Limbažu novada ģimnāzija

Limbažu novada ģimnāzija ir vispārējās vidējās izglītības iestāde. Realizē arī pamatizglītības otrā posma 7. līdz 9. klašu programmas.[1] Limbažu novada ģimnāzija ieguva savu statusu 2011. gada 1. septembrī, notiekot Limbažu pilsētu skolu reorganizācijai. Skola īsteno vairākas izglītības programmas:

  • vispārējās vidējās izglītības humanitāro un sociālo programmu;
  • vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma;
  • vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabas zinātņu un tehnikas virziena programma;
  • vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēto virziena programma - komerczinības.[2]
Limbažu novada ģimnāzija
Limbazu novada gimnazija.jpg
Adrese
Rīgas iela 28
Limbaži
Limbažu novads, LV-4001
Informācija
Mājaslapa

Skolas dibināšanaLabot

Skola dibināta 1918. gada rudenī ar nosaukumu Limbažu vidusskola. Par skolas dibinātāju un pirmo skolas pārzini tiek uzskatīts Ludis Bērziņš (īstajā vārdā Ludvigs Ernests Bērziņš). 1920. gadā, kas tiek uzskatīts par skolas dibināšanas gadu, Limbažu vidusskola ieguva Limbažu valsts vidusskolas statusu. Pirmo reizi Limbažu pilsētas vēsturē ir iespēja iegūt vidējo izglītību dzimtajā valodā, ko izmanto 33 abiturienti.[3]

Skolas direktoriLabot

  • Ludvigs Bērziņš

Dzimis 1870. gada 14. septembrī Zemgalē, Džūkstes Rīpelēs. Filoloģijas zinātņu doktors, pirmais latviešu tautības mācītājs Limbažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Vienlaicīgi pirmais latviešu skolas direktors Limbažos.[4] Ludviga Bērziņa laikā Limbažu vidusskola ieguva Valsts vidusskolas statusu, tuvinot skolu ģimnāzijas prasībām. Ludviga Bērziņa laikā iesākās vairākas tradīcijas, ko skola turpināja attīstīt turpmākajā brīvvalsts periodā. Ludvigs Bērziņš ir autors Limbažu skolas un skolotāju himnām.[5] Skolu Ludvigs Bērziņš vadīja no 1918. līdz 1922. gadam, ar pārtaukumu 1919. gadā, kad Ludvigs Bērziņš pārstāj strādāt skolā pēc lielinieku aizlieguma.[6]

  • Ādams Reimanis

Skolas direktors no 1922. līdz 1934. gadam. Dzimis 1866. gada 4. augustā. Autors grāmatai "Baumaņu Kārlis", Limbažu saviešu biedrības biedrs, Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedrs.[7] Klasiskās filoloģijas speciālists un pedagogs. Ādama Reimaņa laikā vidusskola ieguva ģimnāzijas statusu. Rūpējās par skolas finansiālo statusu, rīkojot koncertus, bazārus un izmantojot skolai piederošos zemes gabalus. Iegūtos līdzekļus izmantoja grāmatu un mūzikas instrumentu iegādei. Veicinājis skolas pašdarbības attīstību — skolā uzsāka darbību orķestris, stīgu kvartets un koris, kurš piedalījās 1926. gada dziesmu svētkos.

  • Kārlis Bērziņš

Skolas direktors no 1934. līdz 1936. gadam. Jurists, skolā pasniedza latviešu valodu. Būdams skolas direktors, ievēroja jau izveidojušās tradīcijas. 1941. gadā kopā ar dēlu ticis arestēts un deportēts.

  • Artūrs Jansons

Skolā kā direktors strādāja no 1936. līdz 1941. gadam. Matemātikas skolotājs, ieviesa skolā jaunu tradīciju — teātra uzvedumus, atbalstīja mazpulku organizācijas. Artūra Jansona laikā skola ieguva savu karogu.

  • Jānis Balodis

Skolas direktors no 1941. līdz 1944. gadam. Pasniedza bioloģiju. Vācijas okupācijas laikā skolas ēkā tika ierīkota kara slimnīca, tādēļ skola turpināja savu darbu citās, mācībām nepiemērotās telpās.

  • Jānis Ēķis

Par skolas direktoru kļuva 1944. gadā, savu darbību beidza 1946. gadā. Bijis dziedāšanas skolotājs, vadīja pūtēju orķestri. Limbažos nodibinājis arī bērnu mūzikas skolu.

  • Roberts Ozoliņš

Ķīmijas skolotājs, bijis autors vairākiem zinātniskiem darbiem. Skolas direktors bija kopš 1946. līdz 1950. gadam. Ķīmiju pasniegt skolā turpināja arī pēc direktora darba beigšanas.

  • Augusts Grjunbergs

Kā skolas direktors strādāja no 1950. līdz 1953. gadam. Darbu skolā uzsāka pēc 2. pasaules kara. Strādājis arī par Limbažu izpildkomitejas priekšsēdētāju, pasniedzis krievu valodu.

  • Anatolijs Jekarševs

Skolas direktors no 1954. līdz 1959. gadam. Skolā pasniedzis ģeogrāfiju. Skolas direktora amatu ieguvis kā 2. pasaules kara veterāns. Anatolija Jekarševa laikā skolēniem tika noteikts formas apģērbs. Skolā darbojās pūtēju orķestris, tautas dejas, vingrošanas pulciņš.

  • Vairis Baltiņš

Skolas direktors kopš 1959. līdz 1962. gadam. Skolā pasniedza bioloģiju.

  • Jāzeps Brolišs

Skolā pasniedza vēsturi. Kā mērķi izvirzīja jaunu pedagoģisko metožu ieviešanu. Strādāja pie skolas materiālās bāzes stabilizēšanas, ieviesa jaunas tradīcijas. Skolas direktors bija no 1962. līdz 1965. gadam.

  • Harijs Andersons

Skolas direktors bija divpadsmit gadus no 1965. līdz 1977. gadam. Kļuva par Limbažu 1. vidusskolas direktoru pēc amatu rotācijas. Skolā pasniedza arī vēsturi. Harija Andersona laikā liels darbs tika ieguldīts jaunās vidusskolas ēkas būvniecības uzraudzībā. Skola viena no pirmajām ieviesa racionālo kabinetu sistēmu.

  • Aina Broliša

Skolas direktore no 1977. līdz 1988. gadam. Kopš 1966. gada skolā strādāja kā ģeogrāfijas pasniedzēja un direktora vietniece. Skolā tika uzturētas vecās tradīcijas, kā arī attīstītas jaunas — absolventu salidojumi.

  • Modris Jirgensons

Savu darbu skolā uzsāka 1980. gadā. Pasniedza astronomiju, fiziku, informātiku, rasēšanu un matemātiku. Tika izveidots pirmais informātikas kabinets. Skolā ieviestas izvēles programmas. Skolas direktors bijis no 1988. līdz 1998. gadam.

  • Pārsla Ķauķe

Savu darbu skolā uzsāka kā ģeogrāfijas skolotāja. Par direktori kļuva 1998. gadā. Tajā laikā notika pāreja uz 4 mācību programmām, kā arī skola iesaistījās starptautiskajos projektos. Tika atjaunots skolas simbols — karogs. 1998. gada 10. decembrī atjaunoti skolas karoga svētki. Skola arī uzsāka savu dalību Cēsu pulka skolnieku rotas pasākumos. Kā direktore strādāja līdz 2008. gadam.

  • Ineta Zariņa

Skolas direktore no 2008. līdz 2015. gadam.[5]

  • Gunta Lāce

Skolas direktore no 2015. gada. Pasniedz matemātiku.

Skolas tradīcijasLabot

  • 18. novembra svinības skolā

20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados skola īpašu uzmanību pievērsa 18. novembra svētkiem. Šis laiks tiek uzskatīts par nacionālromantisku. Saglabātajās Limbažu vidusskolas hronikās (1922. līdz 1934.) minēts, ka skolēni piedalās lāpu gājienā uz Limbažu kapiem, godinot Baumaņu Kārli un Vili Gelbi. 1933. gadā skolas hronikā raksta, ka 18. novembrī, iestājoties tumsai, skolas ēkas logi ir izgaismoti. 1938. gadā skolotaja Artūra Jansona, Mārtiņa Kļaviņa, Lienes Bērziņas un Almas Raudeles apsveikumi Latvijai tiek publicēti "Limbažu vēstnesī". Nākamos svētkus skola svin vien 1994. gada 18. novembrī, kad izgaismo skolas ēkas logus, pulcējoties skolas kolektīvam un skolēniem.[8]

  • Cēsu skolas rotas piemiņas svētki

Cēsu pulka skolnieku rotas karogs izveidots 1929. gadā par godu 1919. gada 6. jūnija Cēsu kaujās piedalījušos dalībnieku piemiņai. Karogs tika izveidots no deviņu Ziemeļlatvijas ģimnāziju skolēnu un skolotāju ziedojumiem. Ziedojumi tika vākti no skolām, kas piedalījās 1919. gada brīvības cīņās - Alūksnes, Gaujienas, Smiltenes, Valkas, Rūjienas, Mazsalacas, Limbažu, Valmieras un Cēsu skolām. Karogs ik gadu tiek nodots kādai no skolai noteiktā kārtībā. 1940 gada, karogs tika nodots Latvijas vēstures muzejam.[9] Pirmo reizi Limbažu valsts ģimnāzija karogu ieguva 1931. gada 14. maijā. Svētkos piedalījās Valsts prezidents Alberts Kviesis, izglītības ministrs Edmunds Ziemelis, skolu departaments direktors Kārlis Ozoliņš, deputāts Longīns Ausējs, docents un bijušais skolas direktors Ludvigs Bērziņš. Limbažu valsts ģimnāzija tikai vienu reizi bija kā karoga glabātāja Tradīcija tika pārtaukta uz vairāk nekā 50 gadiem. Tradīcijas atdzimšana notika vien 1989. gadā Cēsīs. 1999. gadā Limbažu 1. vidusskola saņēma uzaicinājumu piedalīties Cēsu kaujas piemiņas svētkos. 2000. gadā notika Skolnieku rotas piemiņas pasākums Cēsīs, pasākumā piedalījās arī Limbažu 1. vidusskolas 10. klases audzēkņi.[10]

  • Skolas karogs

Jau kopš 1937. gada radās doma par Limbažu ģimnāzijas karogu. Paši audzēkņi iesaistījušies līdzekļu vākšanā, rīkojot klašu priekšnesumu skates un audzēkņu vakarus. Karoga meta autors ir mākslinieks un skolotājs Rūdolfs Pētersons. Ģimnāzijā viņš strādāja no 1939. līdz 1941. gadam. PSRS okupācijas laikā karogu glabāja skolas saimnieks Kārlis Jansons. Vien 1990. gada 30. jūnijā karogs tika nodots skolai. Skolai karogu nodeva Kārļa Jansona mazmeita Dace Vārava, mazdēls Kārlis Jansons un mazmazdēls Juris Vāravs. Karogu iesvētīja Limbažu ģimnāzijas absolventi — mācītāji Augusts Ālers un Janis Dreibalts. Skolā veidojas jauna tradīcija — skolas karoga dzimšanas diena 10. decembrī kopš 1998. gada.

AtsaucesLabot

  1. «Limbažu novada pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats». Limbažu novads. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.
  2. «Limbažu novada pašvaldības 2011. gada publiskais pārskats». Limbažu novads. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.
  3. «Skolas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.
  4. Skolas grāmata. Limbažu 1. vidusskola. 15 – 18. lpp.
  5. 5,0 5,1 «Skolas direktori». Limbažu novada ģimnāzija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.
  6. «Novadnieki». Limbažu bibliotēka. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.[novecojusi saite]
  7. «Novadnieki». Limbažu bibliotēka. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.[novecojusi saite]
  8. Skolas grāmata. Limbažu 1. vidusskola. 34 – 37. lpp.
  9. «Notiks ikgadējā Cēsu pulka skolnieku rotas karoga maiņas ceremonija». Valmieras Ziņas. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.
  10. Skolas grāmata. Limbažu 1. vidusskola. 38 – 50. lpp.