pētnieki domā, ka šādi ir notikusi dzīvnieku sugu izplatība no Dienvidpola uz citiem kontinentiem.

AtsaucesLabot

  1. «Leduskalns». Tēzaurs. Skatīts: 2016. gada 29. jūlijā.[novecojusi saite]
  2. Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.
  3. «Jūras ABC». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. martā. Skatīts: 2009. gada 7. martā.
  4. Better detection, not global warming, behind iceberg increase 2002-10-27[novecojusi saite]

Ārējās saitesLabot