Spānijas dedestiņa
Spānijas dedestiņa (Lathyrus tingitanus) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs. Savvaļā sastopama Pireneju pussalas dienvidu un rietumu daļā, Sardīnijā, Āfrikas ZR un Makaronēzijā (Azoru salas, Kanāriju salas un Madeira). Kā kultūraugs ievesta ASV, Meksikā, Austrālijā un Jaunzēlandē, kur dažreiz pāriet savvaļā. Tiek audzēta lopbarībai.[1][2] Latvijā to vietām audzē kā dekoratīvu augu, savvaļā atsevišķi eksemplāri reti sastopami nezālienēs.[3]
Spānijas dedestiņa Lathyrus tingitanus (L.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Pākšaugi (Fabales) |
Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
Ģints | Dedestiņas (Lathyrus) |
Suga | Spānijas dedestiņa (Lathyrus tingitanus) |
Spānijas dedestiņa Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuSpānijas dedestiņai ir 60—150 cm garš, pie pamata sazarots, kāpelējošs stublājs. Tas ir kails, ar 0,7—3 mm platiem spārniem. Uz šauri spārnaina lapas kāta ir divas ovālas vai lancetiskas lapiņas (ga 3—7 cm, pl 0,5—3 cm). Lapa beidzas ar sazarotu vītni, pielapju nav.
Lapas žāklē izveidojas garš ziedkāts ar 1—3 ziediem. Zieda vainags ir ļoti liels (2—3 cm), spilgti purpursarkans. Ziedēšanas beigās tas kļūst zils vai violets. Nogatavojusies pāksts (ga 4—8 cm) ir melna un spīdīga, ar 6—9 brūnām sēklām. Sugas pamatareālā augs zied maijā un jūnijā,[4] bet Latvijā — jūlijā un augustā.[3]
Biotopi
labot šo sadaļuSuga sastopama pļavās un ganībās, krūmājos un mežmalās, upju krastos, parādās arī jūras piekrastes veģetācijā. Pireneju pussalā sasniedz augstumu no 250 līdz 850 m virs jūras līmeņa.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Lathyrus tingitanus L. Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.03.03.
- ↑ 2,0 2,1 Lathyrus tingitanus L. Flora Iberica. Skatīts: 2024.03.03.
- ↑ 3,0 3,1 Spānijas dedestiņa Lathyrus tingitanus L. Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2024.03.03.
- ↑ Datenblatt Lathyrus tingitanus Flora Vascular. Skatīts: 2024.03.03.