Mokši

Mokši ir Pievolgas reģionā dzīvojoša somugru tauta. Viena no Mordvijas Republikas pamattautām, dažkārt tiek uzskatīta par mordviešu etnisko grupu. Runā mokšu valodā. Kopskaits tiek lēsts ap 300 tūkstošiem, no kuriem tikai apmēram puse dzīvo Mordvijā, tās rietumu daļā Mokšas upes baseinā, bet pārējie — sporādiski plašā reģionā gar Volgu, Sibīrijā un citur Krievijā. Ievērojama mokšu diaspora dzīvo Igaunijā, Austrālijā un ASV. Tatarstānas Kamskoje Ustjes apvidū dzīvo mokšu etniskā grupa karataji (ap 100 cilvēku), kas runā tatāru valodā ar mokšu valodas piejaukumu.

Mokši
мокшет

Mokšu sievietes tradicionālajos tērpos, 19. gadsimta fotogrāfija
Visi iedzīvotāji
ap 296 tk.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Krievija
Valodas
mokšu valoda krievu valoda
Reliģijas
pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
erzji

Vēsture

Mūsu ēras 1. gadu tūkstoša vidū Okas un Volgas starpupē nokonsolidējās vairāki somugru etnosi: marieši, merieši, mokši, muromi un erzji. Saskaņā ar arheoloģiskajiem datiem, erzji sākotnēji apdzīvojuši teritorija uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Maskavas. Zināmi kopš 13. gadsimta kā Moxii. 13. gadsimtā zināms par mokšu kņazu Purešu. Mongoļu iekarojumu laikā mokši Pureša vadībā kļuva par Zelta Ordas vasaļiem un piedalījās tās karagājienā uz Centrāleiropu. Vēlākos laikos krievu ekspansijas rezultātā mokši tiek atspiesti uz ziemeļaustrumiem līdz tagadējam areālam.

Mokšu karogs

Pēc Ivana IV karagājiena uz Kazaņu 1540. gados mokšu augstmaņi zvērēja uzticību Maskavas kņazam. Mokšu zemes nonāca krievu muižnieku un klosteru īpašumā, kas intensīvi līdz tam savas tradicionālās reliģijas piekopušās tautas sāka pievērst pareizticībai. Mokši, tāpat, kā erzji, plaši piedalījās vairākos dumpjos (tajā skaitā Viltusdmitrija I un Pugačova vadībā). Sākot no 17. gadsimta daļa mokšu pārceļas uz zemēm austrumos no Volgas un jau 18. gadsimtā plaši apdzīvo Samaras, Ufas un Orenburgas guberņas, kā arī teritorijas aiz Urāliem. Vēsturiskajā teritorijā palikušie tiek ar varu kristīti un intensīvāk kā jaunajās teritorijās pārkrievojas.

1920. gados sākās nacionālo autonomiju veidošana Krievijā. Attiecībā uz mordviešiem radās problēma noteikt teritoriju ar to dominējošo apdzīvotību, jo erzji un mokši pietiekoši lielā skaitā dzīvoja 25 guberņu teritorijās. No 1925. līdz 1928. gadam Penzas, Ņižņijnovgorodas, Saratovas un Simbirskas guberņās tika izveidoti vairāk kā 30 mordviešu nacionālie pagasti. 1928. gadā no Ņižņijnovgorodas, Penzas un Simbirskas guberņu daļām ar ievērojamu erzju un mokšu īpatsvaru tika izveidota Saranskas (vēlāk — Mordviešu) apvidus, ko 1930. gadā reorganizēja par Mordviešu autonomo apgabalu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mokši.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)