Johans IV fon Minhauzens
Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.).
1559. gadā Dānijas karalis Frederiks II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Johana IV nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu un tagadējo Lēnes apriņķi, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam (Magnus Herzog von Holstein).
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Hadenhauzenas (Haddenhausen, tagad Mindenes daļa) pilskunga Johana Minhauzena ģimenē. 1525. gadā viņš bija Brēmenes domkungs, Reformācijas laikā 1530. gadā protestanti nodedzināja viņa tēva pili. 1540. gadā Johanu Minhauzenu ievēlēja par Kurzemes bīskapu, bet 1542. gadā par Sāmsalas-Vīkas bīskapu. Viņa valdīšanas laikā Kurzemē sāka ieceļot ebreji. 1557. gadā viņš iecēla savu brāli Kristapu Minhauzenu par Sāmsalas-Vīkas fogtu. Pēc Livonijas kara sākuma 1558. gadā viņš nolēma pārdot savas bīskapijas Dānijas karalim. 1559. gada septembrī Kristaps Minhauzens noslēdza vienošanos ar dāņu karali Frederiku II par viņa brāļa Johana atteikšanos bīskapa amata par labu Dānijai.
1562. gadā Johans Minhauzens uzturējās Kopenhāgenā, 1563. gadā atgriezās Mindenes bīskapijā, kur pārgāja luterticībā un apprecējās. Miris 1572. gadā, apglabāts Ferdenas doma baznīcā (Dom zu Verden).
Hronikas liecības
labot šo sadaļuRusova hronika par bīskapu Johanu raksta:
"1559. gadā Jānis Meninghauzens, Sāmsalas un Kurzemes biskaps, atstāja abas biskapijas aiz bailēm no krieviem un atdeva viņas dāņu ķēniņam Frederikam II, kuŗš viņas pieņēma, lai atdotu savam brāļam hercogam Magnusam".