Rūdolfs Pētersons

Rūdolfs Pētersons (1897—1937) bija latviešu strēlnieks, Maskavas Kremļa komandants.

Rūdolfs Augusta dēls Pētersons R. Pētersons pie Trocka bruņuvilciena (1918—1920) Personīgā informācija Dzimis 1897. gada 1. jūnijā Kuldīga, Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1937. gada 21. augustā (40 gadi) Maskava, KPFSR, PSRS

Militārais dienests Dienesta pakāpe divīzijas intendants Dienesta laiks 1916—1937 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra Krievijas Impērijas armija Sarkanā armija čeka—GPU—OGPU—NKVD Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Ļeņina ordenis Sarkanā Karoga ordenis

Dzīvesgājums

Piedzima 1897. gadā Kuldīgā kalpotāja ģimenē. Pabeidza augstāko pamatskolu (izglītības līmenis starp pamata un vidējo).

Pirmā pasaules kara sākumā strādāja Tulā, kur 1916. gada maijā iesaukts Krievijas Impērijas armijā, ieskaitīts Sanktpēterburgas leibgvardes pulkā, kurā pabeidza mācību komandu. 1916. gada novembrī pārcelts Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā (tajā pašā mēnesī latviešu strēlnieku bataljoni paplašināti līdz pulkiem). 1917. gada jūlijā pabeidza Rezerves latviešu strēlnieku pulka sakaru mācību komandu un iecelts par telefonistu 1. korpusa 1. inženieru pulkā. Tā paša gada augustā nosūtīts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, pēc tam uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka sakaru komandu. 1917. gada beigās saņēma atvaļinājumu slimības dēļ, pēc tam 1918. gadā dienēja 11. rezerves kājnieku brigādē. 1918. gada aprīļa sākumā demobilizēts no vecās armijas.

1918. gada aprīlī iestājās Sarkanajā armijā, 1919. gadā — Krievijas Komunistiskajā partijā. Krievijas pilsoņu karā dienēja dažādos amatos:

• Maskavas apgabala Kara komisariāta Operatīvās nodaļas vecākais pilnvarotais (1918. gada aprīlis—maijs),
• KSFPR Kara lietu Tautas komisariāta Operatīvās pārvaldes Sakaru un informācijas nodaļas pārziņa palīgs (1918. gada jūnijs—augusts),
• KSFPR kara lietu Tautas komisāra Ļeva Trocka vilciena sakaru priekšnieks (no 1918. gada augusta, vilciena sastāva apvienotajā vienībā pildīja kaujas uzdevumus apdraudētos frontes iecirkņos),
• KSFPR Revolucionārās kara padomes priekšsēdētāja Trocka vilciena priekšnieks (no 1918. gada decembra), šajā laikā bija arī
  • pret Donas kazakiem vērstas vienības komandieris (1919. gada maijs—jūnijs),
  • 2. strēlnieku divīzijas kara komisārs (1919. gada oktobris),
• 1. darba armijas Revolucionārās kara padomes īpašais pilnvarotais (1920. gada februāris—marts);
• Maskavas Kremļa komandants (no 1920. gada aprīļa), līdzās bija arī
  • 9. armijas (1920. gada augusts—septembris) un 6. armijas (1920. gada oktobris—novembris) Revolucionārās kara padomes loceklis.

R. Pētersons (vidū, zem Н burta) un 1. Sarkanās armijas apvienotās kara skolas sardze pie pagaidu Ļeņina mauzoleja 1924. gadā

Pēc Pilsoņu kara līdz 1935. gadam bija Maskavas Kremļa komandants. Sakarā ar "Kremļa lietu" 1935. gada aprīlī atbrīvots no amata. Jūnijā iecelts par Kijivas kara apgabala karaspēka komandiera palīgu materiālajā sagādē.

1937. gada 27. aprīlī arestēts. 21. augustā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda Pētersonam nāvessodu "par dalību pretrevolucionārā teroristiskā organizācijā un militāri fašistiskā sazvērestībā" Nāvessods izpildīts tajā pat dienā. 1957. gada 11. maijā tā pati kolēģija Pētersonu reabilitēja.