Koks

daudzgadīgs koksnains augs
(Pāradresēts no Koki)
Vecs ozols
Šis raksts ir par augšanas veidu. Par citām jēdziena Koks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Koks (latīņu val. - arbore) ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru[1]. Tas ir viens no augu augšanas veidiem. Botānikas nozari, kas pētī kokaugus, sauc par dendroloģiju (grieķu: δένδρον ‎(déndron) — 'koks'), zinātniekus — par dendrologiem. Meistarus, kas veido koku vainagus un koku stādījumus sauc par arboristiem.

Kokiem ir zari, kas veido vainagu, stumbrs un saknes. Koki aug garumā ar meristēmas šūnām, kas atrodas zaru galos. Koki aug resnumā ar meristēmas šūnām, kas veido kambija slāni koka stumbrā. Koki ir daudzveidīgi — tie pieder pie dažādām kailsēkļu un segsēkļu (tikai divdīgļlapju) dzimtām.

Stumbra uzbūveLabot

Kokaugu stumbra centrālo daļu veido koksnes šūnas, kas veic balsta funkciju. Nākamo slāni sauc par kambiju, to veido meristēmas šūnas. Tām daloties veidojas jaunas koksnes un lūksnes šūnas. Lūksnes kārta apņem kambiju no ārpuses. Tā ir vadaudu kārta pa kuru no saknēm tiek piegādāts ūdens un minerālvielas un no lapām — ogļhidrāti. Koku stumbru sedz atmirušu šūnu kārtas — miza, kas veic stumbra aizsargfunkciju[2].

Skujkoki un lapu kokiLabot

Par skujkokiem sauc kokus, kuru lapas ir adatveida vai zvīņveida. Skujkoki mēdz būt ziemzaļi vai vasarzaļi. Piemēram, parastā egle un parastā priede ir ziemzaļi koki, bet lapegles ir vasarzaļi skujkoki. Lapu kokiem ir dažādas formas lapas. Lapu kokus mēdz iedalīt platlapu kokos (parastais ozols, parastais osis, parastā liepa) un šaurlapu kokos (bērzi, vītoli). Arī lapu koki mēdz būt ziemzaļi un vasarzaļi.

Ziemzaļi un vasarzaļi kokiLabot

Koku lapas (arī skujas) dzīvo un funkcionē zināmu laiku. Pēc tam tās atmirst, nokrīt un to vietā no pumpuriem veidojas jaunas lapas. Mērenā un aukstā klimata joslās sastopami koki, kuru visas lapas rudenī atmirst un nokrīt (lapu koki, lapegles). Pavasarī tās atkal izplaukst no lapu pumpuriem. Skujkoki, turpretī, lapas maina pakāpeniski un tāpēc ir zaļi arī ziemā — ziemzaļi. Subtropu un tropu joslā daudzu koku lapas mainās pakāpeniski. Tie ir visu gadu ar lapām — mūžzaļi.

Latvijas kokiLabot

Latvijā ir sastopamas aptuveni 25 savvaļas koku sugas, kuras veido mūsu mežu ekosistēmas. Saimniecisli nozīmīgākās un tāpēc viszplatītākās ir parastā priede (Pinus sylvestris), parastā egle (Picea abies), kārpainais bērzs (Betula pendula), pūkainais bērzs (B.pubescens), parastā apse (Populus tremula), baltalksnis (Alnus incana)[3]. No platlapu koku sugām jāmin parastais ozols (Quercus robur), parastais osis (Frangula alnus), melnalksnis (Alnus glutinosa), parastā liepa (Tilia cordata), parastā goba (Ulmus glabra), parastā vīksna (U. laevis), parastā kļava (Acer platanoides). Saimnieciski mazāk nozīmīgi, bet Latvijas lauku ainavai piederīgi ir savvaļas augļukoki. Par cilvēka lomu dažu sugu ieceļošanā Latvijā pētnieku viedoklis mēdz atšķirties, bet te nu tie ir - meža bumbiere(Pyrus communis), mežābele (Malus sylvestris), parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia). Tikai Kurzemes pusē un citur, kur klimats ir siltāks sastopamas siltummīlošākas sugas kā Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia), ērkšķu plūme (Prunus spinosa), saldais ķirsis (Cerasus avium) un vairākas vilkābeļu (Crataegus) sugas. Ļoti reti sastopama un īpaši aizsargājama skujkoku suga ir parastā īve (Taxus baccata). Tā aug tikai jūras piekrastē, galvenokārt Kurzemē. Kurzemnieki to dēvē arī par platpaegli. Īve mēdz augt arī kā krūms. Cita reta un īpaši aizsargājama koku suga ir parastais skābardis (Carpinus betulus), kurš aug tikai Kurzemes dienviddaļā. Tur tā aizsardzībai izveidots liegums "Luknas skābaržu audze". Nelabvēlīgos apstākļos koki var augt kā krūmi un otrādi krūmi labvēlīgos apstākļos var veidot koka formu, piemēram parastā ieva (Padus racemosa) vai parastais kadiķis (Juniperus communis).

Koki un mežsLabot

Koki ir valdošais augu augšanas veids Zemes mežu ekosistēmās. Mežu zona aptver mūsu planētas ziemeļu un dienvidu puslodi, un tai ir svarīga nozīme klimata, augšņu un vides kvalitātes veidošanā[4]. Koki piesaista oglekļa dioksīdu (CO2) un izdala skābekli un ūdeni.
Latvijā meži sedz 52% no tās teritorijas. Pēc 2016. gada datiem 34% no Latvijas mežu valdošā suga ir priede, 30% - bērzs, 18% - egle, 7% - apse, 7% - baltalksnis, 3% - melnalksnis un 1% pārējās sugas (osis, ozols u.c.).[5]

Interesanti faktiLabot

Tiek lēsts, ka kopējais koku sugu skaits ir aptuveni 100 000, kas ir apmēram 25% no visām augu sugām. Dažādas kokus sugas pieder pie aptuveni 50 dažādām augu dzimtām. Vairums no koku sugām aug tropu joslā, kur lietus mežos uz vienu hektāru var atrast vairāk nekā 200 dažādas koku sugas.


AtsaucesLabot

  1. Bumbure M., Jaudzeme V., Muižarāja E., Pētersone A. Augu morfoloģija un anatomija. Rīga, 1967.
  2. Ābele G., Piterāns A. Augstāko augu morfoloģijas un sistemātikas praktikums. Rīga, 1982.
  3. Mauriņš A., Zvirgzds A. Dendroloģija. Rīga, 2009.
  4. Жузнь растений. Т. 1. Ред. Красильникова Х.А., Уранов А.А. Москва, 1974.
  5. https:Meža nozare skaitļos un faktos 2018.//www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf