Nīcgales pagasts
Nīcgales pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Latgales daļā. Robežojas ar sava novada Dvietes, Kalupes un Līksnas pagastiem, Līvānu novada Jersikas pagastu, Preiļu novada Rožkalnu pagastu, kā arī pa Daugavu ar Jēkabpils novada Dunavas pagastu.
| Nīcgales pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Augšdaugavas novads |
| Centrs: | Nīcgale |
| Kopējā platība:[1] | 96,6 km2 |
| • Sauszeme: | 92,8 km2 |
| • Ūdens: | 3,8 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 486 |
| Blīvums (2024): | 5,2 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1936. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Nīcgales pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuAtrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Augstākā vieta pagastā - 107 m vjl. Nīcgales pagastā atrodas Latvijas lielākais dižakmens - Nīcgales Lielais (baltais) akmens.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuDaugava, Joņupe, Šaušupe un Kozupe
Ezeri
labot šo sadaļuKalnišku ezers (3,7 ha)
Purvi
labot šo sadaļuNeicgaļa purvs (962 ha)
Vēsture
labot šo sadaļuPēc 1920. gada agrārās reformas Nīcgales muižu sadalīja 241 jaunsaimniecībā 2668 ha kopplatībā. [4]
Daugavpils apriņķa Nīcgales pagasts izveidots 1936. gadā, teritoriju atdalot no Līksnas pagasta. Pagasta platība 1936. gadā bija 48,47 km² un tajā dzīvoja 2600 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Nīcgales, Samagala un Tartaku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Daugavpils rajona Nīcgales ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Samagala ciema kolhoza «Daugava» teritoriju, 1954. gadā - likvidēto Līksnas ciemu, 1962. gadā - Jersikas ciema kolhoza «Jāņupe» teritoriju. 1974. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Aužgulānu ciemam, 1977. gadā - Līksnas ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nīcgales pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva jaunajā Augšdaugavas novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļuVietējas nozīmes
labot šo sadaļuIedzīvotāji
labot šo sadaļuPagastā ir 854 iedzīvotāji (2010), no kuriem 62% ir latvieši, bet 25% - krievi.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Nīcgale (pagasta centrs), Kalniški, Somugols.
Reliģija
labot šo sadaļuSaimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 12. sējums, 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nīcgales pagasts.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |