Vikipēdija

Pūļa finansējums

Pūļa finansēšana (angļu: crowdfunding) ir vairāku nelielu kapitālu apvienošana, ko kopfinansē pūlis jeb liela daļa cilvēku ar mērķi, lai finansētu kādu biznesa projektu vai darījumu.[1] Pūļa finansējums ir projekta finansēšanas veids, kad naudas līdzekļi tiek savākti no liela skaita cilvēku, visbiežāk to darot interneta vidē.[2] Pūļa finansējums ir alternatīvo finanšu veids, kas radies ārpus tradicionālās finanšu sistēmas.[3]

Pūļa finansējuma modeli veido trīs darbojošās puses: projekta iniciators, kas piedāvā finansējamo ideju vai projektu; personas, kas atbalsta ideju; un starpnieku organizācija jeb platforma, kas saved kopā iesaistītās puses, lai realizētu ideju.[4]

Pūļa finansēšana jeb kolektīvā finansēšana ir naudas līdzekļu piesaistes veids, kas ļauj līdzekļu piesaistītājiem savākt naudu no liela cilvēku skaita, izmantojot tiešsaistes platformas. PF izmantojot tiešsaistes platformas ir salīdzinoši jauns veids kapitāla iegūšanai maziem, jauniem uzņēmumiem, kuriem ir grūti piesaistīt finansējumu ar klasiskajām metodēm, kā arī PF ir veids, kā samazināt finansējuma trūkumu jaunuzņēmumiem.[5]

2013. gadā pūļa finansējums visā pasaulē tika savākts 5,1 miljarda USD apjomā.[6]

Pūļa finansēšana platformas kādas sabiedrība izmanto uz doto brīdi ir ļoti progresīvs un inovācijām piesātināts fenomens — platformas tika izveidotas tādā formā kādā mēs tās redzam tikai pēc 2007. gada ekonomiskās krīzes. Pēc globālās ekonomiskās krīzes jaunuzņēmumiem samazinājās iespēja izmantot tradicionālo finanšu tirgu, attiecīgi pieejamie finansēšanas kredīti vairs netika izsniegti pietiekamā daudzumā. Papildus sākuma kapitāla pieprasījums uzņēmumiem bija liels un sekojot vajadzībai pēc kapitāla izveidojās jauns tirgus — koncepts Blue Ocean Strategy. W.Chan Kim un Renee Mauborge no The Boston Consulting group un the INSEAD definē Blue Ocean kā neaizskartu tirgu, kurš izveido jaunu pieprasījumu un ienesīgu izaugsmi.[7]

Šis jaunais tirgus tiek izveidots ārpus jau piesātinātā tirgus, kur iepriekš bija grūti sacensties, jaunuzņēmumu gadījumā tās bija sacensības pēc finansējuma. Ar PF platformām tika izveidots jauns tirgus, no kura jaunuzņēmumi spēja smelties finanses un sacensties pēc jauniem likumiem. Šāda tipa tirgus izmaiņas arī tiek saistītas ar Creative destruction (radošā iznīcināšana), kuru definēja Josefs Šumpēters ierosinot ideju, ka kapitālistiskie procesi nekad nestāv uz vietas. Fundamentālie kapitālistiskie impulsi dod inerci visam ekonomiskajam aparātam, tie notiek caur jauniem produktiem, izgudrojumiem, procesiem, tirgiem un organizācijām. Jauna attīstība vai izgudrojums, kā bioloģisks process spēj pārņemt veco un aizstāt to ar jauno[8] kā telegrammas tika iznīcinātas ar telefonu ienākšanu, tā PF platformas lēnām aizstāj jaunuzņēmumu atkarību no bāzētām klasiskajām finanšu iestādēm — bankām. Šis jauni veidotais tirgus arī ienesa, jaunu procesu, kurā klients izbauda produktu. Investors, kurš ir arī produkta pircējs no sākuma piedāvā savu finansējumu un produkts tiek piedāvāts tikai pēc noteikta laika, kas ir nav standarta komerciālā apmaiņa, ar kuru pircēji ir pazīstami jau gadiem. Ar investoru tiek izveidota atgriezeniskā komunikācijas saite, viņš ir iesaistīts produkta veidošanā un redz tā turpmāko attīstību.[9]

Pūļa finansēšana bieži izmanto jaunuzņēmumi, kas ir sākuma stadijā, kad ieguldījumi no dibinātājiem, ģimenes un draugiem ir izsmelti, bet uzņēmums vēl nav izveidojies pietiekami spēcīgs, lai spētu piesaistīt banku aizdevumu vai riska kapitāla investorus. Papildus iespējas apgūt finansējumu ir caur komercenģeļiem, bet tie pārsvarā investē sākot ar 25-100 tūkstošiem USD, kas vēl joprojām nespēj nodrošināt uzņēmumam konkurenci ar jau bāzētiem lieliem uzņēmumiem, kuriem ir brīvi pieejami klasiskie finansēšanas veidi. Šī situācija izveido nevienlīdzību attiecībā uz finanšu piesaistīšanu, samazina konkurenci starp produktiem un potenciāli izveido situāciju kurā inovatīvs produkts netiek izveidots, tikai dēļ finansiālo resursu trūkuma. PF ir svarīgs rīks, kas spēj dod iespēju jaunuzņēmumiem konkurēt un attīstīt savu produktu attiecīgajā tirgus segmentā bez banku vai komerceņģeļu piesaistes. Caur PF jaunuzņēmumi spēj konkurēt ar uzņēmumiem kuri pastāv jau gadiem ilgi, tiek izlīdzinātas iespējas un galā uzvar tas kam ir labāks produkts nevis vairāk finanses.[10]

Latvijā vienīgā oficiālā pūļa finansējuma platforma ir https://projektubanka.lv/ Arhivēts 2018. gada 19. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

Pūļa finansējuma tipi galvenokārt ir izveidoti pēc tā, kādu labumu iegūst persona atbalstot ideju:[11]

  • Heidonisma — ieguldītājs saņem nemonetāru atlīdzību dāvanas formā vai iespēju veikt iepriekšpasūtījumu produktam.
  • Altruisma — ieguldītājs finansiālu atbalstu uztver kā ziedojumu.
  • Peļņas — peļņas orientēts vērtības piedāvājums visbiežāk fokusējās uz start-up uzņēmumu finansēšanu. Šiem ieguldītājiem tiek piedāvātas monetāras atlīdzības, kā piemēram, procentu likmes vai peļņas daļas.

Lai izvērtētu vai pūļa finansējums konkrētajam projektam ir piemērotākais, ir izveidota pašvērtējuma tabula "Desmit baušļi pūļa finansējumam", kas ļauj saprast,vai pūļa finansējums ir piemērotākais priekš uzņēmuma kapitāla iegūšanas un mārketinga.[12]

Desmit baušļī pūļa finansējumam
Sabiedrība

- Kas ir Tava mērķauditorija?

- Kas ir Tava atbalsta grupa?

Fleksibilitāte

- Vai mans piedāvājums ļauj turēt solījumus atbalstītājiem?

- Vai uzstādītāis naudas mērķis ir sasniedzams?

- Vai projekta izpildes izmaksas ir ņemtas vērā?

Ētika

- Kāpēc es uzsāku šo projektu?

- Kas ir manas vērtības?

- Vai mans aicinājums dod kādu solījumu?

- Vai šis ir saprātīgs aicinājums?

- Vai šis projekts būs pievilcīgs sabiedrībai?

Plānošana

- Vai esi izveidojis stāstu savam projektam?

- Kāds ir beigu datums līdzekļu vakšanai?

- Vai esi izplānojis līdzekļu vākšanas mērķus pakāpeniski?

- Vai būs nepieciešams cits finansēšanas avots?

Atbalsts

- Sarindo atbalstītājus (kas varētu neatbalstīt; kas vēlētos atbalstīt;

vairākkārtēji atbalstītāji; lieli vai mazi atbalstītāji)

- Kā no šiem atbalstītājiem es veidoju līdzīgi domājošo grupu?

Pārliecinātība

- Vai esi gatavs pūļa finansējumam?

- Vai esi gatavs komunicēt un atbildēt Ineternetā?

- Vai esi spējīgs izpildīt savas saistības?

Iesaiste

- Kā es informēju savu paziņu loku (network)?

Caurskatāmība

- Vai esi izveidojis komunikācijas plānu ar saviem atbalstītājiem?

- Vai projektam ir kāds sociālā labuma ieguldījums?

Mijiedarbība

- Izvērtē atsauksmes no saviem kontaktiem

- Vai ņēmi vērā ieteikumus no interneta lietotājiem?

- Vai esi izpētījis jau finansētos projektus?

- Kādus saziņas kanālus Tev būtu jāizmanto?

- Vai tavs paziņu loks Tevi atbalsta?

Emocijas

- Kādai attieksmei vajadzētu būt projekta vadītājam?

- Kas ir mana projekta "little bit extra", kas maina pasauli?

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Belleflamme, P., Lambert, T. & Schwienbacher, A. 2010, "Crowdfunding: An industrial organization perspective", Prepared for the workshop Digital Business Models: Understanding Strategies’, held in Paris on June, pp. 25.
  2. ↑ «Oxford Dictionary Definition of Crowdfunding». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. janvārī. Skatīts: 2014. gada 23. jūlijs.; Merriam Webster Dictionary definē terminu "Crowdfunding" kā "the practice of soliciting financial contributions from a large number of people especially from the online community" «Merriam Webster Dictionary Definition of Crowdfunding». Skatīts: 2014. gada 23. jūlijs.
  3. ↑ «Cambridge Judge Business School: Cambridge Centre for Alternative Finance». Jbs.cam.ac.uk. Skatīts: 2015-07-24.
  4. ↑ «Crowdfunding: Transforming Customers Into Investors Through Innovative Service Platforms». Skatīts: 2013. gada 7. februāris.
  5. ↑ Ryan, Jessica, and Ralph Pieter Van Wingerden. "Fighting for Funds: An Exploratory Study into the Field of Crowdfunding." (2011).
  6. ↑ HSBC contributor. «HSBCVoice: Crowdfunding's Untapped Potential In Emerging Markets». Forbes, 2014. gada 5. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 12. augustā. Skatīts: 2015. gada 30. augustā.
  7. ↑ Kim, W. Chan, and Renée Mauborgne. "Blue ocean strategy." California management review 47.3 (2005): 105-121.
  8. ↑ Schumpeter, Joseph. "Creative destruction." Capitalism, socialism and democracy P. 825 (1942).
  9. ↑ 2,000 Global Crowdfunding Sites To Choose From By 2016: Top 5 Growth Indicators." HuffPost. N. p., 2015. Web. 4 Mar. 2018.
  10. ↑ Macht, Stephanie A., and Jamie Weatherston. "The benefits of online crowdfunding for fund‐seeking business ventures." Strategic Change 23.1‐2 (2014): 1-14.
  11. ↑ Dennis Bruntje. Crowdfunding in Europe. Germany : Springer International Publishing Switzerland, 2016. 13–14. lpp. ISBN 978-3-319-18016-8.
  12. ↑ Dennis Bruntje. Crowdfunding in Europe. Germany : Springer International Publishing Switzerland, 2016. 243–247. lpp. ISBN 978-3-319-18016-8.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pūļa_finansējums&oldid=4111625"