Piestiņa
- Šis raksts ir par upi. Par sadzīves priekšmetu skatīt rakstu Piesta.
- Šis raksts ir par upi, Ziemeļsusējas pieteku. Par Aiviekstes pieteku skatīt rakstu Pīsteņa.
Piestiņa ir Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
| Piestiņa | |
|---|---|
  izteka ieteka | |
| Izteka | Vārnavas purvs 56°25′19″N 25°33′59″E / 56.42194°N 25.56639°E |
| Ieteka | Ziemeļsusēja 56°30′36″N 25°46′30″E / 56.51000°N 25.77500°EKoordinātas: 56°30′36″N 25°46′30″E / 56.51000°N 25.77500°E |
| Baseina valstis |  Latvija
|
| Garums | 15[1] km |
| Kritums | 15 m |
| Gada notece | 0,023 km³ |
| Baseina platība | 82[2] km² |
Piestiņas baseins atrodas Sēlijas paugurvaļņa austrumu pusē, kurā ir daudz purvu un purvainu mežu. Sākas no strauta Vārnavas dienvidos Viesītes pagastā un, uzņemot ūdeņus no Vārnavas purva, izveidojas par upi. No purva plūst austrumu virzienā, uzņemot ziemeļu pusē atrodošā Lielā Ļevāna purva, dienvidu puses Švēriņu purva ūdeņus un šķērso Salas pagastu Salas novadā, turpinot tecēt austrumu virzienā un uzņemot ziemeļu pusē atrodošā Žēvaldu purva ūdeņus. Tad pagriežas ziemeļaustrumu virzienā un plūst līdz tajā ietek Melnupīte un turpina tecēt austrumu virzienā, uzņemot Gargrodes purva ūdeņus ziemeļos un strauta, kas iztek no Biržu karjera dienvidos. Turpina plūst uz ziemeļaustrumiem, uzņemot Vēžu purva ūdeņus dienvidos un pie Ošāniem ietek Ziemeļsusējā.[3]
Upes gultne ir regulēta, tā ir 15 km gara, gada notece 0,023 km³, kritums 15 metri jeb 1 metrs kilometrā.[4] Lielākā pieteka ir Melnupīte (8 km, kreisā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Vārnava un Ošāni.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze www.vietvardi.lgia.gov.lv
- ↑ Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikators[novecojusi saite] www3.meteo.lv
- ↑ Latvijas karte www.balticmaps.eu
- ↑ Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums 2006-2018, 19.lpp. www.viesite.lv