Hieratika (no sengrieķu: ἱερατικά — ‘priesteru [raksts]’) ir viena no trijām ēģiptiešu hieroglifu rakstu formām. Atšķirībā no klasiskās hieroglifu rakstības, kas tika izmantota galvenokārt monumentālajiem uzrakstiem, hieratika tika izmantota rokrakstam uz papirusa. Hieratika bija visplašāk izmantotā rakstu sistēma Senajā Ēģiptē no rakstības pirmsākumiem 3. gadu tūkstotī p.m.ē. līdz pat demotikas ieviešanai m.ē. 3. gadsimtā.[1]

Hieratika
Tips logogrāfiska rakstība
Valodas Senā Ēģipte
Laika periods 3200. gads p.m.ē. — m.ē. 3. gadsimts
Raksta virziens no labās uz kreiso
Izcelsmes
rakstība
Ēģiptiešu hieroglifi
Hieratika
Atvasinātās
sistēmas
demotika
Unicode rangs U+13000–U+1342F
ISO 15924 Egyh (060)

Terminu «hieratika» ieviesa grieķu teologs Aleksandrijas Klements 2. gadsimtā, aprakstot Senās Ēģiptes rakstu sistēmas. Klements to nodēvēja par γράμματα ἱερατικά — ‘priesteru raksts’, jo tajā laikā šo rakstību tradicionāli izmantoja svētajiem tekstiem un literatūrai.

Hieratika izveidojās kā klasisko hieroglifu rokraksta variants. Lai arī klasiskos hieroglifus reizēm izmantoja arī grāmatās, kā piemēram Mirušo grāmatā, lielākoties tos izmantoja kā monumentālo rakstu uz arhitektoniskiem elementiem. Ap 650. gadu p.m.ē. Ziemeļēģiptē no hieratikas attīstījās demotiskais raksts, bet hieratiku turpināja izmantot līdz m.ē. 3. gadsimtam.

Atšķirībā no klasiskā hieroglifu raksta, kuru rakstīja kolonnās no augšas uz leju, hieratikā rakstīja rindās no labās uz kreiso pusi. Hieratikai izšķīra divas formas — stipri ligatūrēta rokraksta forma vēstulēm un administratīviem dokumentiem un kaligrāfisks unciāļu raksts literāriem, zinātniskiem un reliģiskiem tekstiem.[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu