Pievolga
Pievolga (krievu: Поволжье) ir dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū Krievijā. Plašākā nozīmē apzīmē visu teritorija gar Volgas tecējumu un teritorijas, kas ekonomiski uz to tiecas.[1] Vēsturiski Pievolga ietilpusi Volgas Bulgārijā, Polovciešu stepē, Zelta Ordā un Krievijā. Teritoriju apdzīvo lielākoties krievi, kā arī čuvaši, marieši, erzji, mokši, tatāri un kalmiki.
Tradicionāli Pievolga tiek iedalīta vairākos reģionos:
- Augšvolga no iztekas līdz Okas ietekai: Tveras, Maskavas, Jaroslavļas, Kostromas un Ivanovas apgabali,
- Vidusvolga no Okas pietekas līdz Kamas pietekai: Ņižņijnovgorodas apgabals, Čuvašija, Marijela un Tatarstāna (daļa),
- Lejasvolga no Kamas pietekas līdz ietekai Kaspijas jūrā: Tatarstāna (daļa), Uļjanovskas, Samaras, Penzas, Saratovas, Volgogradas un Astrahaņas apgabali un Kalmikija.
Pēc Kuibiševas ūdenskrātuves izbūves par robežu starp Vidusvolgu un Lejasvolgu parasti uzskata Žiguļu HES pie Toljati.
Lielākā daļa Vidusvolgas un Lejasvolgas ietilpst Volgas federālajā apgabalā ar centru Ņižņijnovgorodā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 568. lpp.