Rožu purvs (dabas liegums)

Rožu purvs ir botānisks un ornitoloģisks dabas liegums Jēkabpils novadā, Salas un Sēlpils pagasta robeždaļā, 5 km uz DR no Salas ciemata. Liegums aizņem lielāko daļu no Plikšņu purva (Plikšņa), kura sastāvdaļas ir Ošānu purvs, Riestu purvs un Rožu purvs, pie kam pēdējais tiek uzskatīts par Plikšņu purva ziemeļu atzaru. Aizņem 1010 ha plašu teritoriju, kuras galvenie biotopi ir augstie purvi un purvaini meži, sastopami arī ES līmenī aizsargājamie melnalkšņu staignāji un purvu ieplakas. Fizioģeogrāfiski liegums atrodas pārpurvotā starppauguru ieplakā uz robežas starp Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma ziemeļrietumu galu un Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni rietumos, un dažādu avotu viedoklis par tā piederību kādam no šiem reģioniem atšķiras. Lieguma teritorija iekļauta aizsargājamo teritoriju sarakstā Natura 2000 ar kodu LV0506500, C grupā kā vienlaikus sugu (putnu) un biotopu (purvu) aizsardzības zona.

Rožu purvs
Rožu purvs
Tips	dabas liegums
Atrašanās vieta	Jēkabpils novads, Latvija
Koordinātas	56°28′26″N 25°40′50″E
Platība	1010 ha
Dibināts	1987
Pārvaldes institūcija	DAP Latgales reģionālā administrācija

Dabas liegumā konstatētas 30 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas: 5 augu sugas, 7 zīdītāju sugas, 15 putnu sugas, 3 bezmugurkaulnieku sugas. Visas 15 konstatētās putnu sugas ir EP Putnu Direktīvas I pielikuma sugas.

Vēsture

Pirms lieguma izveides

Rožu purvs izveidojies nelīdzenā ieplakā, kuras pamatni veido ledāja kušanas ūdeņu baseinā uzkrājušies glaciolimniskie mālu un aleirītu nogulumi. Šo nogulumu zemā ūdens caurlaidība veicinājusi pārmitru augsnes apstākļu veidošanos un attiecīgi purva attīstību. Sākotnēji reljefa pazeminājumos ap minerālzemes pacēlumu — Pasaules galu izveidojās trīs atsevišķi purvi, kas apmēram pirms 6500 gadiem saplūda kopā.

Pirmā pasaules kara laikā purva teritorija lietota militāri, atrastas tā laika ceļa atliekas un vācu betona bunkurs. Ir nepārbaudīts pieņēmums, ka bunkuru izmantojuši Lietuvas mežabrāļi, kuri kopā ar Latvijas mežabrāļiem Sēlijā darbojās no 1944. gada rudens līdz pat 1956. gadam.

Lieguma vēsture

Dabas liegums tika izveidots 1987. gadā kā augstā purva liegums, lai saglabātu nepārveidotas dabiskās purva ekosistēmas un purvu ainavas. Dokumentos nosauktā platība tolaik bija 876 ha.

2004. gadā, veidojot tīklu Natura 2000, dabas liegums tika paplašināts, iekļaujot tajā visu augstā purva biotopu kompleksu. Šajā procesā radās ievērojamas neprecizitātes kartogrāfiskajos materiālos, kā rezultātā lieguma platība un robežas dažādos dokumentos vēl 2011. gadā bija noteiktas dažādas. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes skaitļiem un noteiktajām robežām, lieguma platība ir 1010,2 ha. Izstrādātais aizsardzības plāns par zinātniski pareizo izmēru nosauc 991 ha.

Salas pagasta teritorijas plānošanas dokumentos gadsimta sākumā tika apgalvots, ka Salas pagastā ietilpst 876 ha no dabas lieguma, pārējā lieguma platība — Sēlpils pagastā. Taču, balstoties uz kadastru tīkla datiem, plāna izstrādes laikā tika izlemts, ka Salas pagastā atrodas 721,9 ha, bet Sēlpils pagastā — 288,3 ha dabas lieguma teritorijas. Sēlpils pagasta teritorijas plānojumā 2008. — 2020. gadam, kuru apstiprināja Sēlpils pagasta padomes 2008. gada lēmums, savukārt tika paziņots, ka dabas liegums „Rožu purvs” atrodas tikai Salas pagasta teritorijā uz robežas ar Sēlpils pagastu. Tā kā nekādas saimnieciskas darbības sēlpilieši teritorijā neveica, tad šī nesaprašanās nekādi neietekmēja lieguma stāvokli. Vēlāk, 2009. gadā, jauna plānojuma izstrādāšana tika nodota abus pagastus iekļāvušajam jaunajam Salas novadam, kura veiktais plānojums sadalīja liegumu starp abiem pagastiem.

Ģeogrāfija

Dabas liegums “Rožu purvs” aizņem lielāko daļu no Plikšņa purva (1428 ha), kura daļām ir savi atsevišķi nosaukumi: ziemeļaustrumu daļa ir “Rožu purvs”, kuru no pārējā purva dienvidos atdala liegumā neietilpstoša pussala “Pasaules gals”, pa kuru iet meža ceļš. Lieguma rietumdaļa saucas “Ošānu purvs”, bet dienviddaļa par “Riestu purvu” pēc Riestu skrajciema purva rietumu malā. Visa lieguma teritorija atrodas a/s „VAS „Latvijas valsts meži”” Dienvidlatgales mežsaimniecības valdījumā. Lieguma absolūtais augstums ir 85 līdz 108 m vjl.,

Centrā atrodas neskarts augstais purvs ar purva ezeriņiem, lāmām un ieplakām. Tā apkaimi veido dažādas mežaudzes — galvenokārt purvaini meži, kas attīstījušies gan dabiskos apstākļos, gan meliorācijas grāvju susinošā ietekmē. Te atrodas arī melnalkšņu staignāji un veci boreālie meži ar purva avotiem un lielu dzelzs daudzumu saturošiem avoksnājiem. Pēc mežu taksācijas 2001. gada datiem, 53% teritorijas aizņēma sūnu jeb augstais purvs, 43% — meži un 3% — zāļu jeb zemais purvs. Mežos galvenie meža tipi bija purvājs, niedrājs un viršu kūdrenis.

Meliorācijas grāvji atrodas lieguma dienvidu un rietumu nomalēs un 2011. gada plāna sastādīšanas laikā turpināja funkcionēt, notekot uz Melnupīti un Piestiņu; šajos rajonos purvs turpināja aizaugt ar mežu. Plāns paredzēja kūdras dambju izbūvi šo grāvju aizsprostošanai. Daļa no grāvjiem sākuši aizaugt, ūdens virsmu jau sedz sfagni, bet ūdens plūsma vēl turpinās. Purva centrālajai daļai tuvākie grāvji parasti ir pilni ar ūdeni, bet, tuvojoties purva malām, ūdens līmenis var būt līdz gandrīz metram zem grāvja malas.

Funkcionālais plānojums liegumam netika izstrādāts un netika atzīts par nepieciešamu, nozīmīgas kultūras vērtības teritorijā nav atrastas.

Klimats

Liegums atrodas Zemgales līdzenuma klimatiskajā rajonā, klimats ir kontinentāls, mēreni silts un mitrs. Gada vidējā temperatūra ir 5,5 °C, aukstākais mēnesis — janvāris (-6,5 °C), siltākais — jūlijs (16,5 °C). Bezsala periods — 140—150 dienas, gada nokrišņu daudzums 650—700 mm.

Fauna un flora

Eiropas aizsargājamie biotopi liegumā

• 7110 Neskarti augstie purvi (428 ha),
• 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama dabiskā atjaunošanās (144,6 ha)
• 7140 Pārejas purvi un slīkšņas (68,6 ha)
• 7150 Ieplakas purvos
• 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi
• 9080 Melnalkšņu staignāji
• 91D0 Purvaini meži (338.9 ha)

ES aizsargājamās putnu sugas liegumā

• Mazais ērglis (Aquila pomarina),
• Mežirbe (Bonasa bonasia),
• Baltais stārķis (Ciconia ciconia),
• Niedru lija (Circus aeruginosus),
• Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos),
• Melnā dzilna (Dryocopus martius),
• Mazais mušķērājs (Ficedula parva),
• Dzērve (Grus grus),
• Sila cīrulis (Lullula arborea),
• Zivjērglis (Pandion haliaetus),
• Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus),
• Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria),
• Rubenis (Tetrao tetrix tetrix),
• Mednis (Tetrao urogallus),
• Purva tilbīte (Tringa glareola).

ES aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas liegumā

• Spilgtā purvuspāre (Leucorrhinia pectoralis)

Retās bezmugurkaulnieku sugas liegumā

• Skrajmeža vīngliemezis (Euomphalia strigella)

ES aizsargājamās augu sugas

• Spilvainais ancītis (Agrimonia pilosa)

Latvijā īpaši aizsargājamās augu sugas

• Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata),
• Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata),
• Kārpainais segliņš (Euonymus verrucosa),
• Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia),
• Īssetas nekera (Neckera pennata).

Latvijā īpaši aizsargājamās ķērpju sugas

• Sīkpunktainā artonija (Arthonia byssacea)

Bieži sastopamie augi

Augstais purvs un tā ciņi

• Magelāna sfagns (Sphagnum magelanicum),
• Brūnais sfagns (Sphagnum fuscum),
• Kadiķu dzegužlins (Politrichum juniperinum),
• Sila virsis (Calluna vulgaris),
• Purva dzērvene (Oxycoccus palustris),
• Makstainā spilve (Eriophorum vaginatum),
• Melnā vistene (Empetrum nigrum),
• Lācene (Rubus chamaemorus),
• Parastā priede (Pinus sylvestris),
• Purva bērzs (Betula pubescens).

Ciņu—lāmu mikroreljefā

• Garsmailes sfagns (Sphagnum cuspidatum),
• Parastais baltmeldrs (Rhynchospora alba),
• Apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia),
• Purva dzērvene (Oxycoccus palustris),
• Dūkstu grīslis (Carex limosa).

Pārejas purvs

• Parastā niedre (Phragmites australis),
• Parastais baltmeldrs (Rhychosphora alba),
• Daudzlapu andromeda (Andromeda polifolia),
• Dūkstu grīslis (Carex limosa),
• Purva šeihcērija (Scheuchzeria palustris),
• Trejlapu puplaksis (Menyanthes trifoliata),
• Purva dzērvene (Oxycoccus palustris),
• Apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia).

Pieejamība un saimnieciskā nozīme

Dažus simtus metru uz austrumiem no lieguma atrodas Gargrodes purva dabas liegums, starp abiem liegumiem ved zemesceļš. Pašā liegumā ar mašīnu izbraucamu ceļu nav, gar tā ziemeļdaļu iet vietējais autoceļš V803 (Sala—Zilkalne). Iedzīvotāju lieguma zonā nav.

No Plikšņa purva 1428 hektāriem 622 atzīti par rūpnieciski izmantojamiem kūdras resursiem. Kūdras slāņa vidējais biezums 4,3 m, lielākais — 8 m. Ieguve netiek plānota. Mežsaimnieciskā darbība liegumā nenotiek, taču tajā medī vairākas medību saimniecības. Purvā notiek dzērveņu un lāceņu ogošana, taču lielais purvu daudzums apkārtnē ļauj ogotājiem neradīt lielu noslodzi.