Rosa jūra

Rosa jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē. Jūras dienvidu daļu klāj ap 520 000 km² lielais Rosa šelfa ledājs, zem kura ir vistālākais dienvidu punkts uz Zemes, kuru sasniedz jūra. Šajā punktā līdz Dienvidpolam ir tikai ap 340 kilometru.

Rosa jūra
Rosa jūra
Koordinātas	75°S 175°W
Okeāns	Dienvidu okeāns
Platība	439 000—960 000 km2
Vid. dziļums	677 m
Maks. dziļums	2792 m
Sāļums	33,7—34,4‰
Valstis un teritorijas	Antarktīda
Rosa jūra Vikikrātuvē

Robežas

Rosa jūra aizņem dziļu Antarktīdas līci starp Viktorijas Zemi rietumos un Mērijas Bērdas Zemi austrumos. Dienvidos atrodas Rosa šelfa ledājs, kura vistālākā dienvidu daļa saucas Gūlda krasts.

Rosa jūra plešas no Adēra raga rietumos (170° austrumu garums) līdz Kolbeka ragam (158° rietumu garums) austrumos. Tuvākā sauszeme ziemeļu virzienā ir Jaunzēlandes Dienvidsala.

Ģeogrāfija

Rosa jūras rietumu piekraste

Piekraste stipri kalnaina, saposmota. Bez Rosa šelfa ledāja jūras platība ir 439 000 km². Jūras atklātā daļa gandrīz visu gadu klāta ar dreifējošo ledu, kas daļēji izklīst tikai vasaras beigās. Daudz aisbergu, tai skaitā ļoti lieli.

Ūdens virsējā slāņa vidējā gada temperatūra zem -1 °С, vasarās nereti pieaug līdz 2 °С, sāļums 33,7—34,4 ‰. Vietējās straumes jūrā plūst pulksteņa rādītāja virzienā. Plūdmaiņas līdz 1 m augstas.

Rosa jūras krastos, no rietumiem uz austrumiem virzoties, atrodas šādi ģeogrāfiski objekti:

• Adēra rags
• Koulmena sala

Vaļu līcis

• Makmerdo līcis — vasarās parasti brīvs no ledus
• Franklina sala
• Boforta sala
• Rosa sala, uz kuras atrodas aktīvs vulkāns Erebuss
• Raita ieleja
• Rosa šelfa ledājs (aizņem lielu daļu Rosa jūras)
• Nimroda šļūdonis
• Bīrdmora šļūdonis
• Šekltona šļūdonis
• Ridi šļūdonis
• Rūzvelta sala
• Vaļu līcis
• Edvarda VII pussala
• Kolbeka rags

Izpēte

Rosa jūru 1841. gadā atklāja britu pētnieks Džeimss Ross.

1911. gadā Roalds Amundsens uzsāka savu gājienu uz Dienvidpolu no Vaļu līča pie Rūzvelta salas.

Makmerdo līcis jūras rietumu daļā vasarās parasti ir brīvs no ledus un līdz ar to kalpo par salīdzinoši ērtu vietu, no kurienes uzsākt ceļu uz Dienvidpolu.

Kopš 1956. gada Makmerdo līča krastā darbojas ASV lielākā Antarktīdas zinātniskā stacija - Makmerdo, kas kalpo kā apgādes stacija Dienvidpolā izvietotajai Amundsena-Skota stacijai. 1957. gadā līdzās, nedaudz tālāk dienvidos tika izveidota Jaunzēlandei piederošā Skota stacija.