Atvērt galveno izvēlni

Nīcgales Lielais akmens

Nīcgales Lielais (Baltais) akmens ir dižakmens, kas atrodas Daugavpils novada Nīcgales pagastā, Neicgaļa mežā, 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.[2] Latvijas lielākais dižakmens.[1]

Nīcgales Lielais akmens
Nīcgales Lielais akmens
Nīcgales Lielais akmens (Latvija)
Nīcgales Lielais akmens
Nīcgales Lielais akmens
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Nīcgales pagasts, Daugavpils novads, Latvija
Koordinātas 56°7′38.56″N 26°23′3.07″E / 56.1273778°N 26.3841861°E / 56.1273778; 26.3841861Koordinātas: 56°7′38.56″N 26°23′3.07″E / 56.1273778°N 26.3841861°E / 56.1273778; 26.3841861
Izmēri
Augstums 3,5 m[1]
Garums 10,5 m[1]
Platums 10,4 m[1]
Apkārtmērs 31,1 m[1]
Aizsardzības numurs 685
Vērtības grupa Vietējas
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris
Nīcgales Lielais akmens Vikikrātuvē

RaksturojumsLabot

Rapakivi granīta laukakmens apkārtmērs ir 31,1 m, platums — 10,4 m, garums — 10,5 m un augstums — 3,5 m. Aptuvenais virszemes tilpums ir 170 m³. Tas ir noapaļojies, laika gaitā ieplaisājis akmens ar lielu robu virspusē un sānos iekaltiem 3 pakāpieni, ko 1937. vai 1938. gadā pēc vietējā mežziņa A. Jostsona pasūtījuma iekalis kāds mežstrādnieks.[1]

VēstureLabot

Ģeologi uzskata, ka Nīcgales Lielais dižakmenis pirms aptuveni 15 tūkstošiem gadu atdalījies no Dienvidrietumu Somijas klintāja, un uz Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu to pirms 13—14 tūkstošiem gadu atnesis šļūdonis.[1]

Par akmeni pirmo reizi rakstījis Zelmārs Lancmanis 1924. gadā „Latvijas Vēstneša” 11. numurā:

(..) Līksnas pagasts. Liels akmens. Kolupes un Nīcgales mežu robežās, 1 versti uz dienvidiem no mežsarga Soma, 6 verstis no Nīcgales stacijas. Akmens guļ purvā, virs zemes viņš ap 2. asu augsts, apkārt 50—60. Šeit tikuši upuri nesti

Zelmārs Lancmanis „Latvijas Vēstneša” 11. numurs”[1]

Dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš gan norāda, ka pēdējais ir apgalvojums bez nekādiem pierādījumiem.[1]

Kopš 2001. gada Nīcgales Lielajam akmenim ir aizsargājama dabas pieminekļa, kopš 1997. gada — aizsargājama arheoloģiska pieminekļa statuss. Aizsargājamā teritorija ir 0,01 ha.[2]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Guntis Eniņš. Nezināmā Latvija. Rīga : Lauku Avīze, 2015. 118.—121. lpp. ISBN 978-9934-15-079-1.
  2. 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 561. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.

Ārējās saitesLabot