Indrānu pagasts
Indrānu pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Lubānas pilsētu, Dzelzavas, Sarkaņu, Praulienas, Barkavas un Ošupes pagastiem, Balvu novada Bērzpils, Lazdukalna un Rugāju pagastiem un Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastiem.
| Indrānu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Madonas novads |
| Centrs: | Lubāna |
| Kopējā platība:[1] | 342,6 km2 |
| • Sauszeme: | 331,8 km2 |
| • Ūdens: | 10,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 641 |
| Blīvums (2022): | 1,9 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
 Indrānu pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā. No pagasta kopējās teritorijas meži aizņem 21401 ha, lauksaimniecības zeme - 6201 ha.
2014. gada nogalē Latvijas Centrālā statistikas pārvalde 150 kvadrātkilometrus plašu mazapdzīvotu teritoriju Lubānas novada Indrānu pagastā atzina par nomaļāko vietu Latvijā.[4]
HidrogrāfijaLabot
Upes: Galvenās upes ir Aiviekste, Pededze, Jaunpededze, Liede, Abaine, Upsts, Mandauga, Vērde, Zvidze un Moroza grāvis.
Ezeri: Kapu ezers, Labāžezers, Salas ezers.
VēstureLabot
1945. gadā Madonas apriņķa Lubānas pagastā izveidoja Indrānu, Lubānas, Ošupes un Zvidzenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lubānas ciems ietilpis Cesvaines (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. 1954. gadā Lubānas ciemam pievienoja likvidēto Indrānu ciemu. 1958. gadā Lubānai piešķira strādnieku ciemata statusu un likvidēto Lubānas ciemu pievienoja tai, izveidojot Lubānas lauku teritoriju. 1975. gadā Lubānas lauku teritoriju reorganizēja par pašvaldību un izveidoja Indrānu ciemu. 1979. gadā Indrānu ciemam pievienoja daļu Meirānu ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2007. gada 16. oktobrī Indrānu pagasts apvienojās ar Lubānas pilsētu, izveidojot Lubānas novadu.[6]
No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot Lubānas novadu ar Madonas novadu, Lubānas pilsēta un Indrānu pagasts atrodas jaunajā Madonas novadā.
Arheoloģiskie pieminekļiLabot
I un II Aboras apmetnes - auklas keramikas kultūrai piederīgu vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. g. tk. p.m.ē. - 2. g. tk. 1. cet. p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvotas vietas.
Piemiņas vietaLabot
Vietā pie Dzelzavas — Lubānas autoceļa uz bijušo Cēsu un Valkas apriņķu robežas (mūsdienu Lubānas un Gulbenes novadu robežas), kur 1920. gada 15. aprīlī pret Ulmani tika veikts atentāta mēģinājums, 1939. gada 11. augustā atklāta piemiņas plāksne. Plāksne Latvijas PSR pastāvēšanas laikā tika nopostīta un to atjaunoja 1988. gada 18. novembrī cilvēktiesību aizstāvju grupas Helsinki 86 pārstāvji.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Meirāni, Indrāni, Visagals, Ērgala.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 3. septembrī. Archived 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Statistiķi noskaidrojuši nomaļāko vietu Latvijā DELFI Novados 2014. gada 30. decembrī
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Lubānas novada dzimšanas diena». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. maijā. Skatīts: 2010. gada 8. maijā.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |