Nīcgales Lielais akmens
Nīcgales Lielais (Baltais) akmens ir dižakmens, kas atrodas Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, Neicgaļa mežā, 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.[2] Latvijas lielākais dižakmens.[1]
| Nīcgales Lielais akmens | |
|---|---|
 | |
  Nīcgales Lielais akmens | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Nīcgales pagasts, Augšdaugavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°7′38.56″N 26°23′3.07″E / 56.1273778°N 26.3841861°EKoordinātas: 56°7′38.56″N 26°23′3.07″E / 56.1273778°N 26.3841861°E |
| Izmēri | |
| Augstums | 3,5 m[1] |
| Garums | 10,5 m[1] |
| Platums | 10,4 m[1] |
| Apkārtmērs | 31,1 m[1] |
| Aizsardzības numurs | 685 |
| Vērtības grupa | Vietējas |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 15. decembris |
 Nīcgales Lielais akmens Vikikrātuvē | |
Raksturojums labot šo sadaļu
Rapakivi granīta laukakmens apkārtmērs ir 31,1 m, platums — 10,4 m, garums — 10,5 m un augstums — 3,5 m. Aptuvenais virszemes tilpums ir 170 m³. Tas ir noapaļojies, laika gaitā ieplaisājis akmens ar lielu robu virspusē un sānos iekaltiem 3 pakāpieni, ko 1937. vai 1938. gadā pēc vietējā mežziņa A. Jostsona pasūtījuma iekalis kāds mežstrādnieks.[1]
Vēsture labot šo sadaļu
Ģeologi uzskata, ka Nīcgales Lielais dižakmenis pirms aptuveni 15 tūkstošiem gadu atdalījies no Dienvidrietumu Somijas klintāja, un uz Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu to pirms 13—14 tūkstošiem gadu atnesis šļūdonis.[1]
Par akmeni pirmo reizi rakstījis Zelmārs Lancmanis 1924. gadā „Latvijas Vēstneša” 11. numurā:
(..) Līksnas pagasts. Liels akmens. Kolupes un Nīcgales mežu robežās, 1 versti uz dienvidiem no mežsarga Soma, 6 verstis no Nīcgales stacijas. Akmens guļ purvā, virs zemes viņš ap 2. asu augsts, apkārt 50—60. Šeit tikuši upuri nesti
— Zelmārs Lancmanis „Latvijas Vēstneša” 11. numurs”[1]
Dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš gan norāda, ka pēdējais ir apgalvojums bez nekādiem pierādījumiem.[1]
Kopš 2001. gada Nīcgales Lielajam akmenim ir aizsargājama dabas pieminekļa, kopš 1997. gada — aizsargājama arheoloģiska pieminekļa statuss. Aizsargājamā teritorija ir 0,01 ha.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Guntis Eniņš. Nezināmā Latvija. Rīga : Lauku Avīze, 2015. 118.—121. lpp. ISBN 978-9934-15-079-1.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 561. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Nīcgales Lielais (Baltais) akmens — Vietas.lv