Logogramma (no sengrieķu: λόγος — ‘vārds’ un γράμμα — ‘burts’) vai hieroglifs (no sengrieķu: ἱερός — ‘svēts’ un γλύφω — ‘gravējums’) ir rakstu zīme, kas apzīmē vārdu vai morfēmu. Logogrāfiskās rakstības ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20% pasaules iedzīvotāju Ķīnā, Japānā un Dienvidkorejā.

Ēģiptiešu rakstība, kas attīstījusies no logogrammām (hieroglifiem)

Logogrāfiskajā (ideogrāfiskajā) rakstā rakstu zīmes (logogrammas, ideogrammas) apzīmē jēdzienus un tiem atbilstošus vārdus.[1] Logogrammām var būt tieša vai simboliska nozīme. Logogrāfiskais raksts ir senākais rakstības veids — pie tiem pieder senēģiptiešu, šumeru, mīnojiešu, ķīniešu rakstības. No senajām logogrāfiskajām rakstībām attīstījušās mūsdienu fonēmiskās rakstu sistēmas. Mūsdienu dzīvajās valodās tiek ikdienā lietota logogrāfiskā ķīniešu rakstība, kā arī tai radniecīgā japāņu kandži un korejiešu hanča.

Logogrāfiskās rakstības

labot šo sadaļu
 
Rozetas akmens ar uzrakstiem ēģiptiešu valodā hieroglifu un dēmotiskajā rakstā, kas papildināti ar tulkojumu sengrieķu valodā

Logogrāfiskās rakstības ir agrīnākās rakstu sistēmas cilvēces vēsturē — tās lietotas Mezopotāmijas, Ēģiptes, Ķīnas, Harapas un Mezoamerikas senās civilizācijas. Visas logogrāfiskās rakstības, kas lietotas dabisku valodu pierakstam, pielieto rēbusa principu, lai paplašinātu ierobežoto logogrammu koplektu un daļu no tā pielietotu fonēmu (konsonantisku vai zilbisku) kopu apzīmēšanai.

Tiek uzskatīts, ka tīri logogrāfiskas rakstības nav pastāvējušas to nepraktiskuma dēļ.[2] Termins «logosillabārijs» tiek izmantots, lai uzsvērtu šo rakstību daļēji fonētisko raksturu, ja to fonētiskais domēns ir zilbe. Seno ēģiptiešu hieroglifos, maiju un ķīniešu rakstībās ir bijuši papildu determinatīvi, kas apvienoti ar logogrammām, lai sašaurinātu to iespējamo nozīmi. Ķīniešu valodā tie ir sapludināti ar logogrāfiskiem elementiem, ko izmanto fonētiski; šādas kombinētās atslēgu un fonēmu rakstzīmes veido lielāko logogrammu komplekta daļu. Senie ēģiptieši un ķīnieši rebusa principu galvenokārt lietoja svešvārdu un dialektu vārdu rakstīšanai.

Logokonsonantās rakstības

labot šo sadaļu

Logokonsonantajās rakstībās grafēmas var tikt izmantotas fonētiski kā logogrammu attēloto vārdu līdzskaņi, ignorējot patskaņus. Vienīgā zināmā šāda veida rakstība ir ēģiptiešu hieroglifu rakstība tās hieroglifu, hieratiskajā un demotiskajā (rokraksta) variantos. Tā tika lietota no aptuveni 3200. gada pirms mūsu ēras līdz 400. mūsu ēras gadam un saturēja ap 900—1000 logogrammu. No Ēģiptiešu hieroglifu rakstības cēlusies feniķiešu rakstība, no kuras savukārt cēlušies lielākā daļa mūsdienu alfabētu, abdžadu un sillabāriju.

Logosillabiskās rakstības

labot šo sadaļu

Logosillabiskajās rakstībās grafēmas attēlo morfēmas, bieži arī daudzzilbju morfēmas, bet fonētiski paplašinātā variantā attēlo atsevišķas zilbes. Zināmās logosillabiskās rakstības ir:

Ārējās saites

labot šo sadaļu