Sfagni
Sfagni (Sphagnum) ir sūnu ģints. Sfagni, saukti arī par baltajām sūnām, ir muklājiem, purviem un mitriem mežiem raksturīga sūnu grupa. Tās ir daudzgadīgas sūnas ar pušķveida zariem un tievu stumbru, kas apakšdaļā pamazām atmirst un tā veido kūdru. Sfagni spēj uzsūkt lielu ūdens daudzumu, tādējādi ietekmējot ekoloģiju. Pasaulē ir ap 150 sfagnu sugu, Latvijā konstatētas 37.[1]
| Sfagni | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Lapu sūnas (Bryophyta) |
| Klase | Sfagnu klase (Sphagnopsida) |
| Rinda | Sfagnu kārta (Sphagnales) |
| Dzimta | Sfagnu dzimta (Sphagnaceae) |
| Ģints | Sfagni (Sphagnum) |
 Sfagni Vikikrātuvē | |
Sfagnu lapām nav dzīslas, plātnes šūnas ir divu veidu — garās un zaļās hlorocistas, kas satur hlorofilu un asimilē, un bezkrāsainās, tukšās hialocistas, kuru apvalks ir ar gredzenveida uzbiezējumiem un daudzām porām ūdens un barības vielu uzņemšanai un piegādei hlorocistām.[2]
Vēsturiski sfagni izmantoti spraugu aizdrīvēšanai laivās un ēkās, bišu stropu ieziemošanai un mājlopu pakaišiem. Sfagni lietoti arī apsējos un paketēs medicīnā.[1]
Latvijā biežāk sastopamās sfagnu sugas
labot šo sadaļu- Brūnais sfagns (Sphagnum fuscum)
- Garsmailes sfagns (Sphagnum cuspidatum)
- Girgensona sfagns (Sphagnum girgensohnii)
- Īssmailes sfagns (Sphagnum fallax)
- Magelāna sfagns (Sphagnum magellanicum)
- Smaillapu sfagns (Sphagnum capillifolium)
- Spurainais sfagns (Sphagnum squarrosum)
- Struplapu sfagns (Sphagnum flexuosum)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Dabasdati lv-dabas novērojumi. «Gada sūna 2023 – Vulfa sfagns». dabasdati.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-25.
- ↑ «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Meža enciklopēdija. sfagni». www.letonika.lv. Skatīts: 2023-02-25.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sfagni.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |