Milzu Soļi
Milzu Soļi (angļu: Giant Steps) ir bezpeļņas mākslas projekts, kas sastāv no liela mēroga instalācijas milzu pēdas formā un kultūras festivāla. Projekta ietvaros izveidotas piecas instalācijas četrās dažādās valstīs: Austrālijā, Ungārijā, Brazīlijā un Krievijā, koncentrējoties uz vietējās kultūras un vides tēmām. Projekta autors ir Šveices un Ungārijas gleznotājs un tēlnieks Viljams Maurics.
|
Giant Steps | |
 | |
| Izveidots |
2015. gadā (pirmais projekts) |
|---|---|
| Dibinātājs | Viljams Maurics |
| Atrašanās vieta | |
Oficiālās valodas | angļu, franču, ungāru, portugāļu, krievu |
| Tīmekļa vietne |
www |
Koncepts
labot šo sadaļuProjektā izmantots pēdas nospieduma attēls, spēcīgs un atpazīstams simbols, lai mudinātu skatītāju pārdomāt savas ikdienas darbību sekas. Projekts paredzēts, lai "staigātu pa pasauli", izceltu vietējo kopienu kultūras un ekoloģisko vidi. Pēdas nospiedums atspoguļo mūsu rīcības nospiedumu uz planētas un cilvēku prātiem. Ejot cauri simts metru garajai instalācijai, dalībnieki neredz tās formu, kas izceļ to, ka mums ir jādistancējas, lai ieraudzītu savu darbību nospiedumu.
Instalācija vienmēr veido no dabīgiem materiāliem, kas raksturīgi tās atrašanās vietai.[1]
Projekti
labot šo sadaļu1. solis. Austrālija (Brisbena). 2015. gads
labot šo sadaļu
2015. gadā Viljams Maurits vietnē Indiegogo izveidoja kolektīvā finansējuma kampaņu, lai īstenotu pirmo milzu soli. Kampaņas laikā savāca 1151 €.[2] Galu galā projektu īstenoja ar Music by the Sea, Elysium Theatre, Džareda Kasedija no Austrālijas Darba padomes un daudzu vietējo brīvprātīgo atbalstu. Elysium Theatre radošā direktore un rakstniece Loreta Henrija darbojās kā projekta vadītāja Austrālijā, un projekts norisinājās 2015. gada 10.-11. oktobrī Sandgate pludmalē Brisbenā, Austrālijā.
Instalāciju izveidoja no 152 vietējiem neapstrādātiem bambusa stabiem, ko novietoja krastā bēguma laikā. Vietējais austrāliešu mūziķis Tjupurru spēlēja didžeridū, ejot pa instalāciju.[3]
2. solis. Ungārija (Kaposmérő). 2017. gads
labot šo sadaļu
Otro "soli" īstenoja 2017. gada jūnijā Kašai ielejā — Kaposmérő, Ungārijā, kur senā ungāru zirgu loka šaušanas tradīcija atstājusi dziļu nospiedumu vietējā kultūrā. Uzstādīšana notika vairākkārtējā pasaules čempiona zirgu loka šaušanā Lajoša Kašai īpašumā. Projektu vadīja Tibors Sombatheļis, Ungārijas lauku dzīvesveida guru, un to atbalstīja iepriekšējie organizatori, kā arī vietējie brīvprātīgie.[1]
Instalācija sastāvēja no 39 laukā nopļautiem apļiem un katrā aplī atradās sievietes baltā kleitā. Šo instalāciju pavadīja tradicionālā ungāru mūzika un dejas, amatniecības gadatirgus un zirgu loka šaušanas vingrinājumi, ko vadīja meistars Lajošs Kašai. Simtiem cilvēku apmetās ielejā, lai apmeklētu Milzu Soļu pasākumu.[4][5]
3. solis. Brazīlija (Raposa Sjerra du Sol). 2017. gads
labot šo sadaļu
2017. gadā Brazīlijas pamatiedzīvotāju mākslinieks un aktīvists Džaiders Esbels sazinājās ar Viljamu Mauricu, uzaicinot viņu ienest Milzu Soļu projektu viņa Raposas kopienā Brazīlijā, lai parādītu pamatiedzīvotāju Makuši tautas cīņu par savas kultūras izdzīvošanu. Makuši kopiena atrada dziļu garīgu saikni ar projektu, jo tā sasaistījās ar viņu mitoloģiju.[6]
Viljams Maurics, intervijā Životam (Slovākija)
Džaiders Esbels ieņēma projekta vadītāja amatu Amazonijā, Brazīlijā, un kopā ar Music By The Sea, Elysium Theater un antropoloģi un tulkotāju Ninu Vincentu viņi īstenoja projektu Raposa Sjerra du Sol, Roraimā, Makuši cilvēku dzimtajā zemē.[8]
"Pēdu" veidoja 39 Makuši ugunskuri, un to pavadīja Makuši rituāli, dejas, māla zīmēšana un izjādes.
4. solis. Krievija (Ovstuga). 2019. gads
labot šo sadaļu
4. solis bija veltīts slavenajam 19. gadsimta krievu dzejniekam Fjodoram Tjutčevam un viņa paveiktajam pasaules kultūrā. Projektu īstenoja sadarbībā ar F. Tjutčeva valsts memoriālo muzeju Ovstugā Brjanskas apgabalā. Bijusī Brjanskas Valsts universitātes profesore Jeļena Burdina ieņēma projektu vadītājas amatu.[9]
Projekts Ovstugā pārvērtās par multikulturālu festivālu, jo festivālā piedalījās iepriekšējo Milzu Soļu menedžere Loreta Henrija (Elysium Theatre) un Zoli Morica (Music By the Sea) no Austrālijas un Džeiders Esbels no Brazīlijas.[10]
Festivālā notika poētiski un muzikāli priekšnesumi, kaligrāfijas un balles deju darbnīcas, amatniecības darbnīcas, tradicionālās krievu spēles, lekcijas, mākslas izstādes un ekskursijas gida pavadībā Tjutčeva muzejā. Viens no Tjutčeva slavenākajiem dzejoļiem Silentium lasīja piecās projekta valodās (franču, angļu, ungāru, portugāļu un krievu).[11]
Instalācija sastāvēja no 14 apļiem, ko izveidoja ar kvēlojošām zāģu skaidām uz lauka Tjutčeva muižas priekšā, un katrā aplī bija brīvprātīgais, kas lasīja Tjutčeva dzejoļus.[12]
Projekti iztrādes stadijā
labot šo sadaļuBrazīlija (Kātinga)
labot šo sadaļu
"Milzu Soļu" projekta laikā Raposā 2017. gadā brazīliešu žurnālists Alvaro Severo vērsās pie Viljama Maurica ar priekšlikumu nogādāt "Milzu Soļus" viņa dzimtajā reģionā Kātingā — unikālu biomu, kas mežu izciršanas dēļ pārvēršas par tuksnesi.[7] Viņš ierosināja izveidot vairākus kilometrus garu pēdas nospiedumu, ko vietējā sabiedrība vēlāk varētu apdzīvot ar augiem, krūmiem un kokiem ar mērķi izveidot agromežu Kātingā.[13]
2020. gadā Viljams Maurics vietnē Indiegogo atklāja kolektīvā finansējuma kampaņu, lai finansētu 5. soli Kātingā.[14]
Līdz 2022. gada novembrim Alvaro komanda pabeidza 14 apļus, kas veido milzu pēdas nospiedumu. Alvaro pašlaik strādā sadarbībā ar pētniekiem no Pernambuko Federālās agrikultūras universitātes, lai apļus apstādītu ar veģetāciju.
Krievija (Pleistocēna parks, Sibīrija)
labot šo sadaļu2020. gadā Viljams Maurics sāka sadarboties ar Pleistocēna parka Sibīrijā (Krievija) direktoru Sergeju Zimovu, lai izveidotu instalāciju, kas veltīta "atstātajam nospiedumam", ko Pleistocēna parks atstāj ar pūlēm saglabāt mūžīgo sasalumu un apturēt globālo sasilšanu.[7]
Instalācija Pleistocēna parkā plānota kā daļa no lielākas iniciatīvas "Polārā loka pastaiga", kas ietvertu "Milzu Soļu" instalācijas izveidi katrā polārā loka valstī, kas vērstu uzmanību uz mūžīgā sasaluma kušanas problēmu Sibīrijā, Aļaskā, Kanādā, Grenlandē, Islandē, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Magyarország üzenete az óriási lábnyomban». hirbalaton.hu (ungāru). 2017. gada 10. septembris. Skatīts: 2022. gada 17. decembris.
- ↑ «The Giant Steps. Your collaborative art experience, let's make it happen!». Indiegogo (angļu). Skatīts: 2022. gada 17. decembris.
- ↑ «Giant Steps - A Project In Movement». Sandgate Guide. 2015. gada 28. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. decembrī. Skatīts: 2022. gada 17. decembris.
- ↑ Miklós Harsányi. «Lábnyom, amit magunk után hagyunk - Nagy lépés a Kassai-völgyben». Sonline (ungāru), 2017. gada 1. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. decembris.
- ↑ «Nagy lépésre várják az érdeklődőket Kaposmérőn». Híradó (ungāru). 2017. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 17. decembris.
- ↑ Leila Adriana Baptaglin, Lisiane Machado Aguiar, Jaider Esbell. Folkcommunication: The micropolitical actions established in the use of audiovisual in the artistic interventions "The Giant Step" in a Makuxi community of Roraima (v. 17 n. 38 izd.), 2019. gada 19. jūnijs. 4. lpp.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 «Kroky pre ľudstvo: Rodák z Komárna zanecháva po celom svete gigantické stopy». Život (slovāku). 2020-10-30. Skatīts: 2023-07-02.
- ↑ Manu Silva. «Artista suíço traz projeto 'Passos Gigantes' para ST». Farol de Notícias (portugāļu), 2018. gada 30. janvāris. Skatīts: 2022. gada 18. decembris.
- ↑ «Культурное наследие. Фестиваль "Гигантские шаги" на Брянщине». Russia-1 (krievu). 2019. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 18. decembris.
- ↑ «В Овстуге прошел международный фестиваль «Гигантские шаги»». Komsomolskaya Pravda (krievu). 2019. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 18. decembris.
- ↑ «В Овстуге прошел творческий фестиваль «Гигантские шаги»». Bryansk Today (krievu). 2019. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 18. decembris.
- ↑ «Брянский Овстуг впервые в России принял мировой фестиваль «Гигантские шаги»». Bryanskie Novosti (krievu). 2019. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 18. decembris.
- ↑ Adriana Amâncio. «Projeto Passos Gigantes da Caatinga é destaque em live do Jornal do Sertão». Jornal do Sertão (portugāļu), 2020. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 18. decembris.
- ↑ «Caatinga Giant Steps». Indiegogo (angļu). Skatīts: 2022. gada 16. decembris.