Ošupes pagasts
Ošupes pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Barkavas pagastu, Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu, Balvu novada Bērzpils pagastu, kā arī Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastiem.
| Ošupes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
.png) | ||||
|
||||
| Novads: | Madonas novads | |||
| Centrs: | Degumnieki | |||
| Kopējā platība:[1] | 229,9 km2 | |||
| • Sauszeme: | 193,0 km2 | |||
| • Ūdens: | 36,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 804 | |||
| Blīvums (2024): | 4,2 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1945. gadā | |||
 Ošupes pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļu
Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā. Virsas augstums 92,3 — 105,4 m vjl.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes un kanāli
labot šo sadaļuAp agrāk pārplūstošo Lubānu izveidoti arī kanāli:
Ezeri
labot šo sadaļu- pagastā atrodas daļa no Lubāna
- Zvidzes ezers (1,7 ha)
Purvi
labot šo sadaļu- Klānu purvs (pagastā atrodas daļa, kopplatība 2 597 ha)
- Lielais purvs (1 912 ha)
- Kauslienas peisa (681 ha)
Vēsture
labot šo sadaļu1945. gadā Madonas apriņķa Lubānas pagastā izveidoja Ošupes ciema padomi. Ošupes ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Cesvaines (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. Ošupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zvidzenes ciemu, 1979. gadā — daļu likvidētā Meirānu ciema.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ošupes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Arheoloģija
labot šo sadaļuPagasta teritorijā atrodas Zvidzes apmetne, ko uzskata par nozīmīgu mezolīta Kundas kultūras un agrā neolīta Narvas kultūras dienvidu variantam piederīgu arheoloģijas pieminekli. Apmetne atradās senā Lubāna ezera piekrastē uz gala morēnas, kas mūsdienās pussalas veidā iestiepjas klānu (zemo purvu) teritorijā. Zvidzes apmetnes arheoloģisko izrakumi tika uzsākti 1973. — 1975. gadā, turpināti 1981. — 1984., 1999. un 2007. gadā Ilzes Lozes vadībā.[5]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Degumnieki (pagasta centrs), Ošupe, Zvidziena, Kalnagals, Druvenieki, Iecelnieki, Stūrmežs.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Ilze B. Loze. Zvidzes apmetne Latvijas arheoloģijas leksikons
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |