Spānijas dedestiņa

augu suga

Spānijas dedestiņa (Lathyrus tingitanus) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs. Savvaļā sastopama Pireneju pussalas dienvidu un rietumu daļā, Sardīnijā, Āfrikas ZR un Makaronēzijā (Azoru salas, Kanāriju salas un Madeira). Kā kultūraugs ievesta ASV, Meksikā, Austrālijā un Jaunzēlandē, kur dažreiz pāriet savvaļā. Tiek audzēta lopbarībai.[1][2] Latvijā to vietām audzē kā dekoratīvu augu, savvaļā atsevišķi eksemplāri reti sastopami nezālienēs.[3]

Spānijas dedestiņa
Lathyrus tingitanus (L.)
Spānijas dedestiņa
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Angiospermae)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPākšaugi (Fabales)
DzimtaTauriņzieži (Fabaceae)
ĢintsDedestiņas (Lathyrus)
SugaSpānijas dedestiņa (Lathyrus tingitanus)
Spānijas dedestiņa Vikikrātuvē

Spānijas dedestiņai ir 60—150 cm garš, pie pamata sazarots, kāpelējošs stublājs. Tas ir kails, ar 0,7—3 mm platiem spārniem. Uz šauri spārnaina lapas kāta ir divas ovālas vai lancetiskas lapiņas (ga 3—7 cm, pl 0,5—3 cm). Lapa beidzas ar sazarotu vītni, pielapju nav.

Lapas žāklē izveidojas garš ziedkāts ar 1—3 ziediem. Zieda vainags ir ļoti liels (2—3 cm), spilgti purpursarkans. Ziedēšanas beigās tas kļūst zils vai violets. Nogatavojusies pāksts (ga 4—8 cm) ir melna un spīdīga, ar 6—9 brūnām sēklām. Sugas pamatareālā augs zied maijā un jūnijā,[4] bet Latvijā — jūlijā un augustā.[3]

Suga sastopama pļavās un ganībās, krūmājos un mežmalās, upju krastos, parādās arī jūras piekrastes veģetācijā. Pireneju pussalā sasniedz augstumu no 250 līdz 850 m virs jūras līmeņa.[2]

  1. Lathyrus tingitanus L. Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.03.03.
  2. 2,0 2,1 Lathyrus tingitanus L. Flora Iberica. Skatīts: 2024.03.03.
  3. 3,0 3,1 Spānijas dedestiņa Lathyrus tingitanus L. Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2024.03.03.
  4. Datenblatt Lathyrus tingitanus Flora Vascular. Skatīts: 2024.03.03.