Atmežošana

Atmežošana jeb mežu izciršana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.

Amazones lietus mežu izciršana Brazīlijas Maraņaunas štatā, 2016

Meža platību atmežo, ja tas nepieciešams:

• būvniecībai;
• derīgo izrakteņu ieguvei;
• lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai;
• īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai;
• valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās.

Pirms agrikultūras revolūcijas apmēram 57% no Zemes apdzīvojamās sauszemes, t.i., sauszemes, kas nav ledāji vai neauglīga zeme, piemēram, tuksneši, sāls līdzenumi vai kāpas, klāja meži. Mūsdienās mežu noklājums ir 38%; tas ir sarucis par trešo daļu. Puse no kopējā mežu zuduma notika no 8000. gada p.m.ē. līdz 1900. gadam; otra puse radās tikai pagājušajā gadsimtā. Katru gadu tiek iznīcināti 15–18 miljoni hektāru meža. Vidēji katru minūti tiek nocirsti 2400 koki. Pasaulē visvairāk mežu izciršana notiek tropu lietus mežos.

Koku izciršana bez pietiekamas mežu atjaunošanas ir izraisījusi biotopu bojājumus, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un sausumu. Mežu izciršana izraisa sugu izmiršanu, klimatisko apstākļu izmaiņas, pārtuksnešošanos, augsnes eroziju un populāciju pārvietošanos, kā tas ir novērots gan mūsdienās, gan vēsturē, balstoties uz fosilajiem pētījumiem. Mežu izciršana samazina arī atmosfēras oglekļa dioksīda biosekvestrāciju, palielinot negatīvās atgriezeniskās saites ciklus, kas veicina klimata pārmaiņas. Dažādi klimata pārmaiņu procesi kopumā samazina lauksaimniecībai derīgo, aramo zemi, kas rada lielāku spiedienu uz cilvēku kopienām veikt papildus mežu izciršanu lauksaimniecības vajadzībām.