Mūžīgais sasalums
Mūžīgais sasalums ir sauszemes daļa, kurā vairāku gadu laikā neizkūst un saglabājas ledus. Augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0 °C. Mūžīgā sasaluma joslā gruntsūdeņi ir ledus veidā, bet paša sasaluma dziļums var sasniegt 1000 metrus. Mūžīgā sasaluma josla uz Zemes aizņem 35 miljonus km2. Tā atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas ziemeļos (Aļaskā, Kanādā), Eiropas un Āzijas ziemeļos un Ziemeļu Ledus okeāna salās. Mūžīgā sasaluma procesus pēta ģeokrioloģija.
Mūžīgā sasaluma josla aizņem vismaz 1/4 no visas sauszemes platības. Vienīgais kontinents, kur nevienā vietā nav šīs zonas, ir Austrālija. Latvijā šīs zonas nav, bet, piemēram, Krievijā tā aizņem 65% no valsts teritorijas. Vislielākais mūžīgā sasaluma slāņa dziļums konstatēts Viļujas upes augštecē Jakutijā. Tur 1982. gadā tika izmērīts 1370 m biezs mūžīgā sasaluma slānis.
Mūžīgā sasaluma esamība jāņem vērā, ceļot mājas. Tā, piemēram, mājas ziemeļos tiek celtas ar īpašu tehnoloģiju, t.i. paneļu mājas uzbūvēto kasti atstāj uz dažiem gadiem, lai tā tur kārtīgi "ieguļas". Ja augsne zem mājas kļūst šķidra un māja sāk grimt, paneļus nojauc un ceļ citā vietā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mūžīgais sasalums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)