Indrānu pagasts

(Pāradresēts no Lubānas ciems)

Indrānu pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Lubānas pilsētu, Dzelzavas, Sarkaņu, Praulienas, Barkavas un Ošupes pagastiem, Balvu novada Bērzpils, Lazdukalna un Rugāju pagastiem un Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastiem.

Indrānu pagasts
Novads: Madonas novads
Centrs: Lubāna
Kopējā platība:[1] 342,6 km2
 • Sauszeme: 331,8 km2
 • Ūdens: 10,9 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 620
Blīvums (2023): 1,9 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Indrānu pagasts Vikikrātuvē

Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā. No pagasta kopējās teritorijas meži aizņem 21401 ha, lauksaimniecības zeme - 6201 ha.

2014. gada nogalē Latvijas Centrālā statistikas pārvalde 150 kvadrātkilometrus plašu mazapdzīvotu teritoriju Lubānas novada Indrānu pagastā atzina par nomaļāko vietu Latvijā.[4]

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Upes: Galvenās upes ir Aiviekste, Pededze, Jaunpededze, Liede, Abaine, Upsts, Mandauga, Vērde, Zvidze un Moroza grāvis.

Ezeri: Kapu ezers, Labāžezers, Salas ezers.

1945. gadā Madonas apriņķa Lubānas pagastā izveidoja Indrānu, Lubānas, Ošupes un Zvidzenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lubānas ciems ietilpis Cesvaines (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. 1954. gadā Lubānas ciemam pievienoja likvidēto Indrānu ciemu. 1958. gadā Lubānai piešķira strādnieku ciemata statusu un likvidēto Lubānas ciemu pievienoja tai, izveidojot Lubānas lauku teritoriju. 1975. gadā Lubānas lauku teritoriju reorganizēja par pašvaldību un izveidoja Indrānu ciemu. 1979. gadā Indrānu ciemam pievienoja daļu Meirānu ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2007. gada 16. oktobrī Indrānu pagasts apvienojās ar Lubānas pilsētu, izveidojot Lubānas novadu.[6]

No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot Lubānas novadu ar Madonas novadu, Lubānas pilsēta un Indrānu pagasts atrodas jaunajā Madonas novadā.

Arheoloģiskie pieminekļi

labot šo sadaļu

I un II Aboras apmetnes - auklas keramikas kultūrai piederīgu vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. g. tk. p.m.ē. - 2. g. tk. 1. cet. p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvotas vietas.

Piemiņas vieta

labot šo sadaļu
 
Piemiņas plāksne atentāta vietā

Vietā pie DzelzavasLubānas autoceļa uz bijušo Cēsu un Valkas apriņķu robežas (mūsdienu Lubānas un Gulbenes novadu robežas), kur 1920. gada 15. aprīlī pret Ulmani tika veikts atentāta mēģinājums, 1939. gada 11. augustā atklāta piemiņas plāksne. Plāksne Latvijas PSR pastāvēšanas laikā tika nopostīta un to atjaunoja 1988. gada 18. novembrī cilvēktiesību aizstāvju grupas Helsinki 86 pārstāvji.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Meirāni, Indrāni, Visagals, Ērgala.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 3. septembrī. Arhivēts 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  4. Statistiķi noskaidrojuši nomaļāko vietu Latvijā DELFI Novados 2014. gada 30. decembrī
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. «Lubānas novada dzimšanas diena». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. maijā. Skatīts: 2010. gada 8. maijā.